Tamborēts smaganu masētājs mazulim

2 komentāri

Tā nu ir sagadījies, ka pašlaik esmu tādā (reproduktīvā) vecumā, kad daudziem radiem/draugiem riņķī-apkārt dzimst bērni un jādodas tos raudzīt. Man patīk doma par nepieciešamo dāvaniņu saraksta izsūtīšanu (tagad daudzi tādus veido i-netā), taču, ja tāda nav, labprāt dāvinu saimniecībā bērna kopšanā nepieciešamas, praktiskas lietas, piemēram, pamperus (jānoskaidro gan, vai jaunā ģimene tādus vispār lieto). Taču neskatoties uz iepriekš rakstīto, man patīk arī pašai pagatavot kādu nieciņu mazulim.

Kādam mazam puisītim uztamborēju 3 savstarpēji savienotus riņķus pildītus ar sintaponu, lai varētu mazgāt (uztamborēta trubiņa, piepildīta un sašūta kopā). Riņķīšiem ir patīkama, mazliet rievota struktūra, kas, manuprāt, būs noderīgi, kad nāks zobiņi un niezēs smaganiņas.

Drošvien, lieki piebilst, cik priecīga es biju kopā ar Z-sv apsveikumu savā pasta kastītē saņemt arī šo foto, kur redzams, ka mantiņa tiek lietota… :c)

Foto: puisīša vecāki

Skanējis: Canons

Advertisements

Piparkūkas un idille ar mazu bērnu

4 komentāri

Vakar kā ceturtajā adventa svētdienā cepu piparkūkas no pāris nedēļas atpakaļ gatavotās mīklas. Sapratu, kas tas varētu būt diezgan riskanti testēt mīklu Ziemassvētku rītā/vakarā. Bet viss ir kārtībā! Piparkūkas sanāca kraukšķīgas un gardas. Mīklas recepti meklēju tādu, kurā ir iesala ekstrakts (jo tas ar uz beigām ejošu termiņu man bija mājās) un mana izvēle krita uz šo no Četrām Sezonām.

Sastāvdaļas:

  • 600g kviešu miltu
  • 0,3l iesala ekstrakta vai medus
  • 200g sviesta
  • 1/2 glāze cukura
  • 1 tējk. sodas
  • 1 ola
  • 2 ēd.k. piparkūku garšvielu

Pagatavošana:

  1. Cukuru, sviestu un iesala ekstraktu uzkarsē, bet nevāri.
  2. Verdošā masā iekul pusi miltu un maisi, līdz masa atlec no katla malām. Kad mīkla mazliet padzisusi, pievieno sakultu olu, atlikušos miltus, sodu un piparkūku garšvielas.
  3. Uz galda virsmas, kas apkaisīta ar miltiem, mīci mīklu, līdz tā kļūst gluda un spīdīga (tas var prasīt ilgāku laiku, jo mīklai jābūt labi izmīcītai). Tad to ietin folijā un liec ledusskapī nogatavoties.

Vēl pagatavoju karsto dzērienu no ābolu sulas + kanēļa standziņas + ingvera saknes + citrona + medus. Visu to sildīju katlā un  lēju krūzēs. Gardi, bezalkoholiski un svētku sajūtu raisoši!

Mana vīzija bija, ka mēs visi trīs tā forši pasēdēsim adventa vainadziņa sveču gaismā, pakraukšķināsim piparkūkas un uzdzersim  karsto dzērienu. Nu, tāda ģimenes idille! Manam dēliņam bija cits plāns… :c) Kamēr es nesu no virtuves krūzes un piparkūku šķīvi, viņš nopūta visas sveces. Es tās aizdedzu. Viņš nopūta. Tā vēl kādas pāris reizes, kad es savu domu metu pie malas un mēģināju viņu pierunāt iesēsties krēsliņā pie galda. Neveiksmīgi. Tā nu viņš sāka ēst stāvot kā bufetē pie letes. Skaisti nokoda piparkūku un uzdzēra silto dzērienu. Es biju laimīga! Bet tad mana mazā ķipara galvā k-kas sagriezās un viņš apgrieza krūzi otrādi, izlēja tās saturu uz grīdas un izspļāva piparkūku. Pats ar visām četrām metās iekšā pašradītajā peļķē. Man dusmas mijās ar smiekliem. Dusmas, jo man ļoti nepatīk, kad cūkojas ar ēdienu un smiekli par to, kā izgāzās mana iecerētā ģimenes idille. :cD

Eņģeļu aplidotas eglītes

7 komentāri

Ja katru gadu manā darba vietā tika pasūtītas kādas Ziemassvētku kompozīcijas, tad šogad dažādu man zināmu un nezināmu iemeslu dēļ nekā nav. Tā nu man palika žēl, uznāca dusmas un spīts, ka vietā, kur pavadu lielāko sava nomoda laiku, nav nekā, kas radītu svētku noskaņu, un izlēmu, ka pagatavošu k-ko pati.

Tā kā šogad esmu aizrāvusies ar atkārtotu materiālu izmantošanas ideju, ņēmu mūsu vecos cenrāžus (120-150 lapas puses – kā kuru gadu) un devu tiem otro iespēju pirms nodošanas makulatūrā. Norāvu biezos, krāsainos, glancētos vākus un no tiem pagatavoju eņģelīšus.

Izmantojot mazo apakštasīti par šablonu, uzvelk apli (es apzināti izvēlējos daļu dzeltenu, lai vēlāk eņģelītim veidotos korporatīvi dzeltena kleitiņa :c) ). Izgriež to. Pa vidu, izmantojot 1 lata monētu par šablonu, uzvelk apli un savelk līnijas kā zīmējumā, sadalot riņķi it kā 3 daļās. Griež pa iezīmētajām līnijām. Saloka eņģelīti, vaļējās malas saāķējot kopā.

Savukārt, no melnbaltajām iekšlapām dažu sapulču laikā (nu, būsim godīgi, vismaz 50% no sapulcēs pavadītā laika ir zemē nomests un galu galā, es tak’ esmu sieviete, kura spēj pietiekami kvalitatīvi darīt vairākus darbus vienlaikus! :cD ) pagatavoju eglītes (mājās pagatavotais paraugs no krāsainā žurnāla redzams iepriekšējā ierakstā). Ideja no šejienes, kur pieejama arī ļoti labi saprotama locīšanas shēma, tāpēc šeit to nemaz nemēģināšu atkārtot. Kā punktiņš uz „i” tika ar karsto līmi pielīmētas mazas sudrabkrāsas bumbiņas no iepriekšējo gadu kompozīcijām.

Pati jau nu esmu bezgala lepna, ka vismaz vienā nelielā telpā no 3 stāvu ēkas ir ienesta svētku noskaņa! :<)

Kad visi ir mājās…

4 komentāri

Pagatavoju savam dēliņam tradicionālu Ziemassvētku rotājumu – mikrorajona daudzstāvu dzīvojamo māju, tautā sauktu par bloķeni. :c)

Kurpju kastes vāku aplīmēju ar baltu papīru (jo uz vāka bija uzraksti). Izgriezu dažāda izmēra lodziņus. No iekšpuses pielīmēju dažādu krāsu papīra “aizkariņus”. Pašas kastes sānu malai izgriezu caurumu un caur to izvilku īso lampiņu virteni tā, lai lampiņas būtu kastes iekšpusē, bet kontaktdakša ārpusē. Aiztaisīju kastes vāku ciet. Novietoju kasti stateniski un lampiņas iespraudu kontaktligzdā. Ātri un iespaidīgi! Vismaz mans dēliņš bija stāvā sajūsmā par šo namiņu un ātri vien izdomāja, kurš aiz kuriem aizkariņiem dzīvo.

Gaišu Jums šo vēl joprojām tumšo laiku!