Arī es tur biju un savu dzelteno lentīti nopelnīju!

 

Jā, tieši nopelnīju, jo mani pievīla nevis veselība, par ko šaubījos, bet manas vecās, mīļās skriešanas kurpes!!! Tām noplīsa zole 1-ajā kilometrā! :c) Tad nu es tās vilku nost un turpināju ceļu ar zeķēm. Tā arī savu mazo distanci pabeidzu – zeķēs. Jāsaka, tas nebija viegli, bet es to izdarīju! Un zeķes tak arī bez neviena cauruma izturēja! :c) Par to, kas un kur šodien sāp paklusēšu…

Secinājumi pēc šī gada maratona ir divi:

1. pirms starta kārtīgi jāpārbauda ekipējums

2. ja gribas tiešām skriet, tad ir mazliet vairāk jāpatrennējas un nākamgad jāskrien 10 km, jo drūzmēšanās šaurākās vietās un pagriezienos bija traucējoša.