Lai gan sargeņģeļi, manuprāt, vairāk ir nepieciešami šeit cilvēkiem uz zemes, man gribējās iepriekšējā ierakstā minētajai vīra tantei pagatavot eņģelīti. Viņa bija ļoti jauks cilvēks, kurš parasti, kad ciemojāmies vīra laukos, aprunājās arī ar manu dēliņu. Tāpēc šis eņģelītis tapa kā atvadu dāvana viņai no mana dēliņa, kurš, protams, ir pārāk mazs, lai tanti atcerētos, bet es noteikti viņam rādīšu bildītes un stāstīšu par viņu.

Šis bija mans pirmais eņģelītis un es to gatavoju pēc šīs shēmas, kuru kādreiz atradu Picasas albumu plašumos.

Tamborēju no kokvilnas tambordiega un, lai gan tamboradatu tā pa īstam (neskaitot adījumu aptamborēšanu) rokā biju ņēmusi tikai skolas laikā, tas izrādījās daudz vienkāršāk, nekā sākumā likās. Tā kā man mājās nav īstas tamborēšanas grāmatas ar elementāriem tamborēšanas pamatu aprakstiem, tad izmantoju mustura tamborēšanas ABC. Vispirms pēc shēmas uztamborēju svārciņus, tad spārniņus un visbeidzot galvu. Galvu piepildīju ar sintaponu un pietamborēju spārniņiem. Tad spārnus pārlocīju uz pusēm un pietamborēju svārkiem. Izveidoju cilpiņu, aiz kā eņģelīti pakarināt. Nu tas ir gatavs!

Un tagad, kad ir tapis šis pirmais, man ir skaidrs, ka noteikti būs vēl, bet, cerams, jau kādiem priecīgākiem brīžiem .