Kopprojekts – bērnam ērts mantu plaukts

3 komentāri

Kamēr atsevišķa bērnistaba dēliņam ir tikai manos sapņos, problēmu ar mantu glabāšanu nācās risināt šeit un tagad, lai nebūtu tā kā visu laiku bija, kad grāmatas krita un mašīnas brauca ārā no parastajiem plauktiem. Kādreiz i-netā ieraudzīta bērnistabas plauktu ideja manā prātā tīstījās, tīstījās, kamēr ATtīstījās.

Ja mices projektā vīrs man sniedza informāciju, ko vēlas, tad šajā Projektā es apgādāju vīru ar idejām un bildēm, ko vajadzētu pagatavot, un viņš to izdarīja.

Ta-dā-ā! Plaukts dēliņa mantām.

Kastes stiprinātas mazliet slīpi, lai pārskatāmāk un ērtāk piekļūt.

Plaukts gatavots uz izaugšanu, jo augšējam plauktam vēl dēliņš bez pakāpšanās uz krēsla netiek.

Plaukta kopējās izmaksas ap 20 LVL (materiāls + piegriešana pēc izmēriem (DEPO) + skrūves).

Materiālu pirkām Latvijas Finierī (Sarkandaugavā)  – ļoti labi saplākšņa atgriezumi par labām naudiņām.

Paldies visiem, kas aizdeva iztrūkstošos instrumentus šī projekta realizēšanai!

Advertisements

Mice vīram

4 komentāri

Mans vīrs ir īpaši izvēlīgs un es esmu īpaši neiecietīga. Normāls pārītis, ne? ;cP

Redzēdams, ka adu cepuri dēliņam, prasīja, vai varu uzadīt arī viņam. Teicu, ka varu, bet tai pat laikā man acu priekšā uzreiz paslīdēja tās 5-6 cepures, kuras adījusi viņa babiņa un tā arī stāv ne reizi nevilktas. No vienas puses viņu saprotu, jo babiņa adīja no dzijas, kas viņai bija pieejama, pēc modeļa, kas viņai šķita pieņemams un noadāms, bez piemērīšanas un arī bez jautāšanas, vai viņam vispār cepures nepieciešamas, bet no otras puses – negribas, lai mana cepure tiktu tāpat nolikta aizmirstībai. Tāpēc es teicu, ka adīšu, bet, lai viņš pasaka man kādu modeli un kādā krāsā. Viņš izvēlējās melnu krāsu un aptuveni izstāstīja, ko vēlas. Es nopirku dziju (diezgan dārgu, biezu, mīkstu angļu vilnu + mazliet sintētika), piemeklēju i-netā bildes un viņš izvēlējās. Lūk, rezultāts!

Modelis absolūti vienkāršs – pagarināta mice ar strauju noraukumu.

Pagaidām vēl nēsā… :c)

GRĀMATA / Pūķa ķērājs

1 komentārs

Hāleds Hoseinī

Pūķa ķērājs

Izdevējs: Zvaigzne ABC


Manuprāt, ļoti labs grāmatas apraksts ir šeit (un gan jau vēl daudz kur citur, jo pēdējā laikā bieži i-neta vidē uzduros informācijai un viedokļiem par šo grāmatu), tāpēc neatkārtošos.

Varu tikai piebilst, ka grāmata mani ļoti uzrunāja. Tik ļoti, ka pirmajā naktī murgoju par grāmatā aprakstītajiem notikumiem.

Un jā – tagad es noteikti ar citām ausīm klausos ziņas par notikumiem Afganistānā!

Un būtu arī interesanti satikt to mana vīra radinieku, kurš Padomju armijas sastāvā bija spiests piedalīties grāmatā aprakstītajā karā.

Foto: Zvaigzne ABC

Cepure ar bumbuli

5 komentāri

Kad ziema vēl nav cauri un ir pavasaris atcerējos, ka neesmu šeit ielikusi šai ziemais sezonai adīto cepuri dēliņam. Labāk vēlāk nekā pa vēlu.

Bildes tapušas janvāra aukstajās dienās.

Adīta no 100% Latvijas aitu vilnas + kidmohēras pavediena.

Vispirms uzadīti vaigu silži un tad uzmests pa vidu nepieciešamais valdziņu skaits; priekšā – vairāk, aizmugurē – mazāk.

2krāsu raksts vienkāršāks nekā izskatās – katrs piektais valdziņš pirmajā rindā ar attiecīgo krāsu izadīts 3 rindiņas zemāk. Veidojas pārstaips.

Lai gan vizuāli man daudz labāk patika cepure kāda tā redzama bildēs – bez striķīšiem, pēc pāris reizēm dēliņa izvārtīšanās sniega kupenā sapratu, ka praktiskāk tomēr būs tos pieadīt, lai cepure pavisam cieši turas ap galvu.

Komplektā tapa arī šallīte no tās pašas dzijas. To nobildēt gan nav izdevies, bet nekā ūber-super tur arī nav. vienkārša pa apli adīta truba, kuru caur galvu uzmauc kā apmaklīti.

Attā, aizejošā ziema!

Turpinu baudīt ķirbi

1 komentārs

Tā nu ir sagadījies, ka man ir lielisks kolēģis ar daudz ķirbjiem krājumā un ģimeni, kurai ķirbji ne visai garšo. :c) Tad nu es šad tad tieku pie kāda iesākta ķirbja tūlītējai pārstrādei.

Pagājušajā nedēļā iegūtais tika izmantots 3jos veidos.

 

Ķirbju biezzupa (no Rimi recepšu lapiņas – Lapsa virtuvē)

 

Sastāvdaļas (zemāk minētas sastāvdaļas un daudzumi no lapiņas, taču es tās liku uz aci):

 

Ķirbis – 300 g

Ūdens ~1 l

Selerijas kāti – 3 gab.

Purava baltā daļa

Pētersīļa sakne – 1 gab. (priekš manis atklājums, jo līdz šim to dārzeņu nodaļā nepelnīti biju ignorējusi)

Ingvera sakne – 1 īkšķa gals

+ liku arī selerijas sakni

Olīveļļa – 1 ēd.k.

Siers Dzintars – 1 pac.

Sāls

Kaltēti čili pipari (nebija, neliku)

Ķirbju sēklas – 50 g

Diedzētas sinepju sēklas – 1 pac. (nebija, neliku)

Zilais siers Dor blue – 200 g

 

Pagatavošana:

 

Ķirbi, selerijas kātus un visas saknes sagriež gabaliņos un liek vārīties. Pievieno sāli un čili piparus (ja ir). Kad sāk vārīties, pielej olīveļļu. Kad dārzeņi mīksti, sablenderē tos, pievieno kausēto sieru. Uzvāra. Pasniedz ar iedrupinātu zilo sieru, ķirbju sēklām un dīkstiem.

Šī ir mana pēdējā laika iecienītāka biezzupas recepte, jo tai ir bagātīga garša (citreiz ķirbju biezzupa izdodas tāda pliekana) un zilais siers ir kā punkts uz „j”.

Esmu zilā siera vietā likusi arī sviestā apceptas tīģergarneles ar pievienotiem ķiplokiem, pa šļukai sojas mērces un ābolu etiķa. Ņammīīī!

 

Ķirbju-ķiploku kakiņas jeb mezgliņi

 

Oriģinālā recepte šeit. Vairākas sastāvdaļas man bija svešas (piem., agaves nektārs), tādēļ zemāk pierakstu, kā pielāgoju, gatavoju no man pieejamām sastāvdaļām.

 

Sastāvdaļas:

 

1 gl. silts ūdens

2 ¼ tējkarotes sausā rauga

2 ēd.k. medus

1/2 gl. ķirbju biezeņa

2 ēd.k. + 1/3 gl. olīveļļa

1 ½ tēj.k. sāls

3 ½ gl. miltu

3 ķiploka daiviņas

½ tējk. sausā oregano jeb raudenes

Sāls, pipari

 

Pagatavošana:

 

Siltā ūdenī ieber sauso raugu. 10 min. ļauj nogatavoties. Pievieno medu, 2 ēd.k. olīveļļu un ķirbja biezeni. Samaisa.

Lielā bļodā samaisa miltus (es tos vienmēr sijāju) un sāli. Vidū izveido bedri, kurā ielej slapjās sastāvdaļas. Visu maisa kopā un mīca ar rokām līdz veidojas elastīga, bet ne ķēpīga mīkla (nu, šito posmu es laikam palaidu garām). Gatavo mīklas bumbu apsmērē ar olīveļļu un liek citā bļodā (iesmērētā ar olīveļļu). Apsedz ar mitru dvieli (hm, no bērnības gan neatceros, ka mamma vai vecmāmiņa būtu segušas tieši ar mitru dvieli…) un ļauj uzbriest ~2 h.

Kad mīkla uzrūgusi, ņem apmēram ēdamkarotes izmēra bumbiņu, izrullē desiņu un sasien mezgliņu. Nu, šitas man nu nekādi neizdevās, tāpēc taisīju kakiņas. :cP Bet domāju kādreiz šo noteikti atkārtot un sasiet arī mezgliņus, lai ir skaisti! :c) Cep 220oC apmēram 10-15 min.

Karstus, tikko izņemtus no krāsns apsmērē ar maisījumu = 1/3 gl.olīveļļa + saspiests ķiploks + sāls + pipari + raudene.

 

Man laikam raugs bija k-kāds ne tāds un sanāca ne visai garšīga mīkla, jo varēja just rauga garšu. Tas taču ir atkarīgs no rauga, vai ne? Bet kopumā man garšoja un krāsa – tik skaisti oranža!

 

Ķirbju kēksiņi ar valriekstiem

 

Oriģinālā recepte šeit.

 

Sastāvdaļas:

 

2 gl. miltu
2 tējk. cepamais pulveris
1/4 tējk. soda
3/4 tējk. malts kanēlis
1/2 tējk. malts ingvers
šķipsna malta muskatrieksta
8 tējk. sviesta (~100 g)
1/2 gl. cukura
1/4 gl. brūnā cukura
2 lielas olas
vaniļas ekstrakts (receptē 1/2 tējk., man – uz aci vaniļas cukurs)
3/4 gl. ķirbju biezeņa
1/4 gl. kefīra
1/2 gl. rozīnes (neliku)
1/2 gl. smalcinātu valriekstu (liku ~1 sauju)
1/4 tējk. sāls

 

Pagatavošana:

Sajauc kopā sausās sastāvdaļas – miltus, garšvielas, sāli, cepamo pulveri un sodu.

Citā traukā saputo sviestu ar cukuriem līdz kļūst gaišs un gaisīgs. Pievieno olas un vaniļas cukuru. Puto vēl ~5 min. Samazina miksera ātrumu uz mazāko, pievieno kefīru un ķirbju biezeni. Samaisa kārtīgi. Pievieno riekstus, (rozīnes), miltus. Vēlreiz kārtīgi visu sajauc kopā. Liek mazajās kēksu formiņās, pārkaisa ar ķirbju sēklām (man nebija, tādēļ pārkaisīju ar saulespuķu sēklām) un cep 200oC apmēram 25-30 min.

 

Šie izdevās lieliski un bija mīksti arī otrajā dienā.

 

Starp citu! Kā var operatīvi nomizot ķirbju sēklas?