Jāsāk ar to, ka man katru gadu ir Ziemassvētku koncepcija. Vispirms es gatavoju visiem vienādas Ziemassvētku apsveikuma kartītes. Tāpat dāvaniņas visiem apdāvinājamiem ir par vienu tēmu, ja tā var teikt. Ir bijuši gadi, kad visi saņēma k-ko no Stendera ziepēm, citu gadu – Gustava gardās šokolādes, pirms trim gadiem tie bija žurnālu abonenti, vēl ir dāvinātas grāmatas un krūzītes ar aromātisko kafiju vai tēju. Esmu to priekš sevis atradusi par labu metodi kā neskraidīt pa veikaliem nenormālā iepirkšanās drudzī tā sabojājot sev svētku sajūtu un arī atcerētos, kas ir dāvināts iepriekšējos gados. Izņēmums, protams, parasti ir bērni. Tiem tiek kādas rotaļlietas vai grāmatiņas.

Šī gada koncepcija bija – saimniecībā noderīgs sīkums. Tā, piemēram, vīra māsa saņēma miltu sijājamo, mamma – termokrūzi, kurā paņemt siltu tēju garajos darba pārbraucienos pie stūres, tēvs – speciālu auto lupatiņu un kabatas lukturīti. Mana brāļa sieva saņēma klipšus, ar kuriem aizvērt dažādas pārtikas produktu paciņas, mans vīrs kā liels makaronu mīļotājs – spagetti mēru (tāds kā gredzens ar maināmu diametru atkarībā no pabarojamo cilvēku skaita) utt.

Bet vispār šis ieraksts ir par manas mammas dāvanu, kura (neskaitot dāvanu Aijai) bija vienīgais rokdarbs, kuru šogad gatavoju dāvināšanai. Tā kā man jau ir tradīcija viņai davināt kalendāru-dienasgrāmatu nākamajam gadam un tas vairs nav nekāds pārsteigums, tad šogad izlēmu pievienot arī rokām gatavotu adatu spilventiņu. Mana mamma ir liela kafijas dzērāja, tāpēc spilventiņš tapa kā kafijas krūzīte. Klāt pievienoju arī kafijas paciņu.

Krūzīte ir no filca auduma, pildīta ar spēļmantu sintaponu (tādu, kas ir kā saveltas, mazas bumbiņas). Jāsaka gan, ka mazliet vīlos filca audumā, jo tas izrādījās diezgan plāns un staipīgs (tāpēc arī krūzītes augša tāda formīga). Mēģināju arī ar biezo filcu, bet tas, savukārt, bija pa biezu un, lokot krūzītes formā, tā neveidojās glīti apaļa, bet neregulāri kantaina. Varbūt plāno filcu vajadzēja likt divās kārtās, varbūt vajadzēja izvēlēties citu modeli, varbūt… Bet mammai patika! Un tas ir galvenais! Tagad mammas darbistabā kalpos jauns aksesuārs un savu trauku švammīti, kur līdz šim bija sadurtas kniepadatas, viņa varēs beidzot izmest laukā! :c)