Dāvana brāļa dēlam 4 gadu jubilejā (ak, cik ātri gan tie bērni aug!…).
Lieliskā grāmatiņa Dieguburti (esmu pamanījusi, ka man katra jaunā „liels un mazs” grāmatiņa šķiet lieliska ;c) bet tā tas tiešām arī ir! Mūsu mājās vēl joprojām topā ir Lupatiņi un es tiešām ļoti ceru, ka filmiņu veidotāji tiks pie tiem n miljoniem, lai uztaisītu vēl citas multenītes, citādi, ziniet, mēs jau visas 1,5 suflējam! :c) ) un auduma karodziņi ar jubilāra vārdu.
Hm, šeit vajadzētu būt karodziņu bildei objektā. Taču viens no diviem – fotoaparāts vai dators ir sajucis prātā un bildes, transformējot no viena otrā, vienkārši pazuda! Pazuda arī citas vērtīgas bildes. Ai, ai, ai, cik žēl! :c(
Balstoties uz iepriekšējo pieredzi, šoreiz burtiņiem izvēlējos spilgtākas krāsas kā arī pirms piešūšanas tos viegli piefiksēju ar līmi. Īpaši noderīgi tas bija tiem plānajiem, zīdveidīgajiem audumiem, kuriem patīk kustēties visos virzienos.
Iesaiņojums.
Gatavots kopā ar manu dēliņu. Viņa darbiņš bija sapirkstot avīzes lapu – vēderu. Arī līmēt viņam patīk.
Hm, interesanti, ka, piedāvājot dēliņam izvēlēties krāsu, kurā mērcēt pirkstu, viņš ilgi nedomājot izvēlējās melno. Tieši tāda pati pirmā izvēle parasti ir no 5-ām plastalīna krāsām un no 12 krītiņu krāsām. Vai tas ir normāli? :cD
Feb 20, 2012 @ 10:35:54
Iepakojums fantastisks un , ja vēl ir piedalījies tā radīšānā M, tad visu cieņu pacietībai un gala rezultātam!Žēl par bildēm…Varbūt jubilāra māmiņai ir kāds foto?
Feb 20, 2012 @ 18:37:54
Jā, darbojoties ar M., pacietību vajag kādu vezumu. Viņš ir tik straujš un viņam viss ātri apnīk!
Es biju pasākuma fotogrāfs, tāpēc nevienam citam bildes nebūs gan. Bet par laimi man neviens nejautāja būt par fotogrāfu, līdz ar to arī no manis (cerams) neko nesagaida. ;cP