3 apaļi gadi

2 komentāri

Oho! Vairāk kā divi mēneši kopš pagājušā ieraksta! Nav tā, ka apzināti būtu ņēmusi kādu blogpauzi, vienkārši rudens/ziema nav mana mīļākā sezona un tā vietā, lai komunicētu ne tikai virtuāli, bet diemžēl arī aci-pret-aci, daudz labprātāk palienu zem segas un nebāžu ārā degunu. Es katru gadu cenšos pieradināt un iemīlēt šos gadalaikus, bet – neizdodas… Šogad vispārējo noskaņojumu padara drūmāku dažādas izmaiņas un neskaidrības darbā, kā arī mans mazais eņģelītis-dēliņš, kuram kopš 2.5 gadu vecuma ir 3gadnieka krīze visā tās krāšņumā. Nepietiek, ka visam jānotiek pēc viņa prāta, kas šajā vecumposmā būtu tā kā normāli, bet viņš dažādos veidos terorizē tieši mūs – vecākus (ar citiem ir gandrīz jēriņš); arī bez dārziņa apmeklējuma ir samācījies sliktus vārdus, kuros dusmu uzplūdā mūs sauc (bet dusmu uzplūdi var būt par jebko – par to, ka jāģērbjas, lai ietu ārā; par to, ka mantas jāsavāc; par to, ka jāiet gulēt, jo pulkstens rāda vienpadsmit utt.); neguļ pusdienslaiku, bet arī vakarā neiet gulēt līdz pusnaktij un tad ar lielu kašķi un brēkšanu pa visu rajonu. Un tā katru vakaru… Es esmu fiziski nogurusi. Kā jau k-kur izteicos, ka tik neizgulējusies es nejutos pat tad, kad visu diennakti viņu baroju ar krūti. :c)

Nu, tā! Esmu izpurpinājusies, tagad jābūt uz kādu laiku vieglāk! :c)

Bet vispār šīs dienas ieraksts bija paredzēts par godu manam dēliņam, jo vēl viens gads ir paskrējis un viņš kļuvis 3 gadus vecs. Tā kā šis Z-sv/Jaungada laiks visai mūsu ģimenei bija slimošanas laiks, tik plašas un savlaicīgi plānotas svinības, kā pagājušajā gadā, netika rīkotas. Taču tēma bija tik un tā. Šoreiz – ZOO! Vispirms jau aicinājām ciemiņus naksnīgā pastaigā pa Rīgas zoodārzu, kur vēl līdz janvāra beigām turpinās akcija Ziemas naktis, kad pēc plkst. 16.00 ieejas maksa ir tikai 1 LVL. Kopumā zoodārzā pavadījām ~2 stundas un apskatījām ne tikai dzīvniekus ārā,

IMG_2939

bet arī telpās.

IMG_2952

Ēdām siltas picmaizītes un dzērām tēju no termosa.

Biju sagatavojusi arī dažus, manuprāt, maziem bērniem saprotamus faktus par dažiem dzīvniekiem.

Vai zinājāt, ka tikko piedzimis ķengurēns sver mazāk par 1 (!) gramu un mammas somā dzīvo līdz ~9 mēn. vecumam?

Vai zinājāt, ka kamieļiem kupros ir tauku rezerves (nevis ūdens!) un kupru lielums norāda uz dzīvnieka veselības stāvokli un vecumu?

Vai zinājāt, ka žirafe dienā barojas 16-20 stundas un mēnesi spēj iztikt bez ūdens? Un vai esiet aizdomājušies, ka tikko piedzimis žirafēns krīt no 2 m augstuma, jo mamma to dzemdē stāvus?

Vai zinājāt, ka ziemeļbrieži ir vienīgā briežu suga, kurai ragi ir abu dzimumu dzīvniekiem?

Vai zinājāt, ka leduslāča āda ir melna un vilna bezkrāsaina (nevis balta!)?

Vai zinājāt, ka nīlzirgi dienu pavada ūdenī (lai gaisa ietekmē neizžūtu biezā, bet jutīgā āda), bet naktī dodas krastā baroties? Un visbeidzot! Vai zinājāt, ka Rīgas zoodārza nīlzirgs Funtiks īstenībā ir meitene? :c)

Lai mājās akcentētu ZOO tēmu, istabu izdekorējām ar 80 iepriekšējā naktī piepūstiem mini baloniem un no kartona izgrieztiem dzīvnieku siluetiem. Dzīvniekus izvēlējos tādus, kuri sastopami tieši Rīgas Zoo, taču ne visi izraisīja bērnu interesi, gadījās mums pa ceļam vai bija sastopami mājās. Kur ir polārlācis???

Bērniem tika dots uzdevums atminēt siluetus, kas gandrīz 100% arī izdevās; tikai lemuru visu laiku sauca par kaķi. :c)

IMG_2911

Daži ciemiņi piekrita arī aicinājumam uz kūku mājās. To šoreiz pagatavoju kā pūcīti (sveiciens visiem pūču faniem :c) ).

IMG_2927

Kūka tā pati šajā ierakstā minētā burkānkūka, tikai ar maskarpones siera krēmu (saputota 1/2 gl. pūdercukura ar 200 ml saldo krējumu; pievienots 250 g maskarpones siers un sasmalcināti, lobīti valrieksti).

Daudz laimes mīlulīt!

IMG_2970

Bildē redzama ne tikai dēliņa bailīgā sajūsma, bet aiz uguns arī manas vecmāmiņas gleznotā bilde, kura ir gandrīz tikpat veca, kā dēliņš – viņam gleznā ir apmēram 3 mēneši.

 

Advertisements

Dāvana 4gadniekam

2 komentāri

Dāvana brāļa dēlam 4 gadu jubilejā (ak, cik ātri gan tie bērni aug!…).

Lieliskā grāmatiņa Dieguburti (esmu pamanījusi, ka man katra jaunā „liels un mazs” grāmatiņa šķiet lieliska ;c) bet tā tas tiešām arī ir! Mūsu mājās vēl joprojām topā ir Lupatiņi un es tiešām ļoti ceru, ka filmiņu veidotāji tiks pie tiem n miljoniem, lai uztaisītu vēl citas multenītes, citādi, ziniet, mēs jau visas 1,5 suflējam! :c) ) un auduma karodziņi ar jubilāra vārdu.

Hm, šeit vajadzētu būt karodziņu bildei objektā. Taču viens no diviem – fotoaparāts vai dators ir sajucis prātā un bildes, transformējot no viena otrā, vienkārši pazuda! Pazuda arī citas vērtīgas bildes. Ai, ai, ai, cik žēl! :c(

Balstoties uz iepriekšējo pieredzi, šoreiz burtiņiem izvēlējos spilgtākas krāsas kā arī pirms piešūšanas tos viegli piefiksēju ar līmi. Īpaši noderīgi tas bija tiem plānajiem, zīdveidīgajiem audumiem, kuriem patīk kustēties visos virzienos.

Iesaiņojums.

 

Gatavots kopā ar manu dēliņu. Viņa darbiņš bija sapirkstot avīzes lapu – vēderu. Arī līmēt viņam patīk.

Hm, interesanti, ka, piedāvājot dēliņam izvēlēties krāsu, kurā mērcēt pirkstu, viņš ilgi nedomājot izvēlējās melno. Tieši tāda pati pirmā izvēle parasti ir no 5-ām plastalīna krāsām un no 12 krītiņu krāsām. Vai tas ir normāli? :cD

Neizsūtītās kartĪTES

4 komentāri

Uzmanību! Šis būs pamācošs ieraksts! Virsrakstā izceltā skaidrojumu skatīt zemāk!

 

Kā jau minēju kādā no iepriekšējiem ierakstiem, tikko kā pagājušo Ziemassvētku laiks man bija īpaši grūts un drūms. Turklāt, mans grinčisms bija tik liels, ka neizsūtīju pat radiem/draugiem apsveikumus, ko biju darījusi gadu no gada. Taču kartītes es sāku gatavot jau savlaicīgi, ar domu – gatavojoties piesaukt svētku sajūtu. Neizdevās.

Turpināju darboties ar vēl vienas iespējas došanu jau reiz izmantotajiem priekšmetiem. Izmantoju k-kad sen pirktu biezu kartonu un salīmēju uz tā dažādu veidu eglītes no biroja caurumotāja krājumiem. Kā neliels akcents jeb zaļā sirsniņa  – eglīte izspiesta no pagājušā gada bilžu kalendāra.

Pašlaik gan es īpaši nebēdājos par to, ko neizdarīju, bet priecājos, ka nākamajiem Ziemassvētkiem jau ir gatavas kartītes! :c)

 

Bet viss augstāk rakstītais bija tikai tāds ievads. :c)

Papildinformācija atvērtām ausīm!

Man kā cilvēkam, kuram griež ausīs dažādi latviešu valodā lielās tautas masās nepareizi lietoti vārdi, uznāk dusmas un ieslēdzas k-kāda taisnīguma sajūta attiecībā pret lietvārda kartīte lietojumu. Tad nu mīļie blogdraugi un citi interesenti, atgādinu (jo skolā mums visiem tas tika mācīts) – latviešu valodā pareizi ir lietot vārdu kartīte, nevis kartiņa.

Citāts no grāmatas Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda (Rīga, Avots, 2002):

„No II un V deklinācijas lietvārdiem atvasina pamazināmās formas ar izskaņu –ītis, –īte, nevis –iņš, -iņa

Piemēram:

suns – sunītis

cālis – cālītis

biete – bietīte

karte – kartīte, nevis kartiņa

kaste – kastīte, nevis kastiņa

 

Man parasti šādus vārdus, kuri dziļi (un nepareizi) iezagušies manā ikdienas valodā, vieglāk ir paturēt prātā, ja salīdzinu ar kādu citu vārdu, uz kuru darbojas tas pats gramatikas likums un to es lietoju pareizi. Šajā gadījumā var prātā paturēt vārdu „kaste”. Vai tad mēs sakām „kastiņa” vai „kastīte”?… ;c)

Mazā prinča ballīte 2gadniekam – APĢĒRBS

4 komentāri

Speciāli ballītei pašūts mazā prinča kostīms – krekliņš, bikses un tauriņš.

Starp citu, dāvaniņā šis lieliskais kurmītis…

Ierasto konusveidīgo cepurīšu vietā pagatavoti kronīši – vecie darba kalendāri + apaļā, tievā gumija. Lai gan kronīši bija pagatavoti visiem bērniem un vēl mazliet rezervē, mazie bērni tos galvā atteicās likt (kā tas nereti gadās :c) ). Taču tos visu vakaru lietoja lielākie bērni un uz vakara noslēgumu arī pieaugušie. :c)

Bet par kostīmiņu.

Šūts no 40.izmēra patīkamas, plānas kokvilnas sieviešu blūzes un maksimāli izmantots viss gatavais, piemēram, piedurknes pārtapušas par bikšu starām (līdz ar to priekšā tādi šķēlumiņi), blūzes aizdare saglabāta arī krekliņa aizdarei, kā arī saglabāta oriģinālā apkaklīte. Bikšu josta un tauriņš pašūts no sarkana atlasa auduma.

Bikses tāds viena pasākuma variants (jo mazliet pa šauru tādam aktīvam puikam), bet krekliņš noteikti būs velkams vēl nākamvasar.

Un skaidrs, ka nākamgad jau vajadzēs 42.vai 44. izmēra apģērbu, lai k-ko pāršūtu. :c)

Ak, jā! Un nesāciet mani slavēt, jo ļoti daudz kostīmiņa tapšanā palīdzēja mana mamma.  :c) Viņa faktiski veica visu kopā sašūšanu.

Tuvākajā laikā vēl mazliet par šo ballīti!

Mazā prinča ballīte 2gadniekam – DEKORĀCIJAS

4 komentāri

Telpa dekorēta ar gaiši ziliem un dzelteniem baloniem (Tiger), tādu pašu toņu šaurām atlasa lentītēm (aksesuāru veikals Matīsa ielā), no gaiši zila un dzeltena kreppapīra (Rimi) gatavotiem pom-pomiem (to gatavošanu skatījos youtube, ierakstot atslēgas vārdus “tissue paper pom-pom”) un kopā sašūtām papīra zvaigznītēm (tām pašām, kuras rīta agrumā aktīvi spiedām no manas darba vietas vecajiem kalendāriem īsākajā pagājušā decembra naktī – blogdraugu ballē, paldies, Kristīne!).

Kā centrālais objekts telpā šī kompozīcija, no kuras uz 2 pusēm stiepjas zvaigžņu virtenes un to galos baloni. Baloni pa pāriem arī citur telpā.

Savukārt, galda dekorēšanai izmantotas 2 lielās sveces (gaiši zila un dzeltena, no Tiger), gaiši zilas un dzeltenas salvetes (Depo, Rimi), dzelteni galda piederumi un vienreizlietojamās glāzītes ar medaljoniem no papīra (tā paša kalendāra), kur bērniem uzrakstīt savus vārdus, lai glāzītes nenomaldās.

Uz galda arī šī papīra karodziņu virtene starp diviem bambusa kociņiem, kuru sākumā gatavoju ar domu likt uz tortes, bet tā kā zināju, ka torti no ledusskapja izņemšu tikai uz to brīdi, kad to būs paredzēts ēst un tad uz tās tiks uzlikta gan svecīte, gan salūts, bez tam tā uzreiz tiks sagriezta un apēsta, izlēmu šos karodziņus eksponēt visa vakara gaitā uz galda.

Turpmāk vēl!