Jāizmanto īsbrīdis, kamēr dēliņš čuč pusdienlaiku. :c)

Šādu (ratu) sedziņu uzadīju savam dēliņam apmēram pirms 1,5 gada.

Sedziņa adīta no dzijas, kuras sastāvu neatceros, bet zinu, ka kaut kāds procents tur bija arī vilna. Dzijas pavediens dažāda rupjuma. Adīts parastajā gludajā adījumā. Izmērs apmēram 85 x 85 cm. Nezinu, kur man bija prāts, bet toreiz sedziņu izlēmu adīt no atsevišķiem kvadrātiņiem. :c) Kvadrātiņi jau tika saadīti gana ātri, bet kopā sašūšana un galu ievilkšana gan paņēma daudz laika (jo negribējās to laiku atrast šim nepatīkamajam darbiņam)! Nē, zinu gan, kur bija prāts! Sedziņu adīju pastaigu laikā ar mazuli. Tas bija, kad viņam bija 4-5 mēneši un bija uznācis ārā gulēšanas periods. Ilgs gan tas nebija, vēlāk gulēja tikai iekšā un vissaldāk – savā gultiņā. Un bez šaubām, vieglāk bija iemest ratos vienu dzijas kamolīti un īsās adatas , nekā mudžināties ar vairākām dzijām un apaļajām adatām. Ar šodienas prātu – es mudžinātos… :c)

Lai vai kā, sedziņa ir mīksta, silta un mīļa, un tiek lietota vēl joprojām. Šad tad arī es to uzmetu uz kājām, lai saldāks pusdienlaika snaudiens. Hm, varbūt man arī aiziet nosnausties?… :c)

About these ads