Priecīga cepure ar bumbuli

3 komentāri

Vēsākās dienās un, lai dauzītos pa sniegu, arī šogad dēliņš nēsā šo pagājušajai sezonai adīto cepuri. Siltākām dienām un reizēm, kad nav plānots vārtīties kupenās, uzadīju (Latvijas) vilnas strīpainīti ar bumbuli.

Image

Ar jaunu cepuri pat sniegs labāk garšo!

Image

Advertisements

Mice vīram

4 komentāri

Mans vīrs ir īpaši izvēlīgs un es esmu īpaši neiecietīga. Normāls pārītis, ne? ;cP

Redzēdams, ka adu cepuri dēliņam, prasīja, vai varu uzadīt arī viņam. Teicu, ka varu, bet tai pat laikā man acu priekšā uzreiz paslīdēja tās 5-6 cepures, kuras adījusi viņa babiņa un tā arī stāv ne reizi nevilktas. No vienas puses viņu saprotu, jo babiņa adīja no dzijas, kas viņai bija pieejama, pēc modeļa, kas viņai šķita pieņemams un noadāms, bez piemērīšanas un arī bez jautāšanas, vai viņam vispār cepures nepieciešamas, bet no otras puses – negribas, lai mana cepure tiktu tāpat nolikta aizmirstībai. Tāpēc es teicu, ka adīšu, bet, lai viņš pasaka man kādu modeli un kādā krāsā. Viņš izvēlējās melnu krāsu un aptuveni izstāstīja, ko vēlas. Es nopirku dziju (diezgan dārgu, biezu, mīkstu angļu vilnu + mazliet sintētika), piemeklēju i-netā bildes un viņš izvēlējās. Lūk, rezultāts!

Modelis absolūti vienkāršs – pagarināta mice ar strauju noraukumu.

Pagaidām vēl nēsā… :c)

Cepure ar bumbuli

5 komentāri

Kad ziema vēl nav cauri un ir pavasaris atcerējos, ka neesmu šeit ielikusi šai ziemais sezonai adīto cepuri dēliņam. Labāk vēlāk nekā pa vēlu.

Bildes tapušas janvāra aukstajās dienās.

Adīta no 100% Latvijas aitu vilnas + kidmohēras pavediena.

Vispirms uzadīti vaigu silži un tad uzmests pa vidu nepieciešamais valdziņu skaits; priekšā – vairāk, aizmugurē – mazāk.

2krāsu raksts vienkāršāks nekā izskatās – katrs piektais valdziņš pirmajā rindā ar attiecīgo krāsu izadīts 3 rindiņas zemāk. Veidojas pārstaips.

Lai gan vizuāli man daudz labāk patika cepure kāda tā redzama bildēs – bez striķīšiem, pēc pāris reizēm dēliņa izvārtīšanās sniega kupenā sapratu, ka praktiskāk tomēr būs tos pieadīt, lai cepure pavisam cieši turas ap galvu.

Komplektā tapa arī šallīte no tās pašas dzijas. To nobildēt gan nav izdevies, bet nekā ūber-super tur arī nav. vienkārša pa apli adīta truba, kuru caur galvu uzmauc kā apmaklīti.

Attā, aizejošā ziema!

Adīta sedziņa zīdainim

8 komentāri

Jāizmanto īsbrīdis, kamēr dēliņš čuč pusdienlaiku. :c)

Šādu (ratu) sedziņu uzadīju savam dēliņam apmēram pirms 1,5 gada.

Sedziņa adīta no dzijas, kuras sastāvu neatceros, bet zinu, ka kaut kāds procents tur bija arī vilna. Dzijas pavediens dažāda rupjuma. Adīts parastajā gludajā adījumā. Izmērs apmēram 85 x 85 cm. Nezinu, kur man bija prāts, bet toreiz sedziņu izlēmu adīt no atsevišķiem kvadrātiņiem. :c) Kvadrātiņi jau tika saadīti gana ātri, bet kopā sašūšana un galu ievilkšana gan paņēma daudz laika (jo negribējās to laiku atrast šim nepatīkamajam darbiņam)! Nē, zinu gan, kur bija prāts! Sedziņu adīju pastaigu laikā ar mazuli. Tas bija, kad viņam bija 4-5 mēneši un bija uznācis ārā gulēšanas periods. Ilgs gan tas nebija, vēlāk gulēja tikai iekšā un vissaldāk – savā gultiņā. Un bez šaubām, vieglāk bija iemest ratos vienu dzijas kamolīti un īsās adatas , nekā mudžināties ar vairākām dzijām un apaļajām adatām. Ar šodienas prātu – es mudžinātos… :c)

Lai vai kā, sedziņa ir mīksta, silta un mīļa, un tiek lietota vēl joprojām. Šad tad arī es to uzmetu uz kājām, lai saldāks pusdienlaika snaudiens. Hm, varbūt man arī aiziet nosnausties?… :c)

To nevar vairs atlikt!

2 komentāri

Šodien sapratu, ka, neskatoties uz to, ka mana Ziemassvētku grūtsirdība (jo tādas depresijas neesot) mani nepamet, jāturpina dažādas lietas šeit fiksēt, jo tās tikai notiek un rodas klāt.

Vispirms, paldies vēlreiz (un publiski) Vinita par mīļo Ziemassvētku dāvaniņu! Jo īpaši par pūcīti no tumšā meža! :c)

Te mana dāvaniņa – telefona maciņš, filcēta pūcīte-piespraude un mežs.

Bet te mana pūcīte visā godība.

Savukārt, es Ineses rīkotajā apdāvināšanās akcijā, ar dažiem nelieliem piedzīvojumiem sūtīšanas procesā, gatavoju dāvaniņu Andrai. Dāvanā piparkūku formiņa un adīta kakla rotiņa, kuru, Andra, var nēsāt arī kā matu lentu! ;cP

Rotiņu adīju tāpat kā šo kādu laiku atpakaļ atrādīto, tikai no citas dzijas.

 

Paldies, Inese, par Tavu iniciatīvu un ieguldīto darbu!

Saadīties, sapīties

3 komentāri

Pēc Bienes nejauši iesētas sēklas (sak’ – paskaties tai lapā tāda interesanta rota uzadīta), kādu vakaru tiešām uzķēros, ieskatījos un pagatavoju sev adītu kakla rotu.

Lai gan kaklarotas ikdienā nenēsāju (neskaitot smalku, īsu zelta ķēdīti ar kuru eju pat gulēt), šodien šo uzliku uz darbu un… jutos labi! :c)

Idejas oriģinālā mājvieta šeit, kur atrodams arī sīks un vienkāršs tapšanas process, tādēļ to neatkārtošu. Varu vien piebilst, ka rota top no divām garām adītām lentām ar tādiem kā pogcaurumiem un tad abas lentas tiek vērtas viena otrai cauri.

Arī it kā kreisā puse veido skaistu rakstu.

Paldies, Biene, par sēklu! Ir vēl dažas idejas šai sakarā radušās. ;c)

Bumbierēta nāģene

9 komentāri

Ideja, kas iesākās kā vēlme piedalīties vēlēšanu nakts koptamborēšanā, izgāzās ar lielu blīkšķi, jo izrādījās, ka man nu pavisam ir aizmirsies kā jātamborē (jeb kā saka mans dēliņšjābumbierē)… ;cP Kamēr citas dalībnieces tamborēja, es bakstījos un ārdījos.

Sākums daudzsološs – izdomāts modelis dēliņa cepurei, piemeklēta dzija jakai pieskaņotos toņos (starp citu, toņu sakritība – absolūta nejaušība, dziju pirku kādu ½ gadu pirms tiku pie jaciņas).

Fiksēts arī nakts darba rezultāts (lai gan nobalsoju jau pa dienu, sestdiena bija piepildīta ar notikumiem un pie adatas ķēros tikai ap 10iem vakarā, kad dēliņš bija nolikts gulēt un māja klusa) pēc kādām 4 vai 5 ārdīšanas reizēm.

Ņemot vērā necilo rezultātu, koptamborēšanas atskaitē nepieteicos, taču tamborēts un ārdīts dažādās stadijās tika vēl vairākkārt, kamēr apmēram pēc nedēļas tapa gatava ne tikai tamborēta cepurīte, bet arī adīta šallīte.

Šallītes ideju man atgādināja Ramona šajā ierakstā, bet kā jau minēju viņas komentāros, no šāda veida šalles realizēšanas pieaugušajam mani vienmēr bija atturējis milzīgais valdziņu skaits, kurš jāuzmet. Tagad, kad ir mazāks (dēliņa) kakliņš, kuru pasargāt no vējiem, šalle tapa ātri. Nepatīkamākais kā vienmēr – neskaitāmie gali, kuri jāsavelk.

Older Entries