Un smiltis paliek pludmalē…

Atgriežoties mājās no pludmales, ne reizi vien, berot no somas ārā dēliņa mantas + dažas krūzes smilšu, esmu šķendējusies, ka tās ir visur un daudz par daudz, tāpēc tieši laikā nāca šeit ieraudzīta ideja par somu, kura atdod smiltis pludmalei. Te gan tā ir nosaukta par gliemežvāku vākšanas somu un izskatās diezgan maza.

Pašuvu. Vakar notestējām. Tiešām lieliska!

Pašūta kā klasiskais iepirkumu tīkliņš – taisnstūris ar 2 rokturiem. Apakšējā daļa – pretodu/mušu tīkla atgriezums divās kārtās (ļoti plāns un staipīgs likās), augšējā daļa un rokturi – sens mākslīgā zīda atgriezums no manas mammas jaunības.

Kad sapņi piepildās

Nu, nav jau tā, ka tie sapņi paši tā piepildās (vismaz man tā nav gadījies). Dažreiz tikai apstākļi kļūst labvēlīgi, lai rīkotos un savus sapņus piepildītu. Dažreiz ir jāpārvērtē savas tā brīža prioritātes un jāatņem laiks k-kam citam. Bet vienmēr – ir jārīkojas!

Nu, labi, tas ievadam viss! Stāsts ir par to, ka es esmu ļoti lepna, priecīga un laimīga, ka beidzot (beidzot!) atradu kopīgu brīvu laiku ar savu citkārt aizņemto vecmāmiņu, lai dotos nelielā plenērā viņas dārzā :c) un mācītos eļļas gleznošanas pamatus.

Esmu priecīga par iegūtajām zināšanām, rezultātu, par kopā ar vecmāmiņu pavadīto laiku ārpus ikdienas un par jaunu tēmu sarunās un rokdarbos ar dēliņu (viņš vēl tuvākās pāris dienas to vien darīja, kā runāja par gleznošanu un gleznoja ar visu, kas pagadījās pa rokai :c) ).

Lūk, kas man izdevās!

Tie, kas no zīmēšanas k-ko saprot, uzreiz pamanīja, ka ar bildi k-kas nav tā, kā vajag; tā karājas gaisā. Jā, tā arī ir! Uzstādījums arī bija iekārtais pods (jā, atklāšu, tas ir ziedošs puķu pods, ja nu īsti no attēla nav nolasāms… ;cP ), tikai atvēlētā laika nepietika, lai gleznu pabeigtu. Tagad tā žūst pie vecmāmiņas šķūnītī, bet ceru pabeigt, kad dabūšu to pie sevis, lai neizskatās tik muļķīgi, bet – varbūt arī atstāšu, jo tas taču ir mans pirmais eļļas darbiņš un tam piestāvētu būt mazliet (vai ļoti) nepareizam. :cD

23. jūnijs – Mana diena

… gulēt, kamēr izgulies (un bērns ļauj, bet viņš šai rītā ļauj…) …

… doties uz Čiekurkalna tirgu ar groziņu pēc zemenēm (kūkai) un svaigiem spinātiem (ruletei) …

… nesteidzīgi rosīties pa virtuvi un pagatavot kārumus Līgo vakara kopgaldam (keksiņus, spinātu ruleti) un sev svētku kūku …

Kūka, starp citu – Pavlova. Tā, kura nosaukta par godu krievu balerīnai Annai Pavlovai. Recepte pirms pāris gadiem sagrābstīta no dažādām i-netā atrodamām receptēm. Piefiksēju arī šeit.

Sastāvdaļas:

5 olu baltumi

šķipsna sāls

~1/2 gl.cukura

vaniļas cukurs

1 tējk. ābolu etiķa

4 tējk. kukurūzas cietes

saldais krējums + cukurs putukrējumam – šoreiz putoju ~ 250 ml krējuma un dažas ēd.karotes cukura, jo man putukrējums ne visai garšo, bet lieli kārumnieki noteikti var putot vairāk

zemenes – jo vairāk, jo labāk :c), šoreiz izlietoju ~400 g

Pagatavošana.

Istabas temperatūras olas + šķipsnu sāls puto stingrās putās (es parasti to daru tīrā, sausā stikla traukā). Pievieno cukuru. Saputo kā priekš bezē cepumiem, lai, trauku apgriežot otrādi, masa nekustētos ne no vietas. Samazina mikseri uz vismazāko ātrumu un lēnām iemaisa vaniļas cukuru, etiķi un cieti. Masu liek uz cepešpannas (apakšā cepam papīru) apļa formā (dažādas formas veidojas itin viegli) un cep krāsnī 160°C apmēram 1 h. Man šoreiz masu izdevās izklāt diezgan plānā kārtā un tāpēc izcepās (palika draudīgi brūna) ātrāk, ~ pēc 50 min. Cepeškrāsni izslēdz, bet kūku ārā neņem. Atstāj to vēl ~uz 1 h krāsnī ar mazliet pavērtām durvīm, lai dziest.

Tad saputo putukrējumu, liek to lielajam bezē cepumam pa virsu un pārber ar zemenēm. Ēd uzreiz, kad katru garšu jūt atsevišķi un tā ir ar kraukšķīgu bezē maliņu, vai pēc vairākām stundām, kad visas garša savilkušās un tā ir slapjāka.

Kūka izdodas salda un gaisīga. Mana vasaras/zemeņu laika mīļākā kūka!

… lakot nagus, tikpat raibus un košus, kā kleita …

… nesteidzīgi ieturēt svētku launagu, apēst kūku un doties uz svinību vietu …

… ierasties vēlu, bet ne pa vēlu …

… izsmieties, skatoties draugu draugu ikgadējo iestudējumu Skroderdienas Silmačos Dižģirtos …

… izlocīt balsi dziesmās pie ugunskura …

… iet rotaļās pļavā …

… piedalīties uguns dūmu šovā (t.i., kad iecerētās uguns skulptūras neaizdegas, bet dūmo) …

… nobīties no lielā vēja un (iespējamā) lietus, un gulēt mašīnas bagāžniekā… visiem trim …

… veiksmīgi izvairīties no lietus un secināt, ka jau kuro gadu nedarbojas – līst kā pa Jāņiem (vismaz aktīvajā svinēšanas laikā ne) …

… no rīta mazgāt seju lietus pērlēs …

… saņemt pļavā lasītu magoņu pušķi no vīra …

… atgriezties mājās mazliet neizgulējusies, mazliet nogurusi, mazliet smaržojoša pēc ugunskura, bet laimīga …

Un vasara var sākties! – 2

Savai vasaras sajūtai pašuvu vasaras somu.

Jau agrā pavasarī biju iecerējusi vasaru sagaidīt ar lielu, gaišu, vieglu un krāsu bloku salikumā radītu somu. Tikai nekādi nevarēju atrast laiku, lai kādā otro roku bodē iegādātos (vispirms jau – atrastu) milzu izmēra džinsauduma svārkus dažādās krāsās, lai somu pašūtu. Bet tad absolūti neplānoti uz manas galvas uzkrita (lasīt – vecmāmiņa atdeva) čupa ar dažādiem liela izmēra auduma atgriezumiem, kur starp dažādām seno laiku grabažām un pērlēm bija arī brezenta/džinsa/vai vienkārši rupji audumi baltā, zilā un sarkanā krāsā. Es izvēlējos baltā+zilā salikumu, kā arī piešķirt nelielu dzīvespriecīgu akcentu ar dzeltenu atlasa lentīti. Tā nu ieguvu sev vasaras somu par lentītes cenu – padsmit santīmiem, neskaitot manu dārgo laiku, protams… :cP

Soma šūta aptuveni pēc šajā lapā atrodamās tehnikas, tikai mana ir bez oderes, sānos iešūtas nelielas iešuves, lai soma labāk turētu formu, un kabata šūta pie augšējās malas, lai sānos no labās puses nebūtu nevajadzīgu šuvju.

Ar rezultātu esmu ļoti apmierināta. Tagad tik gaidu karstu laiku, lai varētu piemest pilnu somu ar noderīgām lietām un – aidā, uz jūru!

Un vasara var sākties!

Vasara var sākties tad, ja ir jaunas, priecīgas bikses. Kādā darba dienas vakarā, kad nez no kurienes uzradās enerģija (parasti darba dienu vakaros man tā ir apaļa – 0), pašuvu savam dēliņam bikses. Modelis pavisam vienkāršs – taisnas bikses ar gumiju jostas vietā un virsū šūtās kabatas. Audums – atgriezums  no manas mammas krājumiem.

   

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tapa bikses arī man pašai, bet par tām citreiz, jo kā jau cilvēkam ar kameru, nav nevienas bildes ar mani pašu tajās… :c)