Tādas sajūtas man ir pēc šīs vasaras lielākā i-neta vides notikuma – Blogdraugu salidojuma pie Laines Zaubes mežiņā. Šajās mazliet vairāk kā 24 h notika tik daudz, ka nav brīnums – man ir sajūta it kā būtu bijusi atvaļinājumā. Tā kā manī nav tāda talanta, lai visu notikušo ietērptu skaistos, saturīgos teikumos (kā to jau ir paguvušas izdarīt gandrīz visas pasākuma dalībnieces), piefiksēju randomizētas savas sajūtas un atmiņas par šo pasākumu.

 

…lieliskas ceļabiedrenes kā pretstati – miers un enerģija (paldies, Vinita un Laura!)…

…nepareizi radušos priekšstatu sabrukšana – Laines balss nav čiepstošs pirmais soprāns, bet spēcīgs otrais alts; telpas ir mazākas un mājīgākas nekā fotogrāfijās…

…romantiskās dekorācijas (paldies, Kristīne un Valter!)…

…pašgatavoti labumi (gan sāļi, gan saldi) tik daudz, ka pagaršoju knapi pusi no visa savestā…

…brīžiem neesošā tālruņa zona, kas vēl vairāk ļāva justies kā no pārējās pasaules noslēgtā komūnā (paldies, LMT!)…

…ieraudzīt un saprast, ka kādu laiku atpakaļ uz aklo dāvināta dāvana bijusi tieši laikā (paldies, Aija!)…

…mēs esam tik dažādas tanī, ko darām un kur esam, bet tomēr tik vienotas kādā citā līmenī…

…vissmaidīgākais Cilvēka Mazulis savā vecuma grupā (paldies, Laura!)…

…siltie mukluki, kuru pagatavošana izrādījās vienkārša, tomēr laikietilpīga (paldies, Laine un es turu pie vārda, ka tiem jāsaraujas vēl pēc kādām dažām mazgāšanas reizēm! ;cP Ja nē – došu uz garantijas remontu :cD )…

…2 pelēki, spuraini kreisās kājas mukluki (paldies, Kristīne,  bet – kur ņemsi otru kreiso kāju?…)…

…smaidi un smiekli…

…veiksme loterijā, kurā man BIJA jāuzvar (paldies, Kristīne, par fantastiskajām pastkartēm, kuras gan man ir žēl kādam sūtīt… :c) )…

…viltīgās meža cūkas, kuras nerādās mums mežā, bet kā uzticīgi suņi sagaida pie pašām mājām…

…dekupāžas pamati (paldies, Irēna, ka ierādīji, ka tas nav sarežģīti, laikietilpīgi un ka nav nepieciešams pirkt speciālos dārgos materiālus)…

…finiera lokšņu iepazīšana – ziedi, plaukti, zivis, sniegavīrs (paldies, Kristīne!)…

…kripatiņa cigun gandrīz pilsdrupās (paldies, Irēna!)…

…pūra lāde ar smalkiem darbiem (paldies, Inese! Nevaru gan iedomāties, ka kāda cita varētu būt īstāka rožu Inese :c) )…

…eko-ziepju Zaubes pļaviņa vārīšana uz terases 2os naktī pie mainīgas elektrības padeves (paldies, Kitija, turpmāk vasaras svaiguma aromāts asociēsies ar piedzīvoto Zaubes mežiņā)…

…sarunas līdz rītam…

…sastapta reāla 2 bērnu māmiņa, kura nav zaudējusi savu brīvību un trakulību, un ir gatava triekties cauri pus Latvijai uz motorollera (paldies, Linda!)…

…informācijas pārpilnība par rokdarbiem, to veidiem un knifiem; labākajām iepirkšanās vietām, receptēm; par ģimeni, dzemdībām, bērnu audzināšanu, veselīgu dzīvesveidu utt.…

…gulēšana pie durvīm, kur seifs un Kitija drošībā…

…atklāsme, ka 4 stundas saraustīta miega arī var būt pietiekami…

…grābekļa izmantošana rokdarbiem – tapošana (paldies, Aija!)…

…sēņu izglābšanās pateicoties mūsu sagurumam otrajā dienā…

…raibais vaska krītiņa vīriņš, kuru mans dēliņš uzskatīja par cepumu un nokoda roku pirms sākt zīmēt (paldies, Santa!)…

…Zaubes mežiņa dārza labumi manā pusdienu galdā (paldies, Laine un Raisa!)…

…visgaršīgākais un svaigākais pesto (paldies Agnesei (?), kura pesto atkarīgu padarīja arī manu dēliņu, kurš tā atlikumus ēda ar karotēm)…

…elpot dzestro rīta gaisu un skatīties uz meža cūkām, guļot savā guļammaisā…

 

Paldies par šo terapiju manam ikdienas darbu rutīnā ieslīgušajam prātam!