Neizsūtītās kartĪTES

Uzmanību! Šis būs pamācošs ieraksts! Virsrakstā izceltā skaidrojumu skatīt zemāk!

 

Kā jau minēju kādā no iepriekšējiem ierakstiem, tikko kā pagājušo Ziemassvētku laiks man bija īpaši grūts un drūms. Turklāt, mans grinčisms bija tik liels, ka neizsūtīju pat radiem/draugiem apsveikumus, ko biju darījusi gadu no gada. Taču kartītes es sāku gatavot jau savlaicīgi, ar domu – gatavojoties piesaukt svētku sajūtu. Neizdevās.

Turpināju darboties ar vēl vienas iespējas došanu jau reiz izmantotajiem priekšmetiem. Izmantoju k-kad sen pirktu biezu kartonu un salīmēju uz tā dažādu veidu eglītes no biroja caurumotāja krājumiem. Kā neliels akcents jeb zaļā sirsniņa  – eglīte izspiesta no pagājušā gada bilžu kalendāra.

Pašlaik gan es īpaši nebēdājos par to, ko neizdarīju, bet priecājos, ka nākamajiem Ziemassvētkiem jau ir gatavas kartītes! :c)

 

Bet viss augstāk rakstītais bija tikai tāds ievads. :c)

Papildinformācija atvērtām ausīm!

Man kā cilvēkam, kuram griež ausīs dažādi latviešu valodā lielās tautas masās nepareizi lietoti vārdi, uznāk dusmas un ieslēdzas k-kāda taisnīguma sajūta attiecībā pret lietvārda kartīte lietojumu. Tad nu mīļie blogdraugi un citi interesenti, atgādinu (jo skolā mums visiem tas tika mācīts) – latviešu valodā pareizi ir lietot vārdu kartīte, nevis kartiņa.

Citāts no grāmatas Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda (Rīga, Avots, 2002):

„No II un V deklinācijas lietvārdiem atvasina pamazināmās formas ar izskaņu –ītis, –īte, nevis –iņš, -iņa

Piemēram:

suns – sunītis

cālis – cālītis

biete – bietīte

karte – kartīte, nevis kartiņa

kaste – kastīte, nevis kastiņa”

 

Man parasti šādus vārdus, kuri dziļi (un nepareizi) iezagušies manā ikdienas valodā, vieglāk ir paturēt prātā, ja salīdzinu ar kādu citu vārdu, uz kuru darbojas tas pats gramatikas likums un to es lietoju pareizi. Šajā gadījumā var prātā paturēt vārdu „kaste”. Vai tad mēs sakām „kastiņa” vai „kastīte”?… ;c)

KINO / Ensemble, c’est tout

Filmu Būt kopā un viss (Ensemble, c’est tout, Francija, 2007) man ieteica Vinita. Lai gan esmu galvenās lomas tēlotājas Odrijas Tatū (Audrey Tautou) liela piekritēja, man šī filma bija paskrējusi garām. Tā ir kārtējā romantiskā komēdija, kurās Odrija, manuprāt, ir lieliska. Filma ir par meiteni, 2 puišiem (labo un slikto) un vecmāmiņu. Bet pāri visam par draudzību un mīlestību.

 

 

Foto: www.cinemagora.co.uk

 

KINO / Im Juli

Romantiskā komēdija In July (Im Juli, Vācija, 2000) gaidīja uz skatīšanos ilgi. Tad nu beidzot tai pieķēros un jāsaka – bija laba! Viegla filma piektdienas vakaram (kāds arī vakar bija). Stāsts ir par naivu puisi Danielu, kurš dzenas pakaļ savai lielajai dzīves mīlestībai, bet kā jau tas gadās – nepamana, ka tā ir blakus. Filma ir ceļojums cauri pus Eiropai no Vācijas uz Turciju. Brīžiem pārspīlēti stulbs.

Interesanti, ka epizodiskā lomā ir serbu aktrise Branka Katiča (Branka Katic), kura filmā Melnais kaķis, Baltais kaķis tēloja jauno meiteni Idu. Arī šeit viņai piešķirta diezgan trakas meitenes loma.

 

P.S. Par pagājušajā gadā noskatītajām filmām. Kopumā šeit reģistrētas un aprakstītas 32 filmas. Hm, daudz vai maz? Nu, ņemot vērā, ka gadā ir 52 nedēļas, tad sanāk, ka esmu skatījusies kādu filmu mazliet biežāk kā katru otro nedēļu. Nav bieži. Vasarā filmas gandrīz vispār negribas skatīties un esmu jau arī kādas citas (atkārtoti vai pirmo reizi) skatījusies arī pa TV. Tātad – biežāk kā reizi 2 nedēļās. Bet jebkurā gadījumā būtu gribējies redzēt vairāk, jo saraksts ar filmām, kuras gribas redzēt tikai aug garumā… Turpinu skatīties!

Adīta sedziņa zīdainim

Jāizmanto īsbrīdis, kamēr dēliņš čuč pusdienlaiku. :c)

Šādu (ratu) sedziņu uzadīju savam dēliņam apmēram pirms 1,5 gada.

Sedziņa adīta no dzijas, kuras sastāvu neatceros, bet zinu, ka kaut kāds procents tur bija arī vilna. Dzijas pavediens dažāda rupjuma. Adīts parastajā gludajā adījumā. Izmērs apmēram 85 x 85 cm. Nezinu, kur man bija prāts, bet toreiz sedziņu izlēmu adīt no atsevišķiem kvadrātiņiem. :c) Kvadrātiņi jau tika saadīti gana ātri, bet kopā sašūšana un galu ievilkšana gan paņēma daudz laika (jo negribējās to laiku atrast šim nepatīkamajam darbiņam)! Nē, zinu gan, kur bija prāts! Sedziņu adīju pastaigu laikā ar mazuli. Tas bija, kad viņam bija 4-5 mēneši un bija uznācis ārā gulēšanas periods. Ilgs gan tas nebija, vēlāk gulēja tikai iekšā un vissaldāk – savā gultiņā. Un bez šaubām, vieglāk bija iemest ratos vienu dzijas kamolīti un īsās adatas , nekā mudžināties ar vairākām dzijām un apaļajām adatām. Ar šodienas prātu – es mudžinātos… :c)

Lai vai kā, sedziņa ir mīksta, silta un mīļa, un tiek lietota vēl joprojām. Šad tad arī es to uzmetu uz kājām, lai saldāks pusdienlaika snaudiens. Hm, varbūt man arī aiziet nosnausties?… :c)

Mazā prinča ballīte 2gadniekam – AKTIVITĀTES

Hu! Beidzot esmu daudz maz attapusies no savas briesmīgās angīnas. Nu jau vēl kādu laiku būs jāpadzīvo pa mājām, bet vismaz pašsajūta ir uzlabojusies un saprotu, kas es esmu un kur atrodos, un kas ir pa dienu. :c) Ziniet, kad mazliet vairāk kā 2 diennaktis temperatūra ne mirkli nenokrīt zem 38,5 un pat siekalu norīšana ir lielākās mocības, tad tiešām iestājas tāds transa stāvoklis, ka nesaproti, vai diena vai nakts.

Nu, ja, un kā jau tas bija paredzams, esmu ar kaut ko aplaidusi arī savu dēliņu, bet par laimi tā nav angīna. Vēl joprojām mēģinām visādos veidos dabūt ārā to nejauko klepu, kas kāsē iekšā. Bet būs labi! To es pati sev un jums! :c)

Bet seriālā Mazā prinča ballīte 2gadniekam palikusi neaprakstīta vēl pēdējā sērija – par aktivitātēm.

Lai gan zinu, ka bērniem patīk vienkārši tāpat dauzīties un spēlēties ar ciemos pieejamajām (citādām, nekā mājās) mantām, dažas aktivitātes biju sagatavojusi. Tās gan nebija kā obligātās spēles vai stafetes, bet kā piedāvātās izklaides, ko darīt, ja nu rodas vēlme atpūsties no dauzīšanās. :c)

Telpas malā uz bērnu galdiņa uzliku krāsojamās lapas (i-netā sameklēju attēlus no mazā prinča grāmatiņas, Photoshop-am līdzīgā programmā pārveidoju tos melnbaltus un ar kontūrām, un izdrukāju) un krītiņus (lielos, resnos Tiger). Pēc pasākuma pa vidu lielāko bērnu veikumam, atradu arī mazāko bērnu mākslu. :c)

Bet aktivitāte ar nelielu jautrības devu (nu, vismaz tiem, kas to darīja pirmo reizi) – fizikas likumu pārbaude ar balonu, līmlentu un striķi, kuru var pabāzt zem jebkuras tematikas. Mūsu gadījumā tas, piemēram, bija mazais princis, kurš lido no planētas uz planētu.

Uz izturīga striķa (man bija parupja kokvilnas tambordzija) uzver apmēram 5 cm garu resnā kokteiļsalmiņa gabaliņu. Šo striķi nostiepj starp 2 krēsliem. Piesien. Bērns piepūš balonu, to neaizsien, bet tikai tur ciet galu, lai gaiss nenāktu ārā. Ar līmlentu pielīmē balonu pie kokteiļsalmiņa (apmēram pa vidu, bet vairāk tomēr uz atvērtā gala pusi) un nostājas pie viena no krēsliem. Tad strauji palaiž vaļā balonu. Tas pa striķi skries no viena krēsla uz otru. Lai gan mans dēliņš šo darījis ne reizi vien, taču ar lieliem smiekliem labprāt dara to atkal un atkal.

Neliela atkāpe. Mīļie vecāki! Ja esiet uzlūgti uz bērnu ballīti (vai īstenībā jau tas nav svarīgi, kas tieši pa pasākumu tas ir) un zināt, ka ciemoties varēsit tikai īsu brīdi, lūdzu, paziņojiet to jubilāram (vai viņa vecākiem) pirms ballītes vai vismaz tiklīdz ierodaties!

Tieši augstāk rakstītā neievērošanas dēļ, sanāca tā, ka bija jāsteidz pie kūkas ēšanas un dažas plānotās aktivitātes palika nerealizētas. Bet, ja nu kādam noder, šeit arī tās piefiksēšu. Maija, tālāk nelasi! :cD

Papildus krāsojamām lapām, tika sagatavotas arī krāsainās lapas un 2 dažādas pamācības (atrastas caur Googli), kā izlocīt mazā prinča lapsu. Zinu, ka dažiem  (lielākiem) ciemiņiem patīk darboties ar origami.

Bet kā vakara lielā aktivitāte bija paredzēts katram pašam iztēloties, kāds varētu izskatīties mazā prinča jēriņš tur – kastē, un to pagatavot no sagatavotajiem izejmateriāliem – avīzēm, krāsainiem papīriem, kartona, vates, dzijas, bambusa kociņiem, līmējamām kustīgajām actiņām, līmes, līmlentas. Balvā katram bija paredzēta sarkana roze – kā mazajam princim!

Tādas, lūk, aktivitātes!

Bet jebkurā gadījumā es neko nenožēloju, jo, manuprāt, labāk dažas izklaides nekā visas un sasteigtas.

Un vēlreiz paldies ciemiņiem!