Filma Conversations with My Gardener (Dialogue avec mon jardinier, Francija, 2007) gaidīja uz noskatīšanos ļoti ilgi (iespējams pat no 2008. gada), jo nekādi nevarēju atrast laiku, lai atrastu titrus angļu valodā. Bez tam vienmēr pa priekšu piesteidzās kāda cita filma, kurai bija titri vai tā sākotnēji ir kādā man saprotamā valodā. Bet beidzot tomēr izlēmu šo filmu noskatīties. Un jāsaka – noteikti bija tā vērts! Stāsts ir par kādu pusmūža mākslinieku, kurš pārceļas no Parīzes uz savām bērnības dienu mājām mazpilsētā. Māja un dārzs ir nolaisti, viņš tos atjauno un pieņem darbā par dārznieku kādu vīrieti tādos pašos gados, kurš izrādās ir viņa bērnības dienu draugs. Tā nu abi aizvada savas dienas gremdējoties atmiņās, risinot dažādu tēmu (gan par dārzkopību, gan mākslu) sarunas. Šis ir stāsts par draudzību līdz kapa malai. Burtiskā nozīmē. Un lai gan filmas noslēgums nav nekāds lielais pārsteigums, beigās lēju krokodila asaras.

Šīs filmas iespaidā ļoti sagribējās 3 lietas:

1)      vasaru (kāds pārsteigums! :cD )

2)      vasaru laukos pie dabas

3)      vasarā laukos pie dabas pamēģināt gleznot uz audekla ar eļļas krāsām