Sestdien devāmies ciemos pie kādas mazas jaunkundzītes „E” uz 1 gada jubileju. Papildus doidy cup, uzšuvu arī auduma grāmatiņu. Šuvu tāpat, kā sava dēliņa grāmatiņu, tikai grāmatas lapas ir no velveta auduma un aplikācijas izvēlējos mazliet meitenīgākas (ak šie pieaugušo stereotipi par to, ar ko piederas spēlēties un uz ko skatīties zēniem un meitenēm… :c) ). Šoreiz arī mācījos no savas iepriekš pieļautās kļūdas un lapām pa vidu mēteļaudumu liku nevis visā atvēruma garumā, bet pārgriezu uz pusēm un vidu atstāju brīvu. Adatu nenolauzu. Kopā sašuvu bez grūtībām.

Bilžu fonam izmantots dēliņa gatavotais ietinamais papīrs. :c)

Savukārt, izmantojot Laines blogā ievietoto aprakstu, pašuvu bikšeles savam dēliņam. Izejmateriāls – sens, plauktā aizstāvējies zīda (visticamāk – mākslīgā) lakats un gumija. Pavadītais laiks – smieklīgi mazs. Gandarījums – liels. Kustību brīvība – vēl lielāka! :c)

K-kur jāizrok lielāks lakats, lai var uzšūt arī garās bikses, jo šīs tādas īsas.

Vispār pašai arī gribētos sev tādas pludmales bikses, bet kur tad nu TIK lielu lakatu ņemšu! :c) Jāpērk kāds plāns, plāns audums. Jāiet pa veikaliem meklēt. Negribas. Palikšu bez biksēm. Kā saka mana vecmāmiņa – kas bez biksēm, tas bez bēdām! ;cP