Kad ziema vēl nav cauri un ir pavasaris atcerējos, ka neesmu šeit ielikusi šai ziemais sezonai adīto cepuri dēliņam. Labāk vēlāk nekā pa vēlu.

Bildes tapušas janvāra aukstajās dienās.

Adīta no 100% Latvijas aitu vilnas + kidmohēras pavediena.

Vispirms uzadīti vaigu silži un tad uzmests pa vidu nepieciešamais valdziņu skaits; priekšā – vairāk, aizmugurē – mazāk.

2krāsu raksts vienkāršāks nekā izskatās – katrs piektais valdziņš pirmajā rindā ar attiecīgo krāsu izadīts 3 rindiņas zemāk. Veidojas pārstaips.

Lai gan vizuāli man daudz labāk patika cepure kāda tā redzama bildēs – bez striķīšiem, pēc pāris reizēm dēliņa izvārtīšanās sniega kupenā sapratu, ka praktiskāk tomēr būs tos pieadīt, lai cepure pavisam cieši turas ap galvu.

Komplektā tapa arī šallīte no tās pašas dzijas. To nobildēt gan nav izdevies, bet nekā ūber-super tur arī nav. vienkārša pa apli adīta truba, kuru caur galvu uzmauc kā apmaklīti.

Attā, aizejošā ziema!