Baltā pūce uz t-krekla

2 komentāri

Dāvana draudzenei dzimšanas dienā – ar auduma krāsām (flomasteri no Tiger) apzīmēts t-krekls (H&M).

Image

Īpašs prieks, ka viņa – putnu pazinēja-jaunā ornitoloģe :c) uzreiz atpazina, kuru pūci biju domājusi attēlot – balto pūci. :c)

Starp citu, Zanīt, gaidu atsauksmi, vai putns pēc mazgāšanas nav aizlidojis, jo ar flomasteriem darbojos pirmo reizi. ;c)

Kopprojekts – mazais, zaļais, kustīgais

7 komentāri

…Kas tas ir? Tās ir riepšūpoles!

Pusriepa + dēlis + krāsa + virve = šūpoles (ideja no šejienes)

Vīrs ar ripzāģi pārzāģēja riepu (mēs ar dēliņu nepiedalījāmies, bet esot bijis diezgan grūti un ļoti smirdīgi), es to (un dēli) nopūtu ar krāsu (pirkta DEPO), vīrs visu izurba, salika un saskrūvēja kopā. Mēs abi ar vīru bezgala lepni, bet dēliņam citas prioritātes – opja tikko nopirktais batuts. :c)

Londona 2012

Komentēt

Lai gan pati neesmu neviena sporta veida pārstāve, olimpiskās spēles man vienmēr ir bijis svarīgākais sporta notikums, kura dēļ esmu gatava pat celties naktī. No tā dabū ciest arī mani tuvākie. Tā piemēram, dēliņam  esmu sagatavojusi dažādas aktivitātes lietainām dienām vai pārbraucieniem mašīnā (dažādu sporta veidu krāsojamās lapas, dažādu valstu karogu izdrukas, puzli ar olimpisko spēļu simboliem u.c.). Uz atklāšanas dienu pagatavoju t-krekliņu ar olimpisko apļu uzdrukām.

Krekliņš + tekstila krāsas + tualetes papīra rullītis.

Lai mums visiem daudz prieka un patriotiska lepnuma šajās dienās!

Štrunts ar viņiem! :c)

Kad sapņi piepildās

4 komentāri

Nu, nav jau tā, ka tie sapņi paši tā piepildās (vismaz man tā nav gadījies). Dažreiz tikai apstākļi kļūst labvēlīgi, lai rīkotos un savus sapņus piepildītu. Dažreiz ir jāpārvērtē savas tā brīža prioritātes un jāatņem laiks k-kam citam. Bet vienmēr – ir jārīkojas!

Nu, labi, tas ievadam viss! Stāsts ir par to, ka es esmu ļoti lepna, priecīga un laimīga, ka beidzot (beidzot!) atradu kopīgu brīvu laiku ar savu citkārt aizņemto vecmāmiņu, lai dotos nelielā plenērā viņas dārzā :c) un mācītos eļļas gleznošanas pamatus.

Esmu priecīga par iegūtajām zināšanām, rezultātu, par kopā ar vecmāmiņu pavadīto laiku ārpus ikdienas un par jaunu tēmu sarunās un rokdarbos ar dēliņu (viņš vēl tuvākās pāris dienas to vien darīja, kā runāja par gleznošanu un gleznoja ar visu, kas pagadījās pa rokai :c) ).

Lūk, kas man izdevās!

Tie, kas no zīmēšanas k-ko saprot, uzreiz pamanīja, ka ar bildi k-kas nav tā, kā vajag; tā karājas gaisā. Jā, tā arī ir! Uzstādījums arī bija iekārtais pods (jā, atklāšu, tas ir ziedošs puķu pods, ja nu īsti no attēla nav nolasāms… ;cP ), tikai atvēlētā laika nepietika, lai gleznu pabeigtu. Tagad tā žūst pie vecmāmiņas šķūnītī, bet ceru pabeigt, kad dabūšu to pie sevis, lai neizskatās tik muļķīgi, bet – varbūt arī atstāšu, jo tas taču ir mans pirmais eļļas darbiņš un tam piestāvētu būt mazliet (vai ļoti) nepareizam. :cD

Super ātrā dāvana – apgleznoti virtuves dvielīši

4 komentāri

Ko pagatavot dāvanai, kad saņemts negaidīts uzaicinājums uz vārda dienas svinībām? Es ņēmu krājumos noliktus vienkāršus virtuves dvielīšus un padarīju tos unikālus – ar tekstilkrāsām uzspiedu uz tiem ziedu rakstus.

Raksts panākts sekojoši: nogriezu apvītušam Ķīnas kāpostam cieto galu, uzjaucu vēlamo toni no auduma krāsām, apsmērēju ar to kāpostu un pam-pam-pam spiedu uz dvielīšiem. Tad tos no kreisās puses nogludināju un dāvaniņa gatava!

Rudens kā rudens..

8 komentāri

..biezie un gājputni laižas uz Nīlu.

Ne nu es biezā, ne nu man spīd Nīla, bet sārtas lapas gan kaisu! :c)

Tapa dāvana Bienei dzimšanas dienā.

Apdrukāts brūna lina galda celiņš (vai tā tiek saukts tas, kurš ir šaurs pa galda vidu, nevis apsedz visu galdu, kā galdauts?) un 6 salvetes. Šeit jau Biene lielās ar savu dāvaniņu un  prasa aprakstu, bet tāda nav! Process bija ātrs, haotisks, jo bija jāvelk ārā mazi pirkstiņi no tekstilkrāsas un jāsargā blakus esošie priekšmeti , un nav fiksēts attēlos. Bet viss ir tiešām vienkārši!

 

  • Sagriež vēlamos auduma gabalus (manējie bija izejot no auduma gabala garuma – 2 m x 65 cm un salvetes 30 x 30 cm).
  • Noloka mazu maliņu un nošuj ar kontrastkrāsas (manā gadījumā – oranžu) diegu.
  • Sajauc tekstilkrāsu (man ir JAVANA tekstilkrāsas tumšiem audumiem) vēlamajā tonī. Es jaucu dzeltenu+sarkanu-sanāca spilgti oranžs, kas man vēl joprojām nav skaidrs, kāpēc tik ļoti spilgts. Lai gan uz iepakojuma rakstīts, ka krāsu var šķaidīt ar ūdeni, man nekļuva skaidrs, kāds no tā būtu pozitīvs efekts, jo man sanāca tikai negatīvs – oranžs ūdens, kurš pie auduma nepieķērās, bet izsūcās tam cauri. Īstās konsistences krāsa bija pa tiešo no burciņas – tāda kā biezs krējums.
  • Apstrādātajam auduma gabalam izvēlas apdrukājamo (apspiežamo) vietu un zem tās paliek kartonu, lai krāsa, kura nedaudz izspiežas cauri, nenosmērē galdu.
  • Izvēlas priekšmetu, kuru pārnest uz auduma. Sākotnēji šo ideju redzēju ar ābolu pusītēm, bet es izmantoju ZOO dārzā salasītas mazas kļavu un ozola lapiņas. Ar otu uzklāj krāsu uz lapas un vēlamajā vietā uz auduma uzspiež. Es vēl pa virsu uzliku papīra lapu un maigi paberzēju, lai labāk nospiežas lapu dzīslojums.
  • Noņem lapu un ar otiņu piezīmē kātiņu.
  • Tā turpina iezīmēt visas vēlamās vietas. Starp citu, šo atbildīgo darbu izturēja viena vienīga kļavu lapiņa, lai gan biju salasījusi ar rezervi.
  • Tā kā man bija diezgan daudz lapiņu, ko nospiest, kamēr darbojos pie pēdējām, pirmās jau bija nožuvušas.
  • Visbeidzot nofiksē krāsu pie auduma, piegludinot no kreisās puses, lai var mazgāt (līdz 40oC) un tā saglabātos. Es liku gan zem, gan virs auduma cepampapīru, lai nejauši nesabeigtu gludekli.
  • Dāvana gatava!

Un griezto ziedu vietā, sabakstītie ziedi! Mans pēdējā laika jājamzirdziņš – oāzē saspraustas mārtiņrožu galviņas īsos kātiņos + apsietas ar pieskaņotu (vai gluži pretēji – kontrastkrāsas) atlasa lentu.