3 apaļi gadi

2 komentāri

Oho! Vairāk kā divi mēneši kopš pagājušā ieraksta! Nav tā, ka apzināti būtu ņēmusi kādu blogpauzi, vienkārši rudens/ziema nav mana mīļākā sezona un tā vietā, lai komunicētu ne tikai virtuāli, bet diemžēl arī aci-pret-aci, daudz labprātāk palienu zem segas un nebāžu ārā degunu. Es katru gadu cenšos pieradināt un iemīlēt šos gadalaikus, bet – neizdodas… Šogad vispārējo noskaņojumu padara drūmāku dažādas izmaiņas un neskaidrības darbā, kā arī mans mazais eņģelītis-dēliņš, kuram kopš 2.5 gadu vecuma ir 3gadnieka krīze visā tās krāšņumā. Nepietiek, ka visam jānotiek pēc viņa prāta, kas šajā vecumposmā būtu tā kā normāli, bet viņš dažādos veidos terorizē tieši mūs – vecākus (ar citiem ir gandrīz jēriņš); arī bez dārziņa apmeklējuma ir samācījies sliktus vārdus, kuros dusmu uzplūdā mūs sauc (bet dusmu uzplūdi var būt par jebko – par to, ka jāģērbjas, lai ietu ārā; par to, ka mantas jāsavāc; par to, ka jāiet gulēt, jo pulkstens rāda vienpadsmit utt.); neguļ pusdienslaiku, bet arī vakarā neiet gulēt līdz pusnaktij un tad ar lielu kašķi un brēkšanu pa visu rajonu. Un tā katru vakaru… Es esmu fiziski nogurusi. Kā jau k-kur izteicos, ka tik neizgulējusies es nejutos pat tad, kad visu diennakti viņu baroju ar krūti. :c)

Nu, tā! Esmu izpurpinājusies, tagad jābūt uz kādu laiku vieglāk! :c)

Bet vispār šīs dienas ieraksts bija paredzēts par godu manam dēliņam, jo vēl viens gads ir paskrējis un viņš kļuvis 3 gadus vecs. Tā kā šis Z-sv/Jaungada laiks visai mūsu ģimenei bija slimošanas laiks, tik plašas un savlaicīgi plānotas svinības, kā pagājušajā gadā, netika rīkotas. Taču tēma bija tik un tā. Šoreiz – ZOO! Vispirms jau aicinājām ciemiņus naksnīgā pastaigā pa Rīgas zoodārzu, kur vēl līdz janvāra beigām turpinās akcija Ziemas naktis, kad pēc plkst. 16.00 ieejas maksa ir tikai 1 LVL. Kopumā zoodārzā pavadījām ~2 stundas un apskatījām ne tikai dzīvniekus ārā,

IMG_2939

bet arī telpās.

IMG_2952

Ēdām siltas picmaizītes un dzērām tēju no termosa.

Biju sagatavojusi arī dažus, manuprāt, maziem bērniem saprotamus faktus par dažiem dzīvniekiem.

Vai zinājāt, ka tikko piedzimis ķengurēns sver mazāk par 1 (!) gramu un mammas somā dzīvo līdz ~9 mēn. vecumam?

Vai zinājāt, ka kamieļiem kupros ir tauku rezerves (nevis ūdens!) un kupru lielums norāda uz dzīvnieka veselības stāvokli un vecumu?

Vai zinājāt, ka žirafe dienā barojas 16-20 stundas un mēnesi spēj iztikt bez ūdens? Un vai esiet aizdomājušies, ka tikko piedzimis žirafēns krīt no 2 m augstuma, jo mamma to dzemdē stāvus?

Vai zinājāt, ka ziemeļbrieži ir vienīgā briežu suga, kurai ragi ir abu dzimumu dzīvniekiem?

Vai zinājāt, ka leduslāča āda ir melna un vilna bezkrāsaina (nevis balta!)?

Vai zinājāt, ka nīlzirgi dienu pavada ūdenī (lai gaisa ietekmē neizžūtu biezā, bet jutīgā āda), bet naktī dodas krastā baroties? Un visbeidzot! Vai zinājāt, ka Rīgas zoodārza nīlzirgs Funtiks īstenībā ir meitene? :c)

Lai mājās akcentētu ZOO tēmu, istabu izdekorējām ar 80 iepriekšējā naktī piepūstiem mini baloniem un no kartona izgrieztiem dzīvnieku siluetiem. Dzīvniekus izvēlējos tādus, kuri sastopami tieši Rīgas Zoo, taču ne visi izraisīja bērnu interesi, gadījās mums pa ceļam vai bija sastopami mājās. Kur ir polārlācis???

Bērniem tika dots uzdevums atminēt siluetus, kas gandrīz 100% arī izdevās; tikai lemuru visu laiku sauca par kaķi. :c)

IMG_2911

Daži ciemiņi piekrita arī aicinājumam uz kūku mājās. To šoreiz pagatavoju kā pūcīti (sveiciens visiem pūču faniem :c) ).

IMG_2927

Kūka tā pati šajā ierakstā minētā burkānkūka, tikai ar maskarpones siera krēmu (saputota 1/2 gl. pūdercukura ar 200 ml saldo krējumu; pievienots 250 g maskarpones siers un sasmalcināti, lobīti valrieksti).

Daudz laimes mīlulīt!

IMG_2970

Bildē redzama ne tikai dēliņa bailīgā sajūsma, bet aiz uguns arī manas vecmāmiņas gleznotā bilde, kura ir gandrīz tikpat veca, kā dēliņš – viņam gleznā ir apmēram 3 mēneši.

 

Advertisements

Uguns nakts

Komentēt

Katru gadu oktobra pirmajā sestdienā Vienkoču parkā (Līgatnes nov.) notiek Uguns nakts. Šogad, šķiet, tā bija jau 6. (?) reize un arī mēs tajā piedalījāmies. Lai gan dažādi pasākumi un darbnīcas notiek jau pa dienu, mēs ieradāmies vakarā, kādu stundu pirms galvenā notikuma – lāpu gājiena.

Kā jau tas ir tradicionāli šim pasākumam, ieejas maksa ir uz pusi lētāka, ja ierodas ar dārza sveci. Es gan (un vēl 95% apmeklētāju) nezinu, kas tieši ir domāts rakstot – dārza svece, un mēs ieradāmies ar kapu svecēm. Un ne jau ieejas biļetes atlaide ir tā, kas iepriecina, bet tieši sajūta, ka redzi – pats veido šo pasākumu, jo atnestās sveces uzreiz tiek izvietotas parka teritorijā.

Līdz lāpu gājienam folkloras kopa sildīja tautu ar dančiem un rotaļām.

Mēs gan tikai vērotājos, toties – ļoti vērīgos.

Vēl šodien, gandrīz mēnesi pēc pasākuma, ieraugot šīs bildes dēliņš mans prasa: “mēs te esam tajā pasākumā, kur onkuļi sita dupšus kopā?” Jā, dēliņ, tādas ir tās mūsu tautas rotaļas – sist dupšus kopā ar izsaucieniem Oira, oira! :cD

Un tad jau lāpu gājiens var sākties! Sajūtas neaprakstāmas – kopā ar simtiem citu cilvēku doties cauri parkam, nesot gaismu.

Ceļā izgaismot un apskatīt dažādus koka objektus.

Kā arī kopā meklēt mazās mājiņas – vēsturisko ēku maketus.

Pēc lāpu gājiena nesteigties mājās, bet baudīt drēgno nakti, sveču un lāpu liesmiņas, ..

.. un sildīties ar siltu tēju.

Lai jums gaiši!

Salidojam ostā

2 komentāri

Septembra pēdējā nedēļas nogalē (šķiet tas bija tikko, bet jau vairāk kā nedēļa pagājusi…) kopā ar dēliņa skolas biedrenēm un viņu ģimenēm tikāmies nu jau tradicionālajā rudens salidojumā. Pagājušajā gadā atpūtāmies skaistajā vietā Ezerkrasti Valdemārpils pusē, šogad bijām savādākā, bet ne mazāk skaistā vietā aiz Salacgrīvas – Kapteiņu osta. Šeit katrai atpūtas mājiņai dots savs nosaukums. Kopā mēs apdzīvojām divas – Kapteiņa Morgana mājiņu un konkrēti mana ģimene – Kliņģerīšu mājiņu, kurā par nosaukumu liecina ne tikai eksterjers, ..

 

.. bet arī dažādas detaļas interjerā. Šeit – gleznojums uz sienas.

 

Par mājiņām biju ļoti patīkami pārsteigta, jo par to pašu cenu, ko citur prasa par mājiņu, kur ielikts viss lētākais/zemākās kvalitātes, šeit bija kvalitatīvi materiāli apdarē, “dārgā gala” santehnika, īpaši piedomāts pie tekstīlijām (skaisti lina aizkari), kvalitatīvi trauki utt.

* Divdiennieku iesākām ar kopīgu pastaigu/izbraucienu gar jūru. Cits ar velosipēdu, ..

 

.. cits ar kājām (un horizontālo spieķi).

 

* Zīmējām smiltīs (šī zīmējuma autortiesības pieder Jetei)

 

* Gājām dziļāk jūrā pa molu un pētījām akmeņus , atvainojiet – iežus.

 

* Veidojām buduāru no matračiem, spilveniem un segām.

* Dedzinājām pirmās rudens/ziemas sezonas sveces.

* Vērojām pa logu straujas laikapstākļu maiņas jūrā – kā uznāk un pāriet spēcīgs vējš un lietus, kā skaidrojas debesis un riet saule.

* Gājām pirtī paši un bērnus mazgājām.

* Uzjautrinājāmies par 3 maziem plikučiem, kuri cīnās par vietu 1 mazā vanniņā. Ņemot vērā, ka bildēs ir ne tikai mana dēliņa plikais dupsis, bet arī 2 jaunkundzes bez drēbēm, bildi šeit nelikšu, bet, ticiet man, tas bija smieklīgi, kā viņi visi 3 mēģināja ietilpt mazajā FlexiBath vanniņā. :c)

* Es tiku pie praktiskas idejas, lai neslīdētu mazās kājeles pa flīžu grīdu pie pirts un duškabīnē – izklāt palagu, kā paklāju.

* Spēlējām galda spēli Halli-Galli, kas priekš manis bija Notikums, jo galda spēles nebiju spēlējusi pāris gadus – kopš dēliņš sāka slieties stāvus un sāka slaucīt spēļu sastāvdaļas no mazā galdiņa.

* Radījām dažus folklorizēšanas cienīgus teicienus, kā, piemēram, – pulkstens ir nakts, ar domu, ka ir ļoti vēls un bērniem jāiet gulēt.

* Sarunājāmies līdz vēlai naktij par bērniem, Montessori pedagoģiju, darba meklējumiem/intervijām, ci-gun, ezoteriku (vai ezotēriku, neatceros atšķirību) u.c. Kā vienmēr – nakts par īsu!

* Piedzīvoju sirreālu sajūtu, dodoties no tusiņa mājiņas uz nakšņošanas mājiņu, kad aizmugurē šalc jūra, virs galvas zvaigžņu pilna debess un mēness-lukturis ceļu rādīja.  Galvā sāka skanēt Dzelzs Vilka dziesma Mēness.

* Ak, jā! Un protams – ēdām, ēdām un ēdām pašu gatavotos gardumus.

* Otrajā dienā izturīgākie un mazāk kašķīgie (kāds nebija mans dēliņš) devāmies rudens klasikas pastaigā pa Siguldu.

Paldies meitenes, mammas un tēti par jauko kopā būšanu! Nākamgad, lai tur vai kas, tiekamies atkal!

Vārda diena mežā

4 komentāri

Manuprāt, labākais, ko 100% strādājoši vecāki (t.i. – abi strādā pilnu slodzi un vēl mazliet) var dāvināt savam bērnam ir laiks; laiks, ko pavadīt kopā. Tāpēc kopš atgriešanās darbā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, vienmēr ņemu brīvu dienu gan  dēliņa vārda dienā, gan dzimšanas dienā. Un turpināšu tā darīt, kamēr viņam tas būs aktuāli. Tā arī pagājušajā piektdienā biju paņēmusi darbā brīvu dienu un mēs ar ciemiņiem devāmies pārgājienā-ekspedīcijā-piknikā pa mežu / jūras krastu.

Ko mēs darījām?

…skatījāmies dabā un meklējām dažādus objektus…

…lūk, daži no tiem (es tos biju sabildējusi dažas nedēļas pirms pasākuma, sakārtojusi uz A4 formāta lapas un izdrukājusi)…

 

 

 

 

 

…atzīmējām tos savās kontrollapās…

…priecājāmies par kopā būšanu un dauzījāmies jūras krastā…

…lasījām sākumpunktā izsniegtajos maisiņos ceļā atrastos atkritumus (paldies, Laine, par ideju! – lai gan Saulkrastu pludmale ir diezgan tīra, tāpat atradās, kāda vēja atpūsta plastmasas pudele vai maisiņš) un pilnīgas nejaušības rezultātā pie pēdējā objekta – atkritumu tvertnes – tos izmetām…

…ēdām karstu gulašzupu (paldies, Ilze, par aizdoto termosu!)…

…bērni saņēma koka medaļas (ar iededzinātiem vārdiem un dažādiem mežā sastopamiem augiem un to daļām – paldies, Karīna, par Instrumentu!) par piedalīšanos…

…ēdām ugunskurkūku (šokolādes-biešu kūku ar ugunskuru no salmiņiem un khmm… želejlācīšiem. Starp citu, lācīšu sārtu tur saskatīja tikai pieaugušie… :c) )…

…bēgām no lietus, bet tas nemaz netraucēja, jo viss svarīgākais jau bija padarīts…

Daži secinājumi:

  • pārgājiens ir lielisks veids puņķainajā gadalaikā pavadīt bērniem kopā laiku ar mazāku iespēju viens otram nodot bacili (nu, vismaz ja salīdzina ar dauzīšanos visiem vienā 11 m2 istabā)
  • atrasties dabā un to vērot ir izglītojoši ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem
  • bērni ir gatavi uz garāku pārgājienu, to ņemt vērā, plānojot maršrutu nākamreiz
  • šī varētu būt lieliska dēliņa vārda dienas tradīcija arī turpmāk (dažādas nerealizētas idejas ārpus kadra palika jau šoreiz)

3diennieks citā realitātē

Komentēt

Gribēju jau rakstīt, ka tikko kā aizvadītas 3 lieliskas dienas citā realitātē – Laines organizētajā Blogballē, taču kopš tā tikko pagājušas jau teju 2 nedēļas… :c)

Un neskatoties uz to, ka jau atkal esmu ikdienas rutīnā un darbos līdz ausīm, ka neaptveru vairs laika robežas, sirdī glabāju šajās dienās iegūtās emocijas.

Dažas piezīmes zemāk

… mana balss vietējā referendumā, lai Zosēni kļūtu par Zoseniem, jo tiešām ir So Schön … un visa Piebalga ir So Schön, un tava misija, Laine, iepazīstināt ar savu dzimto pusi ir izpildīta godam …

… Mārtiņa nesavtīgā pakalpošana meiteņu baram … iņ un jaņ puķkāposti … garda zivs … sāļa, bet garda meža gaļa … izvizināšana uz pasākumiem ārpus bāzes … mēs jau tikai tajā saskatām zemtekstus par pīļu medību sezonas atklāšanu …

… mantu mītava, kas bikli uzsākusies, uzņem pamatīgus apgriezienus un noslēgumā labu labās mantas tiek mestas gandrīz vai pakaļ … paldies, Ilze (kas Sarkanā Biete), Kristīne (kas Plūmīte) un Madara (Puķuzirnis) par jūsu dārgumiem …

Vislatvijas Dziesminieku saiets – pasākums uz kuru pati nekad neiedomātos / neiedrošinātos braukt … klausīties, runāt, smieties, iesmiet … vilšanās H. Sīmaņa performancē un Kristīnes patiesais jautājums – vai viņam nesāp, kad dzied? … Ēriks Loks – lielisks, sirsnīgs dziesminieks … Vazdikas uzkurināto emociju apslāpēšana, jo ir tak jāatgriežas iepriekšējā emocionālajā stāvoklī

… vērīgā klausītāja – Mokka …

 

… uguns skulptūras …

… dižķibele ar slidkalniņu kūrortā jeb matrača un guļammaisa nesaderība slīpā virsmā …

… mans pirmais (manos 30-it!) zvaigžņu lietus un apjausma, ka tās krīt tik ātri, ka nevar neko pagūt ievēlēties …

… piedalīties gadatirgū Jaunpiebalgā … faktiski jau mūsu stends bija tik privāta ballīte, ka brīnos, ka mums (t.i. – jums, jo man jau nekā tirgojama nebija) izdevās vispār k-ko pārdot  :c) … krūmu koris ar lielisku muzikālo pavadījumu Vivitas vīra izpildījumā … dejas kopā ar garāmejošiem bērniem … satikt īsto Ķenci un redzēt dažādus senus brīnumus …

… iegādāties tirgū visskaistāko māla bļodu un esot uz pacilājuma viļņa ļoti nedusmoties uz vīru, kurš, man ierodoties mājās, pirmajās 5 minūtēs to nomet zemē un saplēš … bet bļodu jaunu gribas …

… no Aigas iegādāties atstarojošo dziju rudens adījumu eksperimentiem …

… lasīt upesmētras – upē … brīvprātīgi-obligāti doties laivu braucienā pa aizaugušo Gauju … pārvarēt savas bailes no apgāšanās, noslīkšanas … paldies, Vinita, par vienmērīgu panikas uzturēšanu laivā Panika

… Marutīnes pozitīvisms un stāsti no senākiem laikiem, kad foršās ukraiņu meitenes ar vietējiem puišiem saprecējās …

… pilnīgi ar katru sava ķermeņa šūnu just kā no pelēkā sausiņa pārvēršos par mīkstu, visu pozitīvo uzsūcošu švammīti … Ak, kaut ilgāk varētu palikt par šo švammīti! …

… mājupceļā braucot (bez kartes) tomēr mazliet apmaldīties un 2reiz izbraukt caur Rēveļiem …

… un es jau sāku meklēt audumu Z-sv ballei ar paššūtajām kleitām, Kristīn, ja? :c) …

Vēl viena klusā daba izskanējusi…

5 komentāri

Šodien ir tik interesanti dažādos blogos palasīt atsauksmes par Prāta Vētras koncertu/-iem Rīgā! :c)

Es pati biju 5dien uz tūres noslēguma koncertu un 6dien tiešraidē i-netā (+ vēlreiz atkārtojumā 7dien) skatījos arī Swedbank koncertu un jāsaka, ka man tomēr labāk patika 5dienas koncerts. Man likās loģiskāk sakārtotas dziesmas, konceptuāli vienotāks, kā arī priecēja dažādi viesi, piem., Māris Štrombergs & Co dziesmas Bronza laikā. :c) Es uz šo koncertu pirku biļetes (šķiet bloglandē viena no retajām, kas tās iegādājusies… ;cP ) kā uz pēdējā albuma tūri un to arī sagaidīju. 6dienas koncerts man vairāk likās kā Prāta Vētras Dziesmusvētki, kas būtu forši, ja biļetes būtu ieguvusi bez maksas. :c)

Mans vīrs šo novērtēja kā Prāta Vētras labāko koncertu. Es gan tā nevaru teikt, taču patika man – ļoti.

Un vēl – esmu bezgala samīlējusies vilcēnā, ka pat fana krekliņu sev iegādājos. :c) Šādu baltu –

Foto : Prāta Vētras lapa Facebook-ā

Un visu mājupceļu dziedāju:

Viss, kas bijis starp mums vēl ir te

Siltās vasaras ēnā

Paliec klusi un neaizej

Redzi, saule jau riet lēnām

 

Paldies prātieši par lielisku vakaru !

Positivus 2012

6 komentāri

Lai gan kopš vasaras lieliskākā muzikālā pasākuma pagājušas jau 2 nedēļas, pateicoties radio 101 ierakstiem, vēl arvien turpinu baudīt festivāla gaisotni. Tāpēc arī dažas piezīmes.

… 2 stundas sastrēgumos un šis tas no sazīmētās programmas nokavēts –> secinājums – nākamgad jābrauc jau 5dien no rīta …

… saule + lietus + dubļi = Festivāls (apstiprinās jau tāpat labi zināmais – lietus jakas un gumijnieki ir festivāla dalībnieku labākie draugi) …

… neprātīgas dejas kā jaunībā (khe, khe, pensionāre ierunājās) pie King Charles (un trāpīga piezīme no satiktas draudzenes par viņa vizuālo izskatu – frizūra kā Amy Whinehouse un ūsas kā Boratam :c) ) …

… saldākās šīs vasaras zemenes no Fazendas

… daudz, dažādas un labas mūzikas – Friendly Fires, Instrumenti (!), The Vaccines, Atro’n’out, Manic Street Preachers, Sus Dungo …

… aiziešana no Keane koncerta – katra dziesma kā hīts ir pārlieku daudz …

… The Sound Poets un kulminācija ar Kalniem pāri

… jau kuro gadu nakšņot ārpus Salacgrīvas ir nemainīgi laba izvēle, lai daudzmaz izgulētos …

… veiksme krokšu akcijā bērniem – piemēri, ja der, ej mājās – tieši tik vienkārši …

… gandrīz savējie Ewert and the Two Dragons …

… no dziesminieka Damien Rice pašlaik interesantāka un aktuālāka par viņa balsi ir ģitārspēle, taču dziesma The Blower’s Daughter mani aizkustina jebkuros apstākļos …

 

Starp citu, Salacrīvā priekšnesums bija tieši tāds, kā šajā Norvēģijas festivāla ierakstā, kopā ar dziesmu Creep.

Un visbeidzot, dienu pirms festivāla tiku pie jauniem svārkiem. Iebraucu Abakhanā pēc neona tekstilkrāsām, lai speciāli festivālam uzlabotu jau mājās esošu t-krekliņu; ieraudzīju krāsu cenu (par niecīga izmēra trauciņu ~4 LVL) un pārdomāju. Iegādājos neona zaļu biezu likru un tirkīzzilu plato dekoratīvo gumiju. 1 aizmugures vīle, nošūta un savilkta augšdaļa, ar zigzagu piešūta platā gumija un festivāla svārki gatavi! Mīksti, smagi krītoši un gaaaaaaaaaaaari!

Manuprāt, garie svārki ir lieliska izvēle pilnas dienas pasākumiem, lai pa dienu varētu tos vilkt ar bezpiedurkņu krekliņu, bet vakarā, kad paliek vēsāks, no rokas somiņas izvilkt plāno lietus/vēja jaku un biezās zeķbikses. Nekādas liekas staigāšanas uz/no mašīnu!

Older Entries