Man kartupeļu pankūkas negaršo! Tā es domāju līdz šodienai, kad tās uzcepu pati. Citu ceptās man negaršo, jo tās ir mīkstas, izsutinājušās. Tāda kā cepta kartupeļu putra. Bet man gribētos, lai tās ir zeltaini brūnas un kraukšķīgas. Acīmredzot, nav manā dzīves ceļā neviens pareizais kartupeļu pankūku cepējs gadījies. :c) Taču šodien izcepu pankūkas pati. Hm, bet kas gan vispār nosaka, vai tas ceptais produkts ir pankūka? Ja tas, ka cepts tiek krējuma konsistences šķidrums jeb mīkla, tad manis ceptās nemaz nav pankūkas. Es pēc pavāra Mārtiņa Sirmā ieteikuma kādā senā raidījumā cepu rīvētus kartupeļus. Manas pankūkas bija uz rupjās rīves rīvēts kartupelis + mazliet sāls. Spēcīgi nospiests šķidrums, kura tur bija tiešām daudz. Cepšana lielā eļļas daudzumā uz ļoti sakarsētas pannas. Vēl tikšana vaļā no lielā eļļas daudzuma, uzliekot pankūkas uz papīra dvieļa. Un tā saucamās kartupeļu pankūkas gatavas!

Bet, kas pa garšu! Tikai tīra kartupeļu garša!

Advertisements