Uguns nakts

Katru gadu oktobra pirmajā sestdienā Vienkoču parkā (Līgatnes nov.) notiek Uguns nakts. Šogad, šķiet, tā bija jau 6. (?) reize un arī mēs tajā piedalījāmies. Lai gan dažādi pasākumi un darbnīcas notiek jau pa dienu, mēs ieradāmies vakarā, kādu stundu pirms galvenā notikuma – lāpu gājiena.

Kā jau tas ir tradicionāli šim pasākumam, ieejas maksa ir uz pusi lētāka, ja ierodas ar dārza sveci. Es gan (un vēl 95% apmeklētāju) nezinu, kas tieši ir domāts rakstot – dārza svece, un mēs ieradāmies ar kapu svecēm. Un ne jau ieejas biļetes atlaide ir tā, kas iepriecina, bet tieši sajūta, ka redzi – pats veido šo pasākumu, jo atnestās sveces uzreiz tiek izvietotas parka teritorijā.

Līdz lāpu gājienam folkloras kopa sildīja tautu ar dančiem un rotaļām.

Mēs gan tikai vērotājos, toties – ļoti vērīgos.

Vēl šodien, gandrīz mēnesi pēc pasākuma, ieraugot šīs bildes dēliņš mans prasa: “mēs te esam tajā pasākumā, kur onkuļi sita dupšus kopā?” Jā, dēliņ, tādas ir tās mūsu tautas rotaļas – sist dupšus kopā ar izsaucieniem Oira, oira! :cD

Un tad jau lāpu gājiens var sākties! Sajūtas neaprakstāmas – kopā ar simtiem citu cilvēku doties cauri parkam, nesot gaismu.

Ceļā izgaismot un apskatīt dažādus koka objektus.

Kā arī kopā meklēt mazās mājiņas – vēsturisko ēku maketus.

Pēc lāpu gājiena nesteigties mājās, bet baudīt drēgno nakti, sveču un lāpu liesmiņas, ..

.. un sildīties ar siltu tēju.

Lai jums gaiši!

FILMA / Water for Elephants

Drāma Water for Elephants (ASV, 2011) ir par ceļojošo cirku pagājušā gadsimta 30-ajos gados, par cirka aizkulisēm, par trupas savstarpējām attiecībām un galvenokārt – par mīlestību starp jauno veterinārās medicīnas studentu (vampīrēns Robert Pattinson) un cirkus direktora sievu (Reese Witherspoon).

Filma ar senuma piegaršu vizuālajā noformējumā.

 

FILMA / Detachment

Filma Detachment (ASV, 2011) ir par pasniedzēju, kurš strādā skolā ar grūti audzināmiem bērniem, kuriem ir dažādi uzvedības traucējumi. Pavirši skatoties varētu domāt, ka tie ir izlaisti bērni, kuri iedomājas, ka var atļauties visu (arī iespļaut skolotājai sejā), bet patiesībā tie ir novārtā atstāti bērni no vecāku puses ; bērni, kuru talantam vecāki netic, bet nolīdzina tos ar zemi. Filmā attēlots, ar kādām metodēm viņš strādā, kā tiek galā ar šiem bērniem, tāpat arī ar savas privātās dzīves problēmām un skeletiem skapī. Ne mazāk interesanti ir citi pasniedzēji šajā skolā. Katram ir savas audzināšanas metodes un arī savas personīgās dzīves problēmas.

Tāpat filma runā par seno patiesību, ka tev jābūt atbildīgam par tiem, kurus tu pieradini. Šajā gadījumā par galvenā varoņa pieradināto nepilngadīgo ielas meitu, kuru viņš paņem (nelegālā) aizgādībā.

Filma liek domāt.

Galvenajā lomā Adrien Brody, kurš, manuprāt, ir lielisks šāda žanra aktieris. Redzēts arī filmās The Pianist, Midnight in Paris un dzirdēts fantastiskajā Fantastic Mr. Fox.

FILMA / Kolka Cool

Filma Kolka Cool (Latvija, 2011), manuprāt, ir stilīga un man tā patika. Tā ir par jauniešu laisko ikdienu un attiecībām Kolkā, bet tik pat labi Apē, Viļānos, Aucē, Pļavniekos un jebkurā citā Latvijas mazpilsētā vai mikrorajonā. Jā, šī nav skaistā kostīmfilma Vella Kalpu stilā vai patriotiskā – Baiga Vasara stilā, bet tā ir stilīga un smieklīga, un skarba, un patiesa.

Artusa Kaimiņa un Andra Keiša saspēle likās izcila, bet arī pārējā aktieru ansambļa (Iveta Pole, Aigars Apinis, Guna Zariņa, Māra Ķimele, Varis Piņķis) spēle bija lieliska.

 

Salidojam ostā

Septembra pēdējā nedēļas nogalē (šķiet tas bija tikko, bet jau vairāk kā nedēļa pagājusi…) kopā ar dēliņa skolas biedrenēm un viņu ģimenēm tikāmies nu jau tradicionālajā rudens salidojumā. Pagājušajā gadā atpūtāmies skaistajā vietā Ezerkrasti Valdemārpils pusē, šogad bijām savādākā, bet ne mazāk skaistā vietā aiz Salacgrīvas – Kapteiņu osta. Šeit katrai atpūtas mājiņai dots savs nosaukums. Kopā mēs apdzīvojām divas – Kapteiņa Morgana mājiņu un konkrēti mana ģimene – Kliņģerīšu mājiņu, kurā par nosaukumu liecina ne tikai eksterjers, ..

 

.. bet arī dažādas detaļas interjerā. Šeit – gleznojums uz sienas.

 

Par mājiņām biju ļoti patīkami pārsteigta, jo par to pašu cenu, ko citur prasa par mājiņu, kur ielikts viss lētākais/zemākās kvalitātes, šeit bija kvalitatīvi materiāli apdarē, “dārgā gala” santehnika, īpaši piedomāts pie tekstīlijām (skaisti lina aizkari), kvalitatīvi trauki utt.

* Divdiennieku iesākām ar kopīgu pastaigu/izbraucienu gar jūru. Cits ar velosipēdu, ..

 

.. cits ar kājām (un horizontālo spieķi).

 

* Zīmējām smiltīs (šī zīmējuma autortiesības pieder Jetei)

 

* Gājām dziļāk jūrā pa molu un pētījām akmeņus , atvainojiet – iežus.

 

* Veidojām buduāru no matračiem, spilveniem un segām.

* Dedzinājām pirmās rudens/ziemas sezonas sveces.

* Vērojām pa logu straujas laikapstākļu maiņas jūrā – kā uznāk un pāriet spēcīgs vējš un lietus, kā skaidrojas debesis un riet saule.

* Gājām pirtī paši un bērnus mazgājām.

* Uzjautrinājāmies par 3 maziem plikučiem, kuri cīnās par vietu 1 mazā vanniņā. Ņemot vērā, ka bildēs ir ne tikai mana dēliņa plikais dupsis, bet arī 2 jaunkundzes bez drēbēm, bildi šeit nelikšu, bet, ticiet man, tas bija smieklīgi, kā viņi visi 3 mēģināja ietilpt mazajā FlexiBath vanniņā. :c)

* Es tiku pie praktiskas idejas, lai neslīdētu mazās kājeles pa flīžu grīdu pie pirts un duškabīnē – izklāt palagu, kā paklāju.

* Spēlējām galda spēli Halli-Galli, kas priekš manis bija Notikums, jo galda spēles nebiju spēlējusi pāris gadus – kopš dēliņš sāka slieties stāvus un sāka slaucīt spēļu sastāvdaļas no mazā galdiņa.

* Radījām dažus folklorizēšanas cienīgus teicienus, kā, piemēram, – pulkstens ir nakts, ar domu, ka ir ļoti vēls un bērniem jāiet gulēt.

* Sarunājāmies līdz vēlai naktij par bērniem, Montessori pedagoģiju, darba meklējumiem/intervijām, ci-gun, ezoteriku (vai ezotēriku, neatceros atšķirību) u.c. Kā vienmēr – nakts par īsu!

* Piedzīvoju sirreālu sajūtu, dodoties no tusiņa mājiņas uz nakšņošanas mājiņu, kad aizmugurē šalc jūra, virs galvas zvaigžņu pilna debess un mēness-lukturis ceļu rādīja.  Galvā sāka skanēt Dzelzs Vilka dziesma Mēness.

* Ak, jā! Un protams – ēdām, ēdām un ēdām pašu gatavotos gardumus.

* Otrajā dienā izturīgākie un mazāk kašķīgie (kāds nebija mans dēliņš) devāmies rudens klasikas pastaigā pa Siguldu.

Paldies meitenes, mammas un tēti par jauko kopā būšanu! Nākamgad, lai tur vai kas, tiekamies atkal!