Vasaras šalles zēniem

4 komentāri

Dāvanai vārda dienā diviem sākumskolas vecuma brāļiem sašuvu apļveida lina šallītes.

Zilpelēkviolets lins no Mežrozes. Audums vispirms sagriezts vēlamajos izmēros, saslapināts, tad pamatīgi saņurcīts un izžāvēts. Kad audums izžuvis, krustu-šķērsu nošūts ar dažāda veida dūrieniem. Vienai šallei nošūts ar violetiem un neona oranžiem diegiem, otrai – ar violetiem un neona zaļiem.

  

Visbeidzot, ar violetiem diegiem no kreisās puses sašūta garā vīle, lai veidotos trubiņa un tad savienoti gali, atstājot nelielu caurumu; izvērsts uz labo pusi un ar roku aizšūts caurums.

Šallīte divreiz tinama ap kaklu.

Īpašs prieks, ka viens no brāļiem ar šallīti bez maz gulēt iet. Otram gan ne silts, ne auksts. Nekas – vēl nav tas vecums! :c)

Pēc šīm divām uzšūtajām rindā stāv pasūtījums uz tādu pašu – no vīra. :c)

Odziņkleita

2 komentāri

Dāvana 2,5 gadniecei vārda dienā – kleita bez piegrieztnes.

Taisnstūra kokvilnas auduma gabals (no Mežrozes), nogriezti stūri roku riņķiem, tie apšūti ar slīpā diega lentu. Augšdaļā uzšūts tunelis un ievērta plata atlasa lenta, savelkama pēc nepieciešamības.

 

Ek, cik labi, ka tuvumā ir kāda maza meitiņa, uz kuru man kā puikas mammai nedaudz izpausties!… ;cP

Positivus 2012

6 komentāri

Lai gan kopš vasaras lieliskākā muzikālā pasākuma pagājušas jau 2 nedēļas, pateicoties radio 101 ierakstiem, vēl arvien turpinu baudīt festivāla gaisotni. Tāpēc arī dažas piezīmes.

… 2 stundas sastrēgumos un šis tas no sazīmētās programmas nokavēts –> secinājums – nākamgad jābrauc jau 5dien no rīta …

… saule + lietus + dubļi = Festivāls (apstiprinās jau tāpat labi zināmais – lietus jakas un gumijnieki ir festivāla dalībnieku labākie draugi) …

… neprātīgas dejas kā jaunībā (khe, khe, pensionāre ierunājās) pie King Charles (un trāpīga piezīme no satiktas draudzenes par viņa vizuālo izskatu – frizūra kā Amy Whinehouse un ūsas kā Boratam :c) ) …

… saldākās šīs vasaras zemenes no Fazendas

… daudz, dažādas un labas mūzikas – Friendly Fires, Instrumenti (!), The Vaccines, Atro’n’out, Manic Street Preachers, Sus Dungo …

… aiziešana no Keane koncerta – katra dziesma kā hīts ir pārlieku daudz …

… The Sound Poets un kulminācija ar Kalniem pāri

… jau kuro gadu nakšņot ārpus Salacgrīvas ir nemainīgi laba izvēle, lai daudzmaz izgulētos …

… veiksme krokšu akcijā bērniem – piemēri, ja der, ej mājās – tieši tik vienkārši …

… gandrīz savējie Ewert and the Two Dragons …

… no dziesminieka Damien Rice pašlaik interesantāka un aktuālāka par viņa balsi ir ģitārspēle, taču dziesma The Blower’s Daughter mani aizkustina jebkuros apstākļos …

 

Starp citu, Salacrīvā priekšnesums bija tieši tāds, kā šajā Norvēģijas festivāla ierakstā, kopā ar dziesmu Creep.

Un visbeidzot, dienu pirms festivāla tiku pie jauniem svārkiem. Iebraucu Abakhanā pēc neona tekstilkrāsām, lai speciāli festivālam uzlabotu jau mājās esošu t-krekliņu; ieraudzīju krāsu cenu (par niecīga izmēra trauciņu ~4 LVL) un pārdomāju. Iegādājos neona zaļu biezu likru un tirkīzzilu plato dekoratīvo gumiju. 1 aizmugures vīle, nošūta un savilkta augšdaļa, ar zigzagu piešūta platā gumija un festivāla svārki gatavi! Mīksti, smagi krītoši un gaaaaaaaaaaaari!

Manuprāt, garie svārki ir lieliska izvēle pilnas dienas pasākumiem, lai pa dienu varētu tos vilkt ar bezpiedurkņu krekliņu, bet vakarā, kad paliek vēsāks, no rokas somiņas izvilkt plāno lietus/vēja jaku un biezās zeķbikses. Nekādas liekas staigāšanas uz/no mašīnu!

Un smiltis paliek pludmalē…

1 komentārs

Atgriežoties mājās no pludmales, ne reizi vien, berot no somas ārā dēliņa mantas + dažas krūzes smilšu, esmu šķendējusies, ka tās ir visur un daudz par daudz, tāpēc tieši laikā nāca šeit ieraudzīta ideja par somu, kura atdod smiltis pludmalei. Te gan tā ir nosaukta par gliemežvāku vākšanas somu un izskatās diezgan maza.

Pašuvu. Vakar notestējām. Tiešām lieliska!

Pašūta kā klasiskais iepirkumu tīkliņš – taisnstūris ar 2 rokturiem. Apakšējā daļa – pretodu/mušu tīkla atgriezums divās kārtās (ļoti plāns un staipīgs likās), augšējā daļa un rokturi – sens mākslīgā zīda atgriezums no manas mammas jaunības.

Un vasara var sākties! – 2

Komentēt

Savai vasaras sajūtai pašuvu vasaras somu.

Jau agrā pavasarī biju iecerējusi vasaru sagaidīt ar lielu, gaišu, vieglu un krāsu bloku salikumā radītu somu. Tikai nekādi nevarēju atrast laiku, lai kādā otro roku bodē iegādātos (vispirms jau – atrastu) milzu izmēra džinsauduma svārkus dažādās krāsās, lai somu pašūtu. Bet tad absolūti neplānoti uz manas galvas uzkrita (lasīt – vecmāmiņa atdeva) čupa ar dažādiem liela izmēra auduma atgriezumiem, kur starp dažādām seno laiku grabažām un pērlēm bija arī brezenta/džinsa/vai vienkārši rupji audumi baltā, zilā un sarkanā krāsā. Es izvēlējos baltā+zilā salikumu, kā arī piešķirt nelielu dzīvespriecīgu akcentu ar dzeltenu atlasa lentīti. Tā nu ieguvu sev vasaras somu par lentītes cenu – padsmit santīmiem, neskaitot manu dārgo laiku, protams… :cP

Soma šūta aptuveni pēc šajā lapā atrodamās tehnikas, tikai mana ir bez oderes, sānos iešūtas nelielas iešuves, lai soma labāk turētu formu, un kabata šūta pie augšējās malas, lai sānos no labās puses nebūtu nevajadzīgu šuvju.

Ar rezultātu esmu ļoti apmierināta. Tagad tik gaidu karstu laiku, lai varētu piemest pilnu somu ar noderīgām lietām un – aidā, uz jūru!

Un vasara var sākties!

2 komentāri

Vasara var sākties tad, ja ir jaunas, priecīgas bikses. Kādā darba dienas vakarā, kad nez no kurienes uzradās enerģija (parasti darba dienu vakaros man tā ir apaļa – 0), pašuvu savam dēliņam bikses. Modelis pavisam vienkāršs – taisnas bikses ar gumiju jostas vietā un virsū šūtās kabatas. Audums – atgriezums  no manas mammas krājumiem.

   

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tapa bikses arī man pašai, bet par tām citreiz, jo kā jau cilvēkam ar kameru, nav nevienas bildes ar mani pašu tajās… :c)

Dabas iedvesmota svētku virtene

1 komentārs

Beidzot noņēmu Lieldienu dekorācijas. It kā jau tās varēja stāvēt vēl visu vasaru, bet prasās pēc kā jauna, svaiga.

Dekorācija – zaķīšu, putniņu un taurenīšu virtene no auduma.

Attēlus ar papīra šabloniem pārnesu uz audumu atgriezumiem. Izgriezu ar auduma nazi (manuprāt, ātrāk un ērtāk, jo dažus neslīdīgus audumus liku uzreiz vairākās kārtās). Piešuvu pie atlasa lentas.

Tā kā audumi bija diezgan plāni un nesaturīgi, zaķu ausis, putniņu galvas un taureņu spārni noliecās. Iestīvināju ar PVA līmi (@Laine, atceros Tavu stāstu par stīvināšanu-pankūku cepšanu ar kartupeļu cieti. :c) ). Atšķaidīju līmi ar ūdeni un jau gatavo, sašūto virteni izmērcēju maisījumā. Tālāk drošvien varēja gludināt ar gludekli (liekot starp cepampapīru), bet man negribējās tam veltīt tik daudz laika. Es gludi izklāju vannas istabā uz siltās grīdas. No rīta virtene bija izžuvusi un iestīvinājusies cieta, varēja plēst nost no grīdas (bet no flīzēm tas viegli izdevās). Manuprāt, šis ir labs variants krāsainiem audumiem, jo PVA līme žūstot paliek caurspīdīga (par kartupeļu cieti dzirdēts, ka tā paliek balta).

 

Ideja par attiecīgo krāsu salikumu radās no īsi pirms Lieldienām i-netā nejauši ieraudzīta atraitnītes attēla. Šis gan nav tieši tas attēls, taču krāsu salikums tas pats.

Foto avots.

Skatāmies dabā! ;c)

Older Entries