23. jūnijs – Mana diena

… gulēt, kamēr izgulies (un bērns ļauj, bet viņš šai rītā ļauj…) …

… doties uz Čiekurkalna tirgu ar groziņu pēc zemenēm (kūkai) un svaigiem spinātiem (ruletei) …

… nesteidzīgi rosīties pa virtuvi un pagatavot kārumus Līgo vakara kopgaldam (keksiņus, spinātu ruleti) un sev svētku kūku …

Kūka, starp citu – Pavlova. Tā, kura nosaukta par godu krievu balerīnai Annai Pavlovai. Recepte pirms pāris gadiem sagrābstīta no dažādām i-netā atrodamām receptēm. Piefiksēju arī šeit.

Sastāvdaļas:

5 olu baltumi

šķipsna sāls

~1/2 gl.cukura

vaniļas cukurs

1 tējk. ābolu etiķa

4 tējk. kukurūzas cietes

saldais krējums + cukurs putukrējumam – šoreiz putoju ~ 250 ml krējuma un dažas ēd.karotes cukura, jo man putukrējums ne visai garšo, bet lieli kārumnieki noteikti var putot vairāk

zemenes – jo vairāk, jo labāk :c), šoreiz izlietoju ~400 g

Pagatavošana.

Istabas temperatūras olas + šķipsnu sāls puto stingrās putās (es parasti to daru tīrā, sausā stikla traukā). Pievieno cukuru. Saputo kā priekš bezē cepumiem, lai, trauku apgriežot otrādi, masa nekustētos ne no vietas. Samazina mikseri uz vismazāko ātrumu un lēnām iemaisa vaniļas cukuru, etiķi un cieti. Masu liek uz cepešpannas (apakšā cepam papīru) apļa formā (dažādas formas veidojas itin viegli) un cep krāsnī 160°C apmēram 1 h. Man šoreiz masu izdevās izklāt diezgan plānā kārtā un tāpēc izcepās (palika draudīgi brūna) ātrāk, ~ pēc 50 min. Cepeškrāsni izslēdz, bet kūku ārā neņem. Atstāj to vēl ~uz 1 h krāsnī ar mazliet pavērtām durvīm, lai dziest.

Tad saputo putukrējumu, liek to lielajam bezē cepumam pa virsu un pārber ar zemenēm. Ēd uzreiz, kad katru garšu jūt atsevišķi un tā ir ar kraukšķīgu bezē maliņu, vai pēc vairākām stundām, kad visas garša savilkušās un tā ir slapjāka.

Kūka izdodas salda un gaisīga. Mana vasaras/zemeņu laika mīļākā kūka!

… lakot nagus, tikpat raibus un košus, kā kleita …

… nesteidzīgi ieturēt svētku launagu, apēst kūku un doties uz svinību vietu …

… ierasties vēlu, bet ne pa vēlu …

… izsmieties, skatoties draugu draugu ikgadējo iestudējumu Skroderdienas Silmačos Dižģirtos …

… izlocīt balsi dziesmās pie ugunskura …

… iet rotaļās pļavā …

… piedalīties uguns dūmu šovā (t.i., kad iecerētās uguns skulptūras neaizdegas, bet dūmo) …

… nobīties no lielā vēja un (iespējamā) lietus, un gulēt mašīnas bagāžniekā… visiem trim …

… veiksmīgi izvairīties no lietus un secināt, ka jau kuro gadu nedarbojas – līst kā pa Jāņiem (vismaz aktīvajā svinēšanas laikā ne) …

… no rīta mazgāt seju lietus pērlēs …

… saņemt pļavā lasītu magoņu pušķi no vīra …

… atgriezties mājās mazliet neizgulējusies, mazliet nogurusi, mazliet smaržojoša pēc ugunskura, bet laimīga …

Turpinu baudīt ķirbi

Tā nu ir sagadījies, ka man ir lielisks kolēģis ar daudz ķirbjiem krājumā un ģimeni, kurai ķirbji ne visai garšo. :c) Tad nu es šad tad tieku pie kāda iesākta ķirbja tūlītējai pārstrādei.

Pagājušajā nedēļā iegūtais tika izmantots 3jos veidos.

 

Ķirbju biezzupa (no Rimi recepšu lapiņas – Lapsa virtuvē)

 

Sastāvdaļas (zemāk minētas sastāvdaļas un daudzumi no lapiņas, taču es tās liku uz aci):

 

Ķirbis – 300 g

Ūdens ~1 l

Selerijas kāti – 3 gab.

Purava baltā daļa

Pētersīļa sakne – 1 gab. (priekš manis atklājums, jo līdz šim to dārzeņu nodaļā nepelnīti biju ignorējusi)

Ingvera sakne – 1 īkšķa gals

+ liku arī selerijas sakni

Olīveļļa – 1 ēd.k.

Siers Dzintars – 1 pac.

Sāls

Kaltēti čili pipari (nebija, neliku)

Ķirbju sēklas – 50 g

Diedzētas sinepju sēklas – 1 pac. (nebija, neliku)

Zilais siers Dor blue – 200 g

 

Pagatavošana:

 

Ķirbi, selerijas kātus un visas saknes sagriež gabaliņos un liek vārīties. Pievieno sāli un čili piparus (ja ir). Kad sāk vārīties, pielej olīveļļu. Kad dārzeņi mīksti, sablenderē tos, pievieno kausēto sieru. Uzvāra. Pasniedz ar iedrupinātu zilo sieru, ķirbju sēklām un dīkstiem.

Šī ir mana pēdējā laika iecienītāka biezzupas recepte, jo tai ir bagātīga garša (citreiz ķirbju biezzupa izdodas tāda pliekana) un zilais siers ir kā punkts uz „j”.

Esmu zilā siera vietā likusi arī sviestā apceptas tīģergarneles ar pievienotiem ķiplokiem, pa šļukai sojas mērces un ābolu etiķa. Ņammīīī!

 

Ķirbju-ķiploku kakiņas jeb mezgliņi

 

Oriģinālā recepte šeit. Vairākas sastāvdaļas man bija svešas (piem., agaves nektārs), tādēļ zemāk pierakstu, kā pielāgoju, gatavoju no man pieejamām sastāvdaļām.

 

Sastāvdaļas:

 

1 gl. silts ūdens

2 ¼ tējkarotes sausā rauga

2 ēd.k. medus

1/2 gl. ķirbju biezeņa

2 ēd.k. + 1/3 gl. olīveļļa

1 ½ tēj.k. sāls

3 ½ gl. miltu

3 ķiploka daiviņas

½ tējk. sausā oregano jeb raudenes

Sāls, pipari

 

Pagatavošana:

 

Siltā ūdenī ieber sauso raugu. 10 min. ļauj nogatavoties. Pievieno medu, 2 ēd.k. olīveļļu un ķirbja biezeni. Samaisa.

Lielā bļodā samaisa miltus (es tos vienmēr sijāju) un sāli. Vidū izveido bedri, kurā ielej slapjās sastāvdaļas. Visu maisa kopā un mīca ar rokām līdz veidojas elastīga, bet ne ķēpīga mīkla (nu, šito posmu es laikam palaidu garām). Gatavo mīklas bumbu apsmērē ar olīveļļu un liek citā bļodā (iesmērētā ar olīveļļu). Apsedz ar mitru dvieli (hm, no bērnības gan neatceros, ka mamma vai vecmāmiņa būtu segušas tieši ar mitru dvieli…) un ļauj uzbriest ~2 h.

Kad mīkla uzrūgusi, ņem apmēram ēdamkarotes izmēra bumbiņu, izrullē desiņu un sasien mezgliņu. Nu, šitas man nu nekādi neizdevās, tāpēc taisīju kakiņas. :cP Bet domāju kādreiz šo noteikti atkārtot un sasiet arī mezgliņus, lai ir skaisti! :c) Cep 220^oC apmēram 10-15 min.

Karstus, tikko izņemtus no krāsns apsmērē ar maisījumu = 1/3 gl.olīveļļa + saspiests ķiploks + sāls + pipari + raudene.

 

Man laikam raugs bija k-kāds ne tāds un sanāca ne visai garšīga mīkla, jo varēja just rauga garšu. Tas taču ir atkarīgs no rauga, vai ne? Bet kopumā man garšoja un krāsa – tik skaisti oranža!

 

Ķirbju kēksiņi ar valriekstiem

 

Oriģinālā recepte šeit.

 

Sastāvdaļas:

 

2 gl. miltu
2 tējk. cepamais pulveris
1/4 tējk. soda
3/4 tējk. malts kanēlis
1/2 tējk. malts ingvers
šķipsna malta muskatrieksta
8 tējk. sviesta (~100 g)
1/2 gl. cukura
1/4 gl. brūnā cukura
2 lielas olas
vaniļas ekstrakts (receptē 1/2 tējk., man – uz aci vaniļas cukurs)
3/4 gl. ķirbju biezeņa
1/4 gl. kefīra
1/2 gl. rozīnes (neliku)
1/2 gl. smalcinātu valriekstu (liku ~1 sauju)
1/4 tējk. sāls

 

Pagatavošana:

Sajauc kopā sausās sastāvdaļas – miltus, garšvielas, sāli, cepamo pulveri un sodu.

Citā traukā saputo sviestu ar cukuriem līdz kļūst gaišs un gaisīgs. Pievieno olas un vaniļas cukuru. Puto vēl ~5 min. Samazina miksera ātrumu uz mazāko, pievieno kefīru un ķirbju biezeni. Samaisa kārtīgi. Pievieno riekstus, (rozīnes), miltus. Vēlreiz kārtīgi visu sajauc kopā. Liek mazajās kēksu formiņās, pārkaisa ar ķirbju sēklām (man nebija, tādēļ pārkaisīju ar saulespuķu sēklām) un cep 200^oC apmēram 25-30 min.

 

Šie izdevās lieliski un bija mīksti arī otrajā dienā.

 

Starp citu! Kā var operatīvi nomizot ķirbju sēklas?

Mazā prinča ballīte 2gadniekam – CIENASTS

Cienastā dažādas uzkodas:

–          siera radziņi pēc šīs Andras receptes + sezama sēkliņas

–          gatavi sāļie groziņi ar gataviem siera salātiem

–          sieru plate

–          lavašs ar tunci – lavašs apsmērēts ar kausēto sieru un tajā ietīts konservēts tuncis + vārītas olas + majonēze + lociņi (izgāšanās Nr.1 – pildījums sanāca pa šķidru, pa slapju un kopskats bija ne visai pievilcīgs. Apēsts gan tika viss.)

–          viltotā zaķa šķēles – maltās gaļas kukulītis pildīts ar vārītām olām un burkāniem, cepts cepeškrāsnī

–          spinātu strūdele – kārtainās mīklas loksnē ietīti cepti spināti + vārītas olas + saldais krējums (izgāšanās Nr.2 – lai arī cik rūpīgi satīta, mīkla atvērās vaļā – sanāca spinātu laiva, kura tik un tā bija garšīga)

–          dārzeņu iesmiņi – uz bambusa kociņiem uzvērti cherry tomātiņi + siers + redīsi + olīvas (tās manam dēliņam pašreiz topā) + sacepti vistas filejas gabaliņi (medus, sojas mērce, ķiploks, ingvers + izvārtīti sezama sēkliņās), iesmiņi sasprausti ½ kāpostgalvā

–          kraukšķis/muslis pēc šīs receptes

–          bērnu baranciņas

–          grauzdētas mandeles – mandeles + cukurs + kanēlis

–          augļu iesmiņi – uz bambusa kociņiem uzvērtas vīnogas + ābola, bumbiera, banāna, kivi gabaliņi + mandarīnu daiviņas, iesmiņi sasprausti ½ kāpostgalvā

Kūka – PILSDRUPAS

Recepte no manas vecmāmiņas krājumiem.

Pagatavo mīklu no ½ bundžas iebiezināta piena ar cukuru, 3 olām, 1 gl. skābā krējuma, ¾ gl. cukura, 2 ēd.k. kakao, 1 ½ gl. miltu, 1 tējk. sodas un vanilīna. Cep apaļajā veidnē. Es cepu ~ 180^oC, ~30 min., bet gatavību jebkurā gadījumā pārbaudīju ar koka irbulīti.

Kad biskvīts atdzisis, to horizontāli pārgriež uz pusēm. Apakšējo daļu atstāj veselu, bet augšējo sagriež kubiņos. Tos haotiski saliek uz apakšējās daļas, lai veidojas kaudze – pilsdrupas. Pārlej ar krēmu – sakulta 1 gl. pūdercukura ar 800 g bieza krējuma (ņemu 25%, jo tas ir laba biezuma). Patiesībā, krēmu leju ik pa laikam jau kārtojot pilsdrupas, jo ir gadījies, ka lejot beigās visam pāri, tas vidū nenotek līdz apakšai.

Ieliek kūku aukstumā, ļauj mazliet sastingt.

Tad pārlej ar glazūru – izkausētiem 150 g sviesta, 2 ēd.k. kakao, 2 ēd.k. cukura. Tā stāv rakstīts vecmāmiņas receptē, bet es jau kuro reizi viļos šajā receptes daļā, jo man nekas nesanāk. Izgāšanās Nr.3 – glazūra ir šķidra un neturas uz kūkas. Atgādinājums pašai sev – nākamreiz kausēt šokolādi!

Atklāti sakot, šāds zviedru galda variants sanāk trakoti dārgs un laikietilpīgs. Daudz vieglāk būtu bijis sabakstīt ar garšaugiem gaļas gabalu, kartupeļus sagriezt daiviņās, to visu iemest cepeškrāsnī un uz laiku aizmirst. Klāt vēl pagatavot kādus svaigos salātus. Taču tas nav ērtākais variants, kad visiem  pie galda nav vietas un vēl jo vairāk bērnu ballītē, kurā, manuprāt, ir svarīgi, lai ēdiens būtu rokās paņemams un nelielos gabaliņos.

Piparkūkas un idille ar mazu bērnu

Vakar kā ceturtajā adventa svētdienā cepu piparkūkas no pāris nedēļas atpakaļ gatavotās mīklas. Sapratu, kas tas varētu būt diezgan riskanti testēt mīklu Ziemassvētku rītā/vakarā. Bet viss ir kārtībā! Piparkūkas sanāca kraukšķīgas un gardas. Mīklas recepti meklēju tādu, kurā ir iesala ekstrakts (jo tas ar uz beigām ejošu termiņu man bija mājās) un mana izvēle krita uz šo no Četrām Sezonām.

Sastāvdaļas:

• 600g kviešu miltu
• 0,3l iesala ekstrakta vai medus
• 200g sviesta
• 1/2 glāze cukura
• 1 tējk. sodas
• 1 ola
• 2 ēd.k. piparkūku garšvielu

Pagatavošana:

1. Cukuru, sviestu un iesala ekstraktu uzkarsē, bet nevāri.
2. Verdošā masā iekul pusi miltu un maisi, līdz masa atlec no katla malām. Kad mīkla mazliet padzisusi, pievieno sakultu olu, atlikušos miltus, sodu un piparkūku garšvielas.
3. Uz galda virsmas, kas apkaisīta ar miltiem, mīci mīklu, līdz tā kļūst gluda un spīdīga (tas var prasīt ilgāku laiku, jo mīklai jābūt labi izmīcītai). Tad to ietin folijā un liec ledusskapī nogatavoties.

Vēl pagatavoju karsto dzērienu no ābolu sulas + kanēļa standziņas + ingvera saknes + citrona + medus. Visu to sildīju katlā un  lēju krūzēs. Gardi, bezalkoholiski un svētku sajūtu raisoši!

Mana vīzija bija, ka mēs visi trīs tā forši pasēdēsim adventa vainadziņa sveču gaismā, pakraukšķināsim piparkūkas un uzdzersim  karsto dzērienu. Nu, tāda ģimenes idille! Manam dēliņam bija cits plāns… :c) Kamēr es nesu no virtuves krūzes un piparkūku šķīvi, viņš nopūta visas sveces. Es tās aizdedzu. Viņš nopūta. Tā vēl kādas pāris reizes, kad es savu domu metu pie malas un mēģināju viņu pierunāt iesēsties krēsliņā pie galda. Neveiksmīgi. Tā nu viņš sāka ēst stāvot kā bufetē pie letes. Skaisti nokoda piparkūku un uzdzēra silto dzērienu. Es biju laimīga! Bet tad mana mazā ķipara galvā k-kas sagriezās un viņš apgrieza krūzi otrādi, izlēja tās saturu uz grīdas un izspļāva piparkūku. Pats ar visām četrām metās iekšā pašradītajā peļķē. Man dusmas mijās ar smiekliem. Dusmas, jo man ļoti nepatīk, kad cūkojas ar ēdienu un smiekli par to, kā izgāzās mana iecerētā ģimenes idille. :cD

Kā nogalināt ķirbi

Saka, ka līdz Mārtiņiem jāpabeidz visi zemes, rudens darbi. Pieņemsim, ka tas attiecas arī uz ievārījumu gatavošanu! Es vakar piepildīju pēdējās burciņas ar ķirbju ievārījumu.

Vispār es neesmu nekāda ievārījumu vārītāja un pati esmu to darījusi tikai kādas pāris reizes savā mūžā un pārējās kopā ar mammu vai vecmāmiņu bērnībā, taču šogad iegāju azartā un gribējās izmēģināt dažas receptes. No ķirbja. Jā, jā, no ķirbja! Tā taču ir lielākā no ogām!

Vispirms pagatavoju šo versiju – ķirbis+ābols+apelsīna sula+kanēlis, kuru caur Aijas kādu blogierakstu  uzgāju šeit (Četrās Sezonās).

 

Oriģinālversija:

Sastāvdaļas:

• 500g ķirbja
• 500g ābolu – nomizotu, serdītes izņemtas
• 200ml svaigi spiestas apelsīnu sulas
• 50ml svaigi spiestas citronu sulas
• 1 apelsīnam norīvēta miziņa
• šķipsna kanēļa
• 500g ievārījuma cukura
• 50ml ruma (ja vēlies)

Rezultāts:

• 6x200ml burciņas.

Pagatavošana:

• Ķirbi un ābolus sagriez gabaliņos, liec katlā, pievieno apelsīnu un citronu sulu, apelsīna miziņu, sautē zem vāka, līdz ķirbis un āboli mīksti.
• Ja vēlies viendabīgāku masu, visu samīci.
• Pievieno cukuru un kanēli, turpini vārīt 10–15 minūtes, ja vēlies, pievieno rumu.
• Pildi sterilizētās burkās, atdzesē pilnībā, aizvāko.

Mana variācija:

Sastāvdaļas apmēram pusi uz pusi, bet ķirbis mazliet mazāk. Visu nomizo, sagriež, liek katlā. Es ūdeni nelēju, bet varbūt mazliet vajadzēja. Vārīju līdz augļi/ogas jūk ārā. Sablenderēju. Piespiedu sulu no 2 apelsīniem un ½ citrona. Piebēru cukuru kā rakstīts uz iepakojuma (lietoju 1 pret 3 ievārījuma cukuru). Maisīju un vārīju vēl kādas 5 min. Pildīju izmazgātās, karstās burkās.

Miziņu nerīvēju, kanēli kādu tējkaroti piebēru. Rumu nelēju.

Garša eksotiska un šo ievārījumu ēda pat lielākie ķirbju nemīlētāji un skeptiķi (jāatzīstas gan, ka es viņiem neteicu, kas ir sastāvā, tikai devu degustēt ar grauzdētām tostermaizēm :c) ), un daži no viņiem pat paprasīja recepti.

Otra ievārījuma – ķirbis+žāvētas aprikozes – recepte ir no kāda ziņu portāla (neesmu gan saglabājusi no kura, bet šķiet tas bija apollo.lv).

Oriģinālversija:

Sastāvdaļas:

1,5 kg ķirbja
100 g žāvētu aprikožu
2 citroni
500 g cukura
1 paciņa pektīnvielas ievārījumiem

Pagatavošana:

Aprikozes aplej ar ūdeni, atstāj uz nakti. Ķirbi nomizo, sarīvē uz rupjās rīves, pielej ūdeni, kur mirkušas aprikozes, liek vārīties.

Aprikozes sagriež nelielos gabaliņos. Kad ķirbis savārījies putrā (ķirbi var arī sablenderēt) , pieliek aprikozes un turpina vārīt. Citronam norīvē mizu, pieliek ievārījumam, izspiež sulu, pieliek ievārījumam. Beigās pieliek cukuru, vāra 10 minūtes uz mazas uguns, beigās pieliek pektīnvielu, vāra trīs minūtes, pilda burkās. Var izmantot arī ievārījumu cukuru, kur šī pektīnviela jau pievienota cukuram.

Mana variācija:

Sastāvdaļas uz aci, bet ar domu, ka jābūt tam 1,5 kg ķirbja. Aprikozes izmērcēju ~12 stundas. Ķirbi nerīvēju, bet sagriezu kubiņos. Pievienoju aprikožu ūdeni. Vārīju. Kad ķirbis sāka jukt ārā, pievienoju sagrieztas aprikozes. Mazliet pavārīju un tad pierīvēju citrona miziņu un piespiedu 2 citronu sulu. Visu sablenderēju. Piebēru 1 pret 3 ievārījuma cukuru ar pektīnu. Vārīju vēl kādas 5 min. (līdz izkusa cukurs) un  pildīju karstās burkās.

Garšo pēc aprikozēm.

 

Tā nu es visādos veidos mēģinu nogalināt ķirbja dabisko garšu! :c) Taču, lai neliktos, ka man ķirbji tik ļoti nepatīk, varu padalīties ar recepti, kuru man piespēlēja darba kolēģis, bet vispār tā esot no kāda vietējā TV kulinārijas šova.

Krāsnī cepts ķirbis

Sagriež ķirbi (pēc pieredzes – garšīgāks ir tāds, kurš nejūk ārā) kubiņos. Pārlej ar eļļu, pārber sāli, svaiga timiāna lapiņas (ir vērts nopirkt svaigas, jo garšo labi). Visu ar rokām apmaisa un pārliek cepešpannā. Vietām sasprauž lauru lapas. Cep cepeškrāsnī līdz ķirbis mīksts un mazliet apbrūninājies.

Es vēl pa vidu liku folijā ietītu gaļas gabalu pārbērtu ar sāli, pipariem, to pašu timiāna zariņu un saslēptiem ķiplokiem – cepeti. Man tas viss kopā garšo pēc Ziemassvētkiem!

Nu, un tad noslēgumam vēl piefiksēšu šeit vēl vienu šīs vasaras/rudens sezonas gardumu – ābolu biezeni ar kondensēto pienu, kuru atradu šeit pie Andras.

Oriģinālversija:

1) 3kg nomizoti un no serdēm iztīrīti āboli (es ņēmu dzidros ābolus)

2) apmēram 300g cukura (daudzums variējams individuāli pēc garšas)

3) 1 bundžiņa kondensētais piens (ar cukuru)

4) 200ml ūdens

 

Sagrieztos ābolus aplej ar ūdeni un vāra uz nelielas uguns, līdz āboli maina krāsu un sāk daļēji izjukt. Tad pievieno cukuru un turpina vārīt,  lai cukurs ir izšķīdis (es turpināju vārīt vēl apmēram 5 min un maisīju, lai nepiedegtu). 

Iegūto masu atdzesē un pēc tam sablenderē, lai iegūtu vienmērīgu un krēmīgu konsistenci. Pēc tam pievieno kondensēto pienu un atkal visu sablenderē/ saputo kopā un liek vēlreiz katlā vārīties, lai “uzmet burbuli”. Tālāk lej karstās, izsterilizētās burciņās un glabā vēsumā.

Mana variācija:

Viss gandrīz kā rakstīts, tikai āboli bija dažādi un daudzums uz aci, cukuru liku mazāk un nedzesēju, jo mans blenderis ne to vien ir piedzīvojis.

Gatavoju vairākas reizes un vienai no porcijām liku klāt banānus (3 gab. uz augstākminēto daudzumu ābolu).

Ļoti, ļoti garšīgs! Gandrīz kā Spilvas, bet daudz labāks! Kā mans vīrs teica, kad pagaršoja – atgādina bērnību! :c)

Tādi lūk, man šīs sezonas atradumi/atklājumi!

 

Bet šodien tak Mārtiņdiena! Un mans Matīsiņš divu džentlmeņu izpildījumā mēdz pārvērsties par Martiņu (ar īso „a” gan). Abiem puišiem māsiņu sauc Marta un gribēdami pasaukt Matīsu, bet ātrumā sajauc un nosauc par Martiņu. Bet tas nekas! Mans dēliņš toties regulāri abu vārdus sajauc vietām! :c) Sveicieni džekiem! ;c)

Priecīgus svētkus!