Oho! Vairāk kā divi mēneši kopš pagājušā ieraksta! Nav tā, ka apzināti būtu ņēmusi kādu blogpauzi, vienkārši rudens/ziema nav mana mīļākā sezona un tā vietā, lai komunicētu ne tikai virtuāli, bet diemžēl arī aci-pret-aci, daudz labprātāk palienu zem segas un nebāžu ārā degunu. Es katru gadu cenšos pieradināt un iemīlēt šos gadalaikus, bet – neizdodas… Šogad vispārējo noskaņojumu padara drūmāku dažādas izmaiņas un neskaidrības darbā, kā arī mans mazais eņģelītis-dēliņš, kuram kopš 2.5 gadu vecuma ir 3gadnieka krīze visā tās krāšņumā. Nepietiek, ka visam jānotiek pēc viņa prāta, kas šajā vecumposmā būtu tā kā normāli, bet viņš dažādos veidos terorizē tieši mūs – vecākus (ar citiem ir gandrīz jēriņš); arī bez dārziņa apmeklējuma ir samācījies sliktus vārdus, kuros dusmu uzplūdā mūs sauc (bet dusmu uzplūdi var būt par jebko – par to, ka jāģērbjas, lai ietu ārā; par to, ka mantas jāsavāc; par to, ka jāiet gulēt, jo pulkstens rāda vienpadsmit utt.); neguļ pusdienslaiku, bet arī vakarā neiet gulēt līdz pusnaktij un tad ar lielu kašķi un brēkšanu pa visu rajonu. Un tā katru vakaru… Es esmu fiziski nogurusi. Kā jau k-kur izteicos, ka tik neizgulējusies es nejutos pat tad, kad visu diennakti viņu baroju ar krūti. :c)
Nu, tā! Esmu izpurpinājusies, tagad jābūt uz kādu laiku vieglāk! :c)
Bet vispār šīs dienas ieraksts bija paredzēts par godu manam dēliņam, jo vēl viens gads ir paskrējis un viņš kļuvis 3 gadus vecs. Tā kā šis Z-sv/Jaungada laiks visai mūsu ģimenei bija slimošanas laiks, tik plašas un savlaicīgi plānotas svinības, kā pagājušajā gadā, netika rīkotas. Taču tēma bija tik un tā. Šoreiz – ZOO! Vispirms jau aicinājām ciemiņus naksnīgā pastaigā pa Rīgas zoodārzu, kur vēl līdz janvāra beigām turpinās akcija Ziemas naktis, kad pēc plkst. 16.00 ieejas maksa ir tikai 1 LVL. Kopumā zoodārzā pavadījām ~2 stundas un apskatījām ne tikai dzīvniekus ārā,
bet arī telpās.
Ēdām siltas picmaizītes un dzērām tēju no termosa.
Biju sagatavojusi arī dažus, manuprāt, maziem bērniem saprotamus faktus par dažiem dzīvniekiem.
Vai zinājāt, ka tikko piedzimis ķengurēns sver mazāk par 1 (!) gramu un mammas somā dzīvo līdz ~9 mēn. vecumam?
Vai zinājāt, ka kamieļiem kupros ir tauku rezerves (nevis ūdens!) un kupru lielums norāda uz dzīvnieka veselības stāvokli un vecumu?
Vai zinājāt, ka žirafe dienā barojas 16-20 stundas un mēnesi spēj iztikt bez ūdens? Un vai esiet aizdomājušies, ka tikko piedzimis žirafēns krīt no 2 m augstuma, jo mamma to dzemdē stāvus?
Vai zinājāt, ka ziemeļbrieži ir vienīgā briežu suga, kurai ragi ir abu dzimumu dzīvniekiem?
Vai zinājāt, ka leduslāča āda ir melna un vilna bezkrāsaina (nevis balta!)?
Vai zinājāt, ka nīlzirgi dienu pavada ūdenī (lai gaisa ietekmē neizžūtu biezā, bet jutīgā āda), bet naktī dodas krastā baroties? Un visbeidzot! Vai zinājāt, ka Rīgas zoodārza nīlzirgs Funtiks īstenībā ir meitene? :c)
Lai mājās akcentētu ZOO tēmu, istabu izdekorējām ar 80 iepriekšējā naktī piepūstiem mini baloniem un no kartona izgrieztiem dzīvnieku siluetiem. Dzīvniekus izvēlējos tādus, kuri sastopami tieši Rīgas Zoo, taču ne visi izraisīja bērnu interesi, gadījās mums pa ceļam vai bija sastopami mājās. Kur ir polārlācis???
Bērniem tika dots uzdevums atminēt siluetus, kas gandrīz 100% arī izdevās; tikai lemuru visu laiku sauca par kaķi. :c)
Daži ciemiņi piekrita arī aicinājumam uz kūku mājās. To šoreiz pagatavoju kā pūcīti (sveiciens visiem pūču faniem :c) ).
Kūka tā pati šajā ierakstā minētā burkānkūka, tikai ar maskarpones siera krēmu (saputota 1/2 gl. pūdercukura ar 200 ml saldo krējumu; pievienots 250 g maskarpones siers un sasmalcināti, lobīti valrieksti).
Daudz laimes mīlulīt!
Bildē redzama ne tikai dēliņa bailīgā sajūsma, bet aiz uguns arī manas vecmāmiņas gleznotā bilde, kura ir gandrīz tikpat veca, kā dēliņš – viņam gleznā ir apmēram 3 mēneši.
Liki burtnīca 