Drāma Water for Elephants (ASV, 2011) ir par ceļojošo cirku pagājušā gadsimta 30-ajos gados, par cirka aizkulisēm, par trupas savstarpējām attiecībām un galvenokārt – par mīlestību starp jauno veterinārās medicīnas studentu (vampīrēnsRobert Pattinson) un cirkus direktora sievu (Reese Witherspoon).
Filma Detachment (ASV, 2011) ir par pasniedzēju, kurš strādā skolā ar grūti audzināmiem bērniem, kuriem ir dažādi uzvedības traucējumi. Pavirši skatoties varētu domāt, ka tie ir izlaisti bērni, kuri iedomājas, ka var atļauties visu (arī iespļaut skolotājai sejā), bet patiesībā tie ir novārtā atstāti bērni no vecāku puses ; bērni, kuru talantam vecāki netic, bet nolīdzina tos ar zemi. Filmā attēlots, ar kādām metodēm viņš strādā, kā tiek galā ar šiem bērniem, tāpat arī ar savas privātās dzīves problēmām un skeletiem skapī. Ne mazāk interesanti ir citi pasniedzēji šajā skolā. Katram ir savas audzināšanas metodes un arī savas personīgās dzīves problēmas.
Tāpat filma runā par seno patiesību, ka tev jābūt atbildīgam par tiem, kurus tu pieradini. Šajā gadījumā par galvenā varoņa pieradināto nepilngadīgo ielas meitu, kuru viņš paņem (nelegālā) aizgādībā.
Filma Kolka Cool(Latvija, 2011), manuprāt, ir stilīga un man tā patika. Tā ir par jauniešu laisko ikdienu un attiecībām Kolkā, bet tik pat labi Apē, Viļānos, Aucē, Pļavniekos un jebkurā citā Latvijas mazpilsētā vai mikrorajonā. Jā, šī nav skaistā kostīmfilma Vella Kalpu stilā vai patriotiskā – Baiga Vasara stilā, bet tā ir stilīga un smieklīga, un skarba, un patiesa.
Dokumentālā filma Helvetica (Lielbritānija, 2007) ir par tipogrāfiju, grafisko dizainu un pasaules apsēstību ar fontu Helvetica. Izrādās tas tiek izmantots it visur – ielu norādēs, lielāko pasaules uzņēmumu logotipos un reklāmās u.c.! Arī mani kādu laiku pēc šīs filmas noskatīšanās vajāja Helvetica rēgs – mēģināju to atpazīt un pamanīt savās ikdienas gaitās.
Biogrāfiskā drāma Séraphine (Francija, Beļģija, 2008) ir par 20. gadsimta sākumu; par mājkalpotāju, kura no uzkopšanas brīvajā laikā pati vāc sastāvdaļas, jauc krāsas un glezno uz koka dēlīšiem; par to, kā viņu atklāj mākslas eksperts, kolekcionārs (un arī citu slavenu mākslinieku, piem., Pikaso atklājējs); par to, kā aug viņas gleznotprasme. Un kā jau daudziem talantīgiem cilvēkiem, arī viņai ir pilna galva ar putniem.
Filmas varone ir reāla persona Séraphine Louis (1864-1948), zināma kā Séraphine de Senlis.
Man ļoti patika galvenās aktrises Yolande Moreau, kura redzēta arī filmā Amēlija, tēlojums.
Bet viņas gleznas ir tiešām fascinējošas, tās izstaro siltu, rudenīgu gaismu! Uz tām skatoties, man ir sajūta, ka lapas kustas.