Katru gadu oktobra pirmajā sestdienā Vienkoču parkā (Līgatnes nov.) notiek Uguns nakts. Šogad, šķiet, tā bija jau 6. (?) reize un arī mēs tajā piedalījāmies. Lai gan dažādi pasākumi un darbnīcas notiek jau pa dienu, mēs ieradāmies vakarā, kādu stundu pirms galvenā notikuma – lāpu gājiena.

Kā jau tas ir tradicionāli šim pasākumam, ieejas maksa ir uz pusi lētāka, ja ierodas ar dārza sveci. Es gan (un vēl 95% apmeklētāju) nezinu, kas tieši ir domāts rakstot – dārza svece, un mēs ieradāmies ar kapu svecēm. Un ne jau ieejas biļetes atlaide ir tā, kas iepriecina, bet tieši sajūta, ka redzi – pats veido šo pasākumu, jo atnestās sveces uzreiz tiek izvietotas parka teritorijā.

Līdz lāpu gājienam folkloras kopa sildīja tautu ar dančiem un rotaļām.

Mēs gan tikai vērotājos, toties – ļoti vērīgos.

Vēl šodien, gandrīz mēnesi pēc pasākuma, ieraugot šīs bildes dēliņš mans prasa: “mēs te esam tajā pasākumā, kur onkuļi sita dupšus kopā?” Jā, dēliņ, tādas ir tās mūsu tautas rotaļas – sist dupšus kopā ar izsaucieniem Oira, oira! :cD

Un tad jau lāpu gājiens var sākties! Sajūtas neaprakstāmas – kopā ar simtiem citu cilvēku doties cauri parkam, nesot gaismu.

Ceļā izgaismot un apskatīt dažādus koka objektus.

Kā arī kopā meklēt mazās mājiņas – vēsturisko ēku maketus.

Pēc lāpu gājiena nesteigties mājās, bet baudīt drēgno nakti, sveču un lāpu liesmiņas, ..

.. un sildīties ar siltu tēju.

Lai jums gaiši!

Advertisements