Vēl viena klusā daba izskanējusi…

Šodien ir tik interesanti dažādos blogos palasīt atsauksmes par Prāta Vētras koncertu/-iem Rīgā! :c)

Es pati biju 5dien uz tūres noslēguma koncertu un 6dien tiešraidē i-netā (+ vēlreiz atkārtojumā 7dien) skatījos arī Swedbank koncertu un jāsaka, ka man tomēr labāk patika 5dienas koncerts. Man likās loģiskāk sakārtotas dziesmas, konceptuāli vienotāks, kā arī priecēja dažādi viesi, piem., Māris Štrombergs & Co dziesmas Bronza laikā. :c) Es uz šo koncertu pirku biļetes (šķiet bloglandē viena no retajām, kas tās iegādājusies… ;cP ) kā uz pēdējā albuma tūri un to arī sagaidīju. 6dienas koncerts man vairāk likās kā Prāta Vētras Dziesmusvētki, kas būtu forši, ja biļetes būtu ieguvusi bez maksas. :c)

Mans vīrs šo novērtēja kā Prāta Vētras labāko koncertu. Es gan tā nevaru teikt, taču patika man – ļoti.

Un vēl – esmu bezgala samīlējusies vilcēnā, ka pat fana krekliņu sev iegādājos. :c) Šādu baltu –

Foto : Prāta Vētras lapa Facebook-ā

Un visu mājupceļu dziedāju:

Viss, kas bijis starp mums vēl ir te

Siltās vasaras ēnā

Paliec klusi un neaizej

Redzi, saule jau riet lēnām

 

Paldies prātieši par lielisku vakaru !

Positivus 2012

Lai gan kopš vasaras lieliskākā muzikālā pasākuma pagājušas jau 2 nedēļas, pateicoties radio 101 ierakstiem, vēl arvien turpinu baudīt festivāla gaisotni. Tāpēc arī dažas piezīmes.

… 2 stundas sastrēgumos un šis tas no sazīmētās programmas nokavēts –> secinājums – nākamgad jābrauc jau 5dien no rīta …

… saule + lietus + dubļi = Festivāls (apstiprinās jau tāpat labi zināmais – lietus jakas un gumijnieki ir festivāla dalībnieku labākie draugi) …

… neprātīgas dejas kā jaunībā (khe, khe, pensionāre ierunājās) pie King Charles (un trāpīga piezīme no satiktas draudzenes par viņa vizuālo izskatu – frizūra kā Amy Whinehouse un ūsas kā Boratam :c) ) …

… saldākās šīs vasaras zemenes no Fazendas …

… daudz, dažādas un labas mūzikas – Friendly Fires, Instrumenti (!), The Vaccines, Atro’n’out, Manic Street Preachers, Sus Dungo …

… aiziešana no Keane koncerta – katra dziesma kā hīts ir pārlieku daudz …

… The Sound Poets un kulminācija ar Kalniem pāri …

… jau kuro gadu nakšņot ārpus Salacgrīvas ir nemainīgi laba izvēle, lai daudzmaz izgulētos …

… veiksme krokšu akcijā bērniem – piemēri, ja der, ej mājās – tieši tik vienkārši …

… gandrīz savējie Ewert and the Two Dragons …

… no dziesminieka Damien Rice pašlaik interesantāka un aktuālāka par viņa balsi ir ģitārspēle, taču dziesma The Blower’s Daughter mani aizkustina jebkuros apstākļos …

 

Starp citu, Salacrīvā priekšnesums bija tieši tāds, kā šajā Norvēģijas festivāla ierakstā, kopā ar dziesmu Creep.

Un visbeidzot, dienu pirms festivāla tiku pie jauniem svārkiem. Iebraucu Abakhanā pēc neona tekstilkrāsām, lai speciāli festivālam uzlabotu jau mājās esošu t-krekliņu; ieraudzīju krāsu cenu (par niecīga izmēra trauciņu ~4 LVL) un pārdomāju. Iegādājos neona zaļu biezu likru un tirkīzzilu plato dekoratīvo gumiju. 1 aizmugures vīle, nošūta un savilkta augšdaļa, ar zigzagu piešūta platā gumija un festivāla svārki gatavi! Mīksti, smagi krītoši un gaaaaaaaaaaaari!

Manuprāt, garie svārki ir lieliska izvēle pilnas dienas pasākumiem, lai pa dienu varētu tos vilkt ar bezpiedurkņu krekliņu, bet vakarā, kad paliek vēsāks, no rokas somiņas izvilkt plāno lietus/vēja jaku un biezās zeķbikses. Nekādas liekas staigāšanas uz/no mašīnu!

Dziesma, kas gāž dzīlēs un ceļ spārnos

Pirmdienas vakarā, kad braucu mašīnā pa Brīvības ielu centra virzienā un radio sāka skanēt šī dziesma, vispirms sirds sažņaudzās sāpēs, bet tad, sākot pār vaigiem birt lielām, siltām asarām, kļuva TIK viegli! Ak, paldies, Tom Grēviņ no radio101!

Tā ir dziesma, kas mani aizkustina vienmēr, neatkarīgi no garastāvokļa. Tā liek man raudāt no prieka, sajūsmas, bēdām vai dusmām. Principā – vienmēr! :c) Tā ir Leonarda Koena (Leonard Cohen) radītā dziesma Hallelujah. Nenoliedzami, man patīk paša Koena dziedājums, bet vairāk tomēr kustina Džefa Bakleja (Jeff Buckley) versija.