Saka, ka līdz Mārtiņiem jāpabeidz visi zemes, rudens darbi. Pieņemsim, ka tas attiecas arī uz ievārījumu gatavošanu! Es vakar piepildīju pēdējās burciņas ar ķirbju ievārījumu.

Vispār es neesmu nekāda ievārījumu vārītāja un pati esmu to darījusi tikai kādas pāris reizes savā mūžā un pārējās kopā ar mammu vai vecmāmiņu bērnībā, taču šogad iegāju azartā un gribējās izmēģināt dažas receptes. No ķirbja. Jā, jā, no ķirbja! Tā taču ir lielākā no ogām!

Vispirms pagatavoju šo versiju – ķirbis+ābols+apelsīna sula+kanēlis, kuru caur Aijas kādu blogierakstu  uzgāju šeit (Četrās Sezonās).

 

Oriģinālversija:

Sastāvdaļas:

  • 500g ķirbja
  • 500g ābolu – nomizotu, serdītes izņemtas
  • 200ml svaigi spiestas apelsīnu sulas
  • 50ml svaigi spiestas citronu sulas
  • 1 apelsīnam norīvēta miziņa
  • šķipsna kanēļa
  • 500g ievārījuma cukura
  • 50ml ruma (ja vēlies)

Rezultāts:

  • 6x200ml burciņas.

Pagatavošana:

  • Ķirbi un ābolus sagriez gabaliņos, liec katlā, pievieno apelsīnu un citronu sulu, apelsīna miziņu, sautē zem vāka, līdz ķirbis un āboli mīksti.
  • Ja vēlies viendabīgāku masu, visu samīci.
  • Pievieno cukuru un kanēli, turpini vārīt 10–15 minūtes, ja vēlies, pievieno rumu.
  • Pildi sterilizētās burkās, atdzesē pilnībā, aizvāko.

Mana variācija:

Sastāvdaļas apmēram pusi uz pusi, bet ķirbis mazliet mazāk. Visu nomizo, sagriež, liek katlā. Es ūdeni nelēju, bet varbūt mazliet vajadzēja. Vārīju līdz augļi/ogas jūk ārā. Sablenderēju. Piespiedu sulu no 2 apelsīniem un ½ citrona. Piebēru cukuru kā rakstīts uz iepakojuma (lietoju 1 pret 3 ievārījuma cukuru). Maisīju un vārīju vēl kādas 5 min. Pildīju izmazgātās, karstās burkās.

Miziņu nerīvēju, kanēli kādu tējkaroti piebēru. Rumu nelēju.

Garša eksotiska un šo ievārījumu ēda pat lielākie ķirbju nemīlētāji un skeptiķi (jāatzīstas gan, ka es viņiem neteicu, kas ir sastāvā, tikai devu degustēt ar grauzdētām tostermaizēm :c) ), un daži no viņiem pat paprasīja recepti.

Otra ievārījuma – ķirbis+žāvētas aprikozes – recepte ir no kāda ziņu portāla (neesmu gan saglabājusi no kura, bet šķiet tas bija apollo.lv).

Oriģinālversija:

Sastāvdaļas:

1,5 kg ķirbja
100 g žāvētu aprikožu
2 citroni
500 g cukura
1 paciņa pektīnvielas ievārījumiem

Pagatavošana:

Aprikozes aplej ar ūdeni, atstāj uz nakti. Ķirbi nomizo, sarīvē uz rupjās rīves, pielej ūdeni, kur mirkušas aprikozes, liek vārīties.

Aprikozes sagriež nelielos gabaliņos. Kad ķirbis savārījies putrā (ķirbi var arī sablenderēt) , pieliek aprikozes un turpina vārīt. Citronam norīvē mizu, pieliek ievārījumam, izspiež sulu, pieliek ievārījumam. Beigās pieliek cukuru, vāra 10 minūtes uz mazas uguns, beigās pieliek pektīnvielu, vāra trīs minūtes, pilda burkās. Var izmantot arī ievārījumu cukuru, kur šī pektīnviela jau pievienota cukuram.

Mana variācija:

Sastāvdaļas uz aci, bet ar domu, ka jābūt tam 1,5 kg ķirbja. Aprikozes izmērcēju ~12 stundas. Ķirbi nerīvēju, bet sagriezu kubiņos. Pievienoju aprikožu ūdeni. Vārīju. Kad ķirbis sāka jukt ārā, pievienoju sagrieztas aprikozes. Mazliet pavārīju un tad pierīvēju citrona miziņu un piespiedu 2 citronu sulu. Visu sablenderēju. Piebēru 1 pret 3 ievārījuma cukuru ar pektīnu. Vārīju vēl kādas 5 min. (līdz izkusa cukurs) un  pildīju karstās burkās.

Garšo pēc aprikozēm.

 

Tā nu es visādos veidos mēģinu nogalināt ķirbja dabisko garšu! :c) Taču, lai neliktos, ka man ķirbji tik ļoti nepatīk, varu padalīties ar recepti, kuru man piespēlēja darba kolēģis, bet vispār tā esot no kāda vietējā TV kulinārijas šova.

Krāsnī cepts ķirbis

Sagriež ķirbi (pēc pieredzes – garšīgāks ir tāds, kurš nejūk ārā) kubiņos. Pārlej ar eļļu, pārber sāli, svaiga timiāna lapiņas (ir vērts nopirkt svaigas, jo garšo labi). Visu ar rokām apmaisa un pārliek cepešpannā. Vietām sasprauž lauru lapas. Cep cepeškrāsnī līdz ķirbis mīksts un mazliet apbrūninājies.

Es vēl pa vidu liku folijā ietītu gaļas gabalu pārbērtu ar sāli, pipariem, to pašu timiāna zariņu un saslēptiem ķiplokiem – cepeti. Man tas viss kopā garšo pēc Ziemassvētkiem!

Nu, un tad noslēgumam vēl piefiksēšu šeit vēl vienu šīs vasaras/rudens sezonas gardumu – ābolu biezeni ar kondensēto pienu, kuru atradu šeit pie Andras.

Oriģinālversija:

1) 3kg nomizoti un no serdēm iztīrīti āboli (es ņēmu dzidros ābolus)

2) apmēram 300g cukura (daudzums variējams individuāli pēc garšas)

3) 1 bundžiņa kondensētais piens (ar cukuru)

4) 200ml ūdens

 

Sagrieztos ābolus aplej ar ūdeni un vāra uz nelielas uguns, līdz āboli maina krāsu un sāk daļēji izjukt. Tad pievieno cukuru un turpina vārīt,  lai cukurs ir izšķīdis (es turpināju vārīt vēl apmēram 5 min un maisīju, lai nepiedegtu). 

Iegūto masu atdzesē un pēc tam sablenderē, lai iegūtu vienmērīgu un krēmīgu konsistenci. Pēc tam pievieno kondensēto pienu un atkal visu sablenderē/ saputo kopā un liek vēlreiz katlā vārīties, lai “uzmet burbuli”. Tālāk lej karstās, izsterilizētās burciņās un glabā vēsumā.

Mana variācija:

Viss gandrīz kā rakstīts, tikai āboli bija dažādi un daudzums uz aci, cukuru liku mazāk un nedzesēju, jo mans blenderis ne to vien ir piedzīvojis.

Gatavoju vairākas reizes un vienai no porcijām liku klāt banānus (3 gab. uz augstākminēto daudzumu ābolu).

Ļoti, ļoti garšīgs! Gandrīz kā Spilvas, bet daudz labāks! Kā mans vīrs teica, kad pagaršoja – atgādina bērnību! :c)

Tādi lūk, man šīs sezonas atradumi/atklājumi!

 

Bet šodien tak Mārtiņdiena! Un mans Matīsiņš divu džentlmeņu izpildījumā mēdz pārvērsties par Martiņu (ar īso „a” gan). Abiem puišiem māsiņu sauc Marta un gribēdami pasaukt Matīsu, bet ātrumā sajauc un nosauc par Martiņu. Bet tas nekas! Mans dēliņš toties regulāri abu vārdus sajauc vietām! :c) Sveicieni džekiem! ;c)

Priecīgus svētkus!