Esmu pamanījusi, ka man ir bail no jaunām receptēm. Kad pagaršoju k-ko jaunu un garšīgu, šķiet, ka to pagatavot mājās ir gandrīz neiespējami. Kad tieku pie receptes, tā ilgāku laiku nostāv neaiztikta, jo šķiet, ka to pagatavot ir pārāk sarežģīti. Kad beidzot saņemos un pagatavoju, izrādās, ka nav nemaz bijis tik sarežģīti, vai vēl vairāk – tas ir bijis pavisam vienkārši! Un tad tā recepte uz kādu laiku kļūst par manu “jājamzirdziņu” – gatavoju vairākas reizes, kamēr visi draugi, radi ar to ir pacienāti un pašai apnicis. Tā bija ar suši, tiramisu, siera kūku un citām garšīgām lietām. Tagad rinda pienākusi banānu maizei. Recepti šeit uzgāju jau septembrī, bet pieķēros izmēģināt tikai novembrī. Bailēm lielas acis un tukšs vēders! :c) Recepte izrādījās pavisam vienkārša!

Vispirms sajauc sausās sastāvdaļas:

2 1/4 gl. miltu (šoreiz liku rudzu miltus, bet esmu likusi arī kviešu)

1 tējk. sodas

1/2 tējk. kanēļa

1/2 tējk. muskatrieksta

1 gl. cukura

Tad pievieno:

2 olas,

1/3 gl. ābolu biezeņa (eļļas vietā) (tā kā tvaicēju ābolus savam dēliņam, tad vienkārši notvaicēju lielāku ābolu daudzumu, lai pietiek arī šai maizei)

4 saspaidītus mīkstus, mājās aizstāvējušos banānus (tie arī visbiežāk paliek no dēliņa launaga)

(var arī rozīnes vai riekstus)

Cep 180oC 45-60 min. (līdz nelīp pie koka irbulīša). Atdzesē. Griež šķēlēs.

Vakar gatavotajai pieliku eļļu ābolu biezeņa vietā un pievienoju arī sasmalcinātus lazdu riekstus. Sanāca laba! Pateicoties muskatriekstam un kanēlim, man tā atgādina Ziemassvētkus, bet šķiet līdz tiem jau būšu šo maizi atēdusies. :c)