Rīgā šodien sniga lielām, baltām pārslām. Es uzvilku biezāku džemperi un atcerējos, ka pa dēliņa mantu kasti ligzdo, bet ap Lieldienām saplaucētos zaros sēdēja pavasarīgi putniņi. Tie tika pašūti iedvesmojoties no šī bloga un izmantojot turpat ievietoto piegrieztni.

Šis bija pirmais kaķēns putnēns, kurš tika slīcināts mana dēliņa siekalās. (hmm, līdz kādam vecumam diez viss vēl ies caur viņa muti?…)

Šie tapa kā pavasarīgs sveiciens kādās brīvdienās Bienei, kura tos jau atrādījusi savā blogā šeit. Audums – batikota kokvilna no mammas audumu atgriezumu kastes.

Un visbeidzot šos 3 draugus iesēdināju mūsu pašu izplaucētajos bērzu zaros. Audums tieši tāpat – batikots audums no mammas audumu atgriezumu kastes.

Jāatzīst, ka pirmais izmēģinājuma putniņš tapa visilgāk, jo noņēmos ar piegrietnes izpēti auduma piemeklēšanu, šūšanas stratēģijas izstrādi u.c. muļķībām. :c) Pārējie jau tapa visi kopā un gāja, kā pa konveijeru. :c) Ilgākais bija astes gala aizšūšana ar rokām.

Nu, tā! Cerams, ka pavasaris tagad ir piesaukts un atkal atgriezīsies! :c)