Kad uzsāku sen gribētos fotokursus, zināju, ka tos pabeigšu un pirkšu jaunu fotokameru, jo zināšu tak, ko vēlos! Kad nevarēju izpildīt jau pirmo mājas darbu, jo mana it kā nemaz tik sliktā kompaktkamera nevarēja NEKO, uz ātru roku  un lietotu iegādājos spoguļkameru Canon EOS 500D (jāatzīst šo modeli biju noskatījusi jau sen) jeb manā gadījumā Rebel T1i, kas ir tas pats modelis, tikai ASV tirgum.

Foto: http://www.dpreview.com

Tā nu kopš marta bildēju uz nebēdu, mācos, eksperimentēju, bet te nu pieslēdzas tas pats ieraksta nosaukumā minētais Mērfijonkulis. Par bildēm varu priecāties tikai fotoaparāta ekrānā, jo mans dators ir ļoti saguris un nevēlas pieņemt jaunās bildes (pareizāk sakot, programmu, kura ļautu ielādēt bildes). :c) Tā nu bildes krājas fotoaparātā un datorgalds gaida jaunu datoru, jo uz esošā atdzīvināšanu es (vairs) neceru…

Patiesībā viss šis garais ievads bija par to, ka es neesmu nekur pazudusi un šādas tādas sīkas šujamlietas (un ne tikai) ir tapušas, bet bez bildēm būtu bezjēdzīgi tās šeit vienkārši aprakstīt. Viena no tādām ir Bienes blogā atrādītie putniņi, kurus viņas ģimenei darināju kā pavasarīgu sveicienu kādai ikdienišķai ciemošanās reizei.

Bet tagad par manu nedēļu Aijas virtuvē, par ko viņa pati nemaz nezina. :c)

Tā kā mūsu piemājas veikals ir slēgts, pagājušajās brīvdienās izlēmu, ka aizbraukšu uz lielveikalu un sapirkšu pārtiku visai nedēļai (speciālisti saka, ka tā esot arī lētāk). Tad nu ķēros pie visas nedēļas ēdienkartes plānošanas. Šoreiz par manu pavārgrāmatu kļuva Aijas gatavotās receptes.

Nedēļa iesākās ar elementāro un ātri pagatavojamo tomātu un pupiņu zupu. Man tā bija vēl elementārāka un ātrāka, jo lietoju konservētās pupiņas. :c) Zupa man ļoti garšoja. Prasījās nedaudz pikantāka, bet tā ka devu dēliņam tad gatavoju maigu.

Nākamais, ko gatavoju bija gaļas un dārzeņu sacepums. Arī garšīgs un vienkārši pagatavojams. Ēdām ar turpat krāsnī ceptām kartupeļu daiviņām.

Bet pagaidām mans favorīts noteikti ir cepta vista ar tomātiem un mocarellu. Vista izdevās mīksta un garšīga! Bazilika lapiņu man nebija, toties bija diezgan daudz, manuprāt, ne visai garšīgās Spilvas pesto mērces (vismaz tā nelīdzinās īstam spāņu pesto, tā tiešām ir mērce, kur pesto atšķaidīts ar ūdeni attiecībā 1:10), taču šajā ēdienā tā bija pat ļoti vietā. Tāpat man nebija svaigu tomātu, bet pa ledusskapi mētājās burciņa ar saulē kaltētiem tomātiem (nu jau gan izklausās pēc Mārtiņa Rītiņa, kura stils ir runāt “ja mājās nekā nav, paņemiet laša fileju, laimu utt.” :c) ) kura ēdienam piešķīra eksotiski saulainu garšu. Ēdām ar vārītiem basmati rīsiem. Starp citu, tos lietoju, kopš vairākas reizes pēc kārtas ir izdevies iegrābties, manuprāt, zemas kvalitātes tvaicētajos rīsos (Rimi ražotos un vēl šķiet Dobeles Dzirnavnieka), kuri smirdēja pēc kūts un visa tā labuma, kas tur uzkrājas.

Tad nu noslēdzot “nedēļu Aijas virtuvē ” rītdienu gaida un ievelkas slinkā Napoleona kūka. Pagatavošana bij’ vienkārša, redzēs kā garšos. :c)

Paldies, Aija, par jaunu ēdienu ienešanu uz manas ģimenes galda! ;c)

Nākamnedēļ jāpaviesojas kādā citā virtuvē. ;cP

Advertisements