Dienu pirms Ziemassvētkiem bijām ielūgti uz mana dēliņa draudzenītes 2 gadu jubileju sniegpārsliņu noskaņās. Lai k-kā ierakstītos noskaņā, uz ātro dēliņam pagatavoju piespraužamu (beigās gan es to piešuvu) sniegpārsliņas ordeni no filca un atlasa lentītēm. Tā kā mans Sniegpārsliņu ordeņa kavalieris ir nepierunājams uz pozēšanu, bet vakara gaitā neviena prātīga bilde neizdevās, palūdzu izlīdzēt lāča kungam. Paldies!

 

Bez tam šis vakars noteikti bija mani Ziemassvētki – daudz (bet ne par daudz) ģimeņu ar bērniem; pozitīva noskaņa, bez uzsvara uz pārēšanos un sēdēšanu pie galda; ar cienījama izmēra un izskata egli un, galvenais, dažādiem muzikāliem un ne tikai priekšnesumiem. Paldies, Maija, par šo vakaru! Un nākamgad mēs noteikti esam gatavi ierasties arī 24. decembrī, lai nebūtu jādodas trimdā. :c) Jebkurā gadījumā, atgādiniet man gada beigās kāds, lai es neļaujos apkārtējo spiedienam un svētkos nedodos tur, kur jūtos slikti!