Kopprojekts – mazais, zaļais, kustīgais

…Kas tas ir? Tās ir riepšūpoles!

Pusriepa + dēlis + krāsa + virve = šūpoles (ideja no šejienes)

Vīrs ar ripzāģi pārzāģēja riepu (mēs ar dēliņu nepiedalījāmies, bet esot bijis diezgan grūti un ļoti smirdīgi), es to (un dēli) nopūtu ar krāsu (pirkta DEPO), vīrs visu izurba, salika un saskrūvēja kopā. Mēs abi ar vīru bezgala lepni, bet dēliņam citas prioritātes – opja tikko nopirktais batuts. :c)

Filca mētelītis pūču fana telefonam

Hm, tāda sajūta, ka mežā citu dzīvnieku nav, jo visi (ļoti daudzi) fano par pūcēm. :cD Nu, katrā ziņā iegūglējot, piemēram, make wolf/diy wolf nav tik liela rokdarbu u.c. ideju izvēle kā make owl/diy owl.

Arī mana draudzene, kurai tikko bija vārda diena, ir pūču fans.

Pagatavoju viņas telefonam šūtu filca maciņu, lai ziemā nesalst.

Reiz viņa ieminējās, ka telefons ir sens, bet mīļš; ka tas ir sācis ziemā niķoties; ka vajadzētu maciņu. Tas gan nebija adresēts tieši man, bet es šo ideju pierakstīju. Jā, mēdzu tā darīt, ka pierakstu cilvēku pašu izteiktās vēlmes un cenšos tās realizēt dāvanās. Dīvaini?…

Dāvanas iesaiņojums veidots no mājās pieejamiem materiāliem, kuri bija iekrāti no saņemto dāvanu iesaiņojumiem un dzijas.

Iesaiņojums izdevās tik pat gaisīgs, kā mana draudzene… :c)

Piezvani man,ja tev skumji būs,piezvani man.
Piezvani gan,tu jau zini ka gaidu.
Piezvani man,tad kad neiemigt,piezvani man.
Piezvani gan,vēl joprojām es gaidu.

/D. Dreika/

Koptamborēju

Jā, arī es piedalījos Lindas ierosinātajā koptamborēšanā. Šoreiz bija arī tēma – k-kas jauns, vēl neizmēģināts. Kamēr citas meitenes izmēģina jaunus rakstus un tehnikas (vismaz tās, kas līdz šim brīdim ir atrādījušas), es kā ne visai liela tamborētāja izlēmu tikt cauri vieglāk – izvēlējos palikt pie īsajiem vai vienkāršajiem stabiņiem (nu, nezinu, es to nosaukumus! :c) ), bet mainīt tamborējamo materiālu. Es tamborēju vannas istabas paklājiņu no auduma strēmelēm.

Mana koptamborēšana sākās ap plkst. 14.00 un noslēdzās ap 23.00.

Viss sākās ar čupiņu dažāda baltuma t-kreklu un šķērēm.

Starp citu, šie ir krekliņi ir ar emocionālu pagātni. No kreisās uz labo – universāls krekliņš, kurš bieži tika vilkts k-kam citam apakšā; mīļākais un ļoti nonēsātais sporta t-krekls – mīksts un mīļš bez gala; manas vecmeitu ballītes krekliņš, kurš specifisko uzrakstu (sestdien precos un vēl tikai 2 dienas brīva :c) ) dēļ ticis uzvilkts tikai 1 reizi; pēc mazgāšanas sakrāsojies dzemdību krekls.

Sākot no krekliņa apakšējās malas, griezu apmēram 1 cm platas strēmeles pa spirāli uz augšu. Tad ar 10. izmēra tamboradatu ar visparastākajiem stabiņiem tamborēju pa apli. Tamborēju bez apraksta, tikai uz savu izjūtu. Diemžēl, izjūta pievīla un ieplānotās ovālās formas vietā iznāca taisnstūrveida paklājiņš. :cD Lai gan tas ir pietiekami liels, lai nostātos ar abām kājām, tas vēl nav pabeigts un pāris t-kreklus vēl pietamborēšu. Paklājiņš ir ļoti rijīgs. Līdz esošajam izmēram apēdis 4 t-kreklus un vēl mazliet.

Paldies, Aijai un viņas auduma somām, kuras mani pamudināja uz šo projektu! ;c)

Paldies, Lindai par koptamborēšanas organizēšanu un vadīšanu!

Dāvana 4gadniekam

Dāvana brāļa dēlam 4 gadu jubilejā (ak, cik ātri gan tie bērni aug!…).

Lieliskā grāmatiņa Dieguburti (esmu pamanījusi, ka man katra jaunā „liels un mazs” grāmatiņa šķiet lieliska ;c) bet tā tas tiešām arī ir! Mūsu mājās vēl joprojām topā ir Lupatiņi un es tiešām ļoti ceru, ka filmiņu veidotāji tiks pie tiem n miljoniem, lai uztaisītu vēl citas multenītes, citādi, ziniet, mēs jau visas 1,5 suflējam! :c) ) un auduma karodziņi ar jubilāra vārdu.

Hm, šeit vajadzētu būt karodziņu bildei objektā. Taču viens no diviem – fotoaparāts vai dators ir sajucis prātā un bildes, transformējot no viena otrā, vienkārši pazuda! Pazuda arī citas vērtīgas bildes. Ai, ai, ai, cik žēl! :c(

Balstoties uz iepriekšējo pieredzi, šoreiz burtiņiem izvēlējos spilgtākas krāsas kā arī pirms piešūšanas tos viegli piefiksēju ar līmi. Īpaši noderīgi tas bija tiem plānajiem, zīdveidīgajiem audumiem, kuriem patīk kustēties visos virzienos.

Iesaiņojums.

 

Gatavots kopā ar manu dēliņu. Viņa darbiņš bija sapirkstot avīzes lapu – vēderu. Arī līmēt viņam patīk.

Hm, interesanti, ka, piedāvājot dēliņam izvēlēties krāsu, kurā mērcēt pirkstu, viņš ilgi nedomājot izvēlējās melno. Tieši tāda pati pirmā izvēle parasti ir no 5-ām plastalīna krāsām un no 12 krītiņu krāsām. Vai tas ir normāli? :cD

Neizsūtītās kartĪTES

Uzmanību! Šis būs pamācošs ieraksts! Virsrakstā izceltā skaidrojumu skatīt zemāk!

 

Kā jau minēju kādā no iepriekšējiem ierakstiem, tikko kā pagājušo Ziemassvētku laiks man bija īpaši grūts un drūms. Turklāt, mans grinčisms bija tik liels, ka neizsūtīju pat radiem/draugiem apsveikumus, ko biju darījusi gadu no gada. Taču kartītes es sāku gatavot jau savlaicīgi, ar domu – gatavojoties piesaukt svētku sajūtu. Neizdevās.

Turpināju darboties ar vēl vienas iespējas došanu jau reiz izmantotajiem priekšmetiem. Izmantoju k-kad sen pirktu biezu kartonu un salīmēju uz tā dažādu veidu eglītes no biroja caurumotāja krājumiem. Kā neliels akcents jeb zaļā sirsniņa  – eglīte izspiesta no pagājušā gada bilžu kalendāra.

Pašlaik gan es īpaši nebēdājos par to, ko neizdarīju, bet priecājos, ka nākamajiem Ziemassvētkiem jau ir gatavas kartītes! :c)

 

Bet viss augstāk rakstītais bija tikai tāds ievads. :c)

Papildinformācija atvērtām ausīm!

Man kā cilvēkam, kuram griež ausīs dažādi latviešu valodā lielās tautas masās nepareizi lietoti vārdi, uznāk dusmas un ieslēdzas k-kāda taisnīguma sajūta attiecībā pret lietvārda kartīte lietojumu. Tad nu mīļie blogdraugi un citi interesenti, atgādinu (jo skolā mums visiem tas tika mācīts) – latviešu valodā pareizi ir lietot vārdu kartīte, nevis kartiņa.

Citāts no grāmatas Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda (Rīga, Avots, 2002):

„No II un V deklinācijas lietvārdiem atvasina pamazināmās formas ar izskaņu –ītis, –īte, nevis –iņš, -iņa

Piemēram:

suns – sunītis

cālis – cālītis

biete – bietīte

karte – kartīte, nevis kartiņa

kaste – kastīte, nevis kastiņa”

 

Man parasti šādus vārdus, kuri dziļi (un nepareizi) iezagušies manā ikdienas valodā, vieglāk ir paturēt prātā, ja salīdzinu ar kādu citu vārdu, uz kuru darbojas tas pats gramatikas likums un to es lietoju pareizi. Šajā gadījumā var prātā paturēt vārdu „kaste”. Vai tad mēs sakām „kastiņa” vai „kastīte”?… ;c)