Mazā prinča ballīte 2gadniekam – APĢĒRBS

Speciāli ballītei pašūts mazā prinča kostīms – krekliņš, bikses un tauriņš.

Starp citu, dāvaniņā šis lieliskais kurmītis…

Ierasto konusveidīgo cepurīšu vietā pagatavoti kronīši – vecie darba kalendāri + apaļā, tievā gumija. Lai gan kronīši bija pagatavoti visiem bērniem un vēl mazliet rezervē, mazie bērni tos galvā atteicās likt (kā tas nereti gadās :c) ). Taču tos visu vakaru lietoja lielākie bērni un uz vakara noslēgumu arī pieaugušie. :c)

Bet par kostīmiņu.

Šūts no 40.izmēra patīkamas, plānas kokvilnas sieviešu blūzes un maksimāli izmantots viss gatavais, piemēram, piedurknes pārtapušas par bikšu starām (līdz ar to priekšā tādi šķēlumiņi), blūzes aizdare saglabāta arī krekliņa aizdarei, kā arī saglabāta oriģinālā apkaklīte. Bikšu josta un tauriņš pašūts no sarkana atlasa auduma.

Bikses tāds viena pasākuma variants (jo mazliet pa šauru tādam aktīvam puikam), bet krekliņš noteikti būs velkams vēl nākamvasar.

Un skaidrs, ka nākamgad jau vajadzēs 42.vai 44. izmēra apģērbu, lai k-ko pāršūtu. :c)

Ak, jā! Un nesāciet mani slavēt, jo ļoti daudz kostīmiņa tapšanā palīdzēja mana mamma.  :c) Viņa faktiski veica visu kopā sašūšanu.

Tuvākajā laikā vēl mazliet par šo ballīti!

Mazā prinča ballīte 2gadniekam – DEKORĀCIJAS

Telpa dekorēta ar gaiši ziliem un dzelteniem baloniem (Tiger), tādu pašu toņu šaurām atlasa lentītēm (aksesuāru veikals Matīsa ielā), no gaiši zila un dzeltena kreppapīra (Rimi) gatavotiem pom-pomiem (to gatavošanu skatījos youtube, ierakstot atslēgas vārdus “tissue paper pom-pom”) un kopā sašūtām papīra zvaigznītēm (tām pašām, kuras rīta agrumā aktīvi spiedām no manas darba vietas vecajiem kalendāriem īsākajā pagājušā decembra naktī – blogdraugu ballē, paldies, Kristīne!).

Kā centrālais objekts telpā šī kompozīcija, no kuras uz 2 pusēm stiepjas zvaigžņu virtenes un to galos baloni. Baloni pa pāriem arī citur telpā.

Savukārt, galda dekorēšanai izmantotas 2 lielās sveces (gaiši zila un dzeltena, no Tiger), gaiši zilas un dzeltenas salvetes (Depo, Rimi), dzelteni galda piederumi un vienreizlietojamās glāzītes ar medaljoniem no papīra (tā paša kalendāra), kur bērniem uzrakstīt savus vārdus, lai glāzītes nenomaldās.

Uz galda arī šī papīra karodziņu virtene starp diviem bambusa kociņiem, kuru sākumā gatavoju ar domu likt uz tortes, bet tā kā zināju, ka torti no ledusskapja izņemšu tikai uz to brīdi, kad to būs paredzēts ēst un tad uz tās tiks uzlikta gan svecīte, gan salūts, bez tam tā uzreiz tiks sagriezta un apēsta, izlēmu šos karodziņus eksponēt visa vakara gaitā uz galda.

Turpmāk vēl!

Eņģeļu aplidotas eglītes

Ja katru gadu manā darba vietā tika pasūtītas kādas Ziemassvētku kompozīcijas, tad šogad dažādu man zināmu un nezināmu iemeslu dēļ nekā nav. Tā nu man palika žēl, uznāca dusmas un spīts, ka vietā, kur pavadu lielāko sava nomoda laiku, nav nekā, kas radītu svētku noskaņu, un izlēmu, ka pagatavošu k-ko pati.

Tā kā šogad esmu aizrāvusies ar atkārtotu materiālu izmantošanas ideju, ņēmu mūsu vecos cenrāžus (120-150 lapas puses – kā kuru gadu) un devu tiem otro iespēju pirms nodošanas makulatūrā. Norāvu biezos, krāsainos, glancētos vākus un no tiem pagatavoju eņģelīšus.

Izmantojot mazo apakštasīti par šablonu, uzvelk apli (es apzināti izvēlējos daļu dzeltenu, lai vēlāk eņģelītim veidotos korporatīvi dzeltena kleitiņa :c) ). Izgriež to. Pa vidu, izmantojot 1 lata monētu par šablonu, uzvelk apli un savelk līnijas kā zīmējumā, sadalot riņķi it kā 3 daļās. Griež pa iezīmētajām līnijām. Saloka eņģelīti, vaļējās malas saāķējot kopā.

Savukārt, no melnbaltajām iekšlapām dažu sapulču laikā (nu, būsim godīgi, vismaz 50% no sapulcēs pavadītā laika ir zemē nomests un galu galā, es tak’ esmu sieviete, kura spēj pietiekami kvalitatīvi darīt vairākus darbus vienlaikus! :cD ) pagatavoju eglītes (mājās pagatavotais paraugs no krāsainā žurnāla redzams iepriekšējā ierakstā). Ideja no šejienes, kur pieejama arī ļoti labi saprotama locīšanas shēma, tāpēc šeit to nemaz nemēģināšu atkārtot. Kā punktiņš uz „i” tika ar karsto līmi pielīmētas mazas sudrabkrāsas bumbiņas no iepriekšējo gadu kompozīcijām.

Pati jau nu esmu bezgala lepna, ka vismaz vienā nelielā telpā no 3 stāvu ēkas ir ienesta svētku noskaņa! :<)

Kad visi ir mājās…

Pagatavoju savam dēliņam tradicionālu Ziemassvētku rotājumu – mikrorajona daudzstāvu dzīvojamo māju, tautā sauktu par bloķeni. :c)

Kurpju kastes vāku aplīmēju ar baltu papīru (jo uz vāka bija uzraksti). Izgriezu dažāda izmēra lodziņus. No iekšpuses pielīmēju dažādu krāsu papīra “aizkariņus”. Pašas kastes sānu malai izgriezu caurumu un caur to izvilku īso lampiņu virteni tā, lai lampiņas būtu kastes iekšpusē, bet kontaktdakša ārpusē. Aiztaisīju kastes vāku ciet. Novietoju kasti stateniski un lampiņas iespraudu kontaktligzdā. Ātri un iespaidīgi! Vismaz mans dēliņš bija stāvā sajūsmā par šo namiņu un ātri vien izdomāja, kurš aiz kuriem aizkariņiem dzīvo.

Gaišu Jums šo vēl joprojām tumšo laiku!

Kakao trifeles ar pistāciju krēma pildījumu

Man trifeles (tās, kuras konfektes) negaršo! Taču man garšo pistācijas! Šis nebūs kulinārs ieraksts. Un virsrakstā minētais saldums man ienāca prātā, kad bija gatavs mans šī gada adventa laika vainags. Cik vēsi urbāns tas bija pagājušogad, tik silti pūkains tas ir šogad!

Vainags gatavots no balta samta auduma atgriezuma, un šokolādes un pistāciju krāsas dēliņa bēbīšlaika uzplēsta džempera un rāpulīša.

Izgriezu lielu daudzumu 3 dažāda izmēra apļus (izmantoju krūzes un glāzes kā šablonus), kurus no malas uz vidu sagriezu tādos kā gliemezīšos/spirālēs. Tad ņēmu karstās līmes pistoli un, rullējot no ārējās malas uz vidu, līmēju rozītes.

Saveidotās rozītes līmēju uz pagājušā gada vainaga. Jā, makaroniem pa virsu, jo negribēju tos plēst nost! Nē, tomēr noplēsu gan salīmētās rozītes, gan pagājušā gada makaronus nodīrāju un pārlīmēju rozītes tikai uz salmu pamatnes. Izskatās daudz labāk!

Sveces liku mazās tējas sveces, jo manam dēliņam dzīve rit ļoti ātri un dažādi vertikāli izvirzījumi mēdz attapties uz grīdas horizontālā stāvoklī.

Priecīgu un gaišu gaidīšanas laiku!