Šodien sapratu, ka, neskatoties uz to, ka mana Ziemassvētku grūtsirdība (jo tādas depresijas neesot) mani nepamet, jāturpina dažādas lietas šeit fiksēt, jo tās tikai notiek un rodas klāt.

Vispirms, paldies vēlreiz (un publiski) Vinita par mīļo Ziemassvētku dāvaniņu! Jo īpaši par pūcīti no tumšā meža! :c)

Te mana dāvaniņa – telefona maciņš, filcēta pūcīte-piespraude un mežs.

Bet te mana pūcīte visā godība.

Savukārt, es Ineses rīkotajā apdāvināšanās akcijā, ar dažiem nelieliem piedzīvojumiem sūtīšanas procesā, gatavoju dāvaniņu Andrai. Dāvanā piparkūku formiņa un adīta kakla rotiņa, kuru, Andra, var nēsāt arī kā matu lentu! ;cP

Rotiņu adīju tāpat kā šo kādu laiku atpakaļ atrādīto, tikai no citas dzijas.

 

Paldies, Inese, par Tavu iniciatīvu un ieguldīto darbu!