Tieši pirms nedēļas bija  TĀ diena – mana dēliņa 2. dzimšanas diena. Pirms gada jau šeit rakstīju par šīs dienas svarīgumu un dalījos ar savu dzemdību stāstu. Šogad, jāatzīst, manas sajūtas šajā dienā nebija tik īpašas, kādas tās bija viņa 1-ajā dzimšanas dienā. Toreiz man bija sajūta, ka tā ir arī mana dzimšanas diena.

Savukārt, šajā iepriekšējā gadā vairākkārt esmu pieķērusi sevi pie domas, ka tas mazais cilvēciņš nu TIK ļoti ir MANS cilvēks! Neskatoties uz to, ka audzināšanas procesā rodas dažādas nesaskaņas, tik ļoti izjūtu ka viņš ir daļa no manis, ka mums saskan. Nez vai tā ir visiem vecākiem ar visiem bērniem?…

Tāpat šajā iepriekšējā gadā esmu sapratusi, cik svarīgs bērna ikdienā ir režīms un robežu noteikšana. Par to man liels paldies jāsaka draudzenei Santai, kura neko neuzspiežot un neapgalvojot, ka tas ir vienīgais pareizais risinājums, bet ar savu piemēru parādot, ir manus uzskatus ietekmējusi. Lai gan pati nekad neesmu bijusi baigā vāciešu ordnunga piekopēja savā ikdienā, bet attiecībā uz bērnu es redzu, ka un tas reāli strādā. K-vai ar gulētiešanu konkrētos laikos. Tas nenozīmē, ka pus9os lai tur vai kas jau jāguļ, bet, ja nu kādreiz gadās tā pamatīgāk atkāpties no režīma, redzu, cik pats bērns ir apjucis un izsists no līdzsvara.

Vēl šajā gadā esmu sapratusi, ka man labāk par spēlēšanos ar dēliņu patīk skatīties, kā to dara mans vīrs. Man patīk vērot, kā veidojas viņu savstarpējās attiecības.

Bet kas attiecas uz dzimšanas dienu šogad abi ar vīru ņēmām darbā brīvu dienu, pavadījām to visi kopā un gatavojāmies/svinējām bērnu ballīti.

Tā kā mums bija lieliska iespēja tajā nedēļā savu niecīgā izmēra dzīvokli nomainīt uz lielu māju (ar tāda paša izmēra suni), izlēmām, ka organizēsim arī pienācīgu bērnu ballīti (nevis knapināsimies un dalīsim ciemiņus pa daļām savā dzīvoklī), jo, ko gan bērnam vajag? Citus bērnus ar kuriem kopā padauzīties! :c) Par laimi plānotie ciemiņi visi bija tādi, kuri tika darba dienā pa dienu.

Par ballītes tēmu tika izvēlēta Mazā prinča tēma, jo dēliņam ir čirkaini, blondi matiņi kā Mazajam princim (nu, reāli tās ir blondas pinkas, kuras glīti izskatās tikai uzreiz pēc matu mazgāšanas :c)) un pirms tos nogriezt, gribējās vēl pēdējoreiz to nosvinēt. Tika izsūtīts sekojošs ielūgums:

 

 

 

 

 

 

Tuvākajā laikā uzrakstīšu arī par apģērbu jubilāram, dekorācijām, cienastu un aktivitātēm.