3diennieks citā realitātē

Gribēju jau rakstīt, ka tikko kā aizvadītas 3 lieliskas dienas citā realitātē – Laines organizētajā Blogballē, taču kopš tā tikko pagājušas jau teju 2 nedēļas… :c)

Un neskatoties uz to, ka jau atkal esmu ikdienas rutīnā un darbos līdz ausīm, ka neaptveru vairs laika robežas, sirdī glabāju šajās dienās iegūtās emocijas.

Dažas piezīmes zemāk

… mana balss vietējā referendumā, lai Zosēni kļūtu par Zoseniem, jo tiešām ir So Schön … un visa Piebalga ir So Schön, un tava misija, Laine, iepazīstināt ar savu dzimto pusi ir izpildīta godam …

… Mārtiņa nesavtīgā pakalpošana meiteņu baram … iņ un jaņ puķkāposti … garda zivs … sāļa, bet garda meža gaļa … izvizināšana uz pasākumiem ārpus bāzes … mēs jau tikai tajā saskatām zemtekstus par pīļu medību sezonas atklāšanu …

… mantu mītava, kas bikli uzsākusies, uzņem pamatīgus apgriezienus un noslēgumā labu labās mantas tiek mestas gandrīz vai pakaļ … paldies, Ilze (kas Sarkanā Biete), Kristīne (kas Plūmīte) un Madara (Puķuzirnis) par jūsu dārgumiem …

… Vislatvijas Dziesminieku saiets – pasākums uz kuru pati nekad neiedomātos / neiedrošinātos braukt … klausīties, runāt, smieties, iesmiet … vilšanās H. Sīmaņa performancē un Kristīnes patiesais jautājums – vai viņam nesāp, kad dzied? … Ēriks Loks – lielisks, sirsnīgs dziesminieks … Vazdikas uzkurināto emociju apslāpēšana, jo ir tak jāatgriežas iepriekšējā emocionālajā stāvoklī …

… vērīgā klausītāja – Mokka …

 

… uguns skulptūras …

… dižķibele ar slidkalniņu kūrortā jeb matrača un guļammaisa nesaderība slīpā virsmā …

… mans pirmais (manos 30-it!) zvaigžņu lietus un apjausma, ka tās krīt tik ātri, ka nevar neko pagūt ievēlēties …

… piedalīties gadatirgū Jaunpiebalgā … faktiski jau mūsu stends bija tik privāta ballīte, ka brīnos, ka mums (t.i. – jums, jo man jau nekā tirgojama nebija) izdevās vispār k-ko pārdot  :c) … krūmu koris ar lielisku muzikālo pavadījumu Vivitas vīra izpildījumā … dejas kopā ar garāmejošiem bērniem … satikt īsto Ķenci un redzēt dažādus senus brīnumus …

… iegādāties tirgū visskaistāko māla bļodu un esot uz pacilājuma viļņa ļoti nedusmoties uz vīru, kurš, man ierodoties mājās, pirmajās 5 minūtēs to nomet zemē un saplēš … bet bļodu jaunu gribas …

… no Aigas iegādāties atstarojošo dziju rudens adījumu eksperimentiem …

… lasīt upesmētras – upē … brīvprātīgi-obligāti doties laivu braucienā pa aizaugušo Gauju … pārvarēt savas bailes no apgāšanās, noslīkšanas … paldies, Vinita, par vienmērīgu panikas uzturēšanu laivā Panika …

… Marutīnes pozitīvisms un stāsti no senākiem laikiem, kad foršās ukraiņu meitenes ar vietējiem puišiem saprecējās …

… pilnīgi ar katru sava ķermeņa šūnu just kā no pelēkā sausiņa pārvēršos par mīkstu, visu pozitīvo uzsūcošu švammīti … Ak, kaut ilgāk varētu palikt par šo švammīti! …

… mājupceļā braucot (bez kartes) tomēr mazliet apmaldīties un 2reiz izbraukt caur Rēveļiem …

… un es jau sāku meklēt audumu Z-sv ballei ar paššūtajām kleitām, Kristīn, ja? :c) …

Vēl viena klusā daba izskanējusi…

Šodien ir tik interesanti dažādos blogos palasīt atsauksmes par Prāta Vētras koncertu/-iem Rīgā! :c)

Es pati biju 5dien uz tūres noslēguma koncertu un 6dien tiešraidē i-netā (+ vēlreiz atkārtojumā 7dien) skatījos arī Swedbank koncertu un jāsaka, ka man tomēr labāk patika 5dienas koncerts. Man likās loģiskāk sakārtotas dziesmas, konceptuāli vienotāks, kā arī priecēja dažādi viesi, piem., Māris Štrombergs & Co dziesmas Bronza laikā. :c) Es uz šo koncertu pirku biļetes (šķiet bloglandē viena no retajām, kas tās iegādājusies… ;cP ) kā uz pēdējā albuma tūri un to arī sagaidīju. 6dienas koncerts man vairāk likās kā Prāta Vētras Dziesmusvētki, kas būtu forši, ja biļetes būtu ieguvusi bez maksas. :c)

Mans vīrs šo novērtēja kā Prāta Vētras labāko koncertu. Es gan tā nevaru teikt, taču patika man – ļoti.

Un vēl – esmu bezgala samīlējusies vilcēnā, ka pat fana krekliņu sev iegādājos. :c) Šādu baltu –

Foto : Prāta Vētras lapa Facebook-ā

Un visu mājupceļu dziedāju:

Viss, kas bijis starp mums vēl ir te

Siltās vasaras ēnā

Paliec klusi un neaizej

Redzi, saule jau riet lēnām

 

Paldies prātieši par lielisku vakaru !

Positivus 2012

Lai gan kopš vasaras lieliskākā muzikālā pasākuma pagājušas jau 2 nedēļas, pateicoties radio 101 ierakstiem, vēl arvien turpinu baudīt festivāla gaisotni. Tāpēc arī dažas piezīmes.

… 2 stundas sastrēgumos un šis tas no sazīmētās programmas nokavēts –> secinājums – nākamgad jābrauc jau 5dien no rīta …

… saule + lietus + dubļi = Festivāls (apstiprinās jau tāpat labi zināmais – lietus jakas un gumijnieki ir festivāla dalībnieku labākie draugi) …

… neprātīgas dejas kā jaunībā (khe, khe, pensionāre ierunājās) pie King Charles (un trāpīga piezīme no satiktas draudzenes par viņa vizuālo izskatu – frizūra kā Amy Whinehouse un ūsas kā Boratam :c) ) …

… saldākās šīs vasaras zemenes no Fazendas …

… daudz, dažādas un labas mūzikas – Friendly Fires, Instrumenti (!), The Vaccines, Atro’n’out, Manic Street Preachers, Sus Dungo …

… aiziešana no Keane koncerta – katra dziesma kā hīts ir pārlieku daudz …

… The Sound Poets un kulminācija ar Kalniem pāri …

… jau kuro gadu nakšņot ārpus Salacgrīvas ir nemainīgi laba izvēle, lai daudzmaz izgulētos …

… veiksme krokšu akcijā bērniem – piemēri, ja der, ej mājās – tieši tik vienkārši …

… gandrīz savējie Ewert and the Two Dragons …

… no dziesminieka Damien Rice pašlaik interesantāka un aktuālāka par viņa balsi ir ģitārspēle, taču dziesma The Blower’s Daughter mani aizkustina jebkuros apstākļos …

 

Starp citu, Salacrīvā priekšnesums bija tieši tāds, kā šajā Norvēģijas festivāla ierakstā, kopā ar dziesmu Creep.

Un visbeidzot, dienu pirms festivāla tiku pie jauniem svārkiem. Iebraucu Abakhanā pēc neona tekstilkrāsām, lai speciāli festivālam uzlabotu jau mājās esošu t-krekliņu; ieraudzīju krāsu cenu (par niecīga izmēra trauciņu ~4 LVL) un pārdomāju. Iegādājos neona zaļu biezu likru un tirkīzzilu plato dekoratīvo gumiju. 1 aizmugures vīle, nošūta un savilkta augšdaļa, ar zigzagu piešūta platā gumija un festivāla svārki gatavi! Mīksti, smagi krītoši un gaaaaaaaaaaaari!

Manuprāt, garie svārki ir lieliska izvēle pilnas dienas pasākumiem, lai pa dienu varētu tos vilkt ar bezpiedurkņu krekliņu, bet vakarā, kad paliek vēsāks, no rokas somiņas izvilkt plāno lietus/vēja jaku un biezās zeķbikses. Nekādas liekas staigāšanas uz/no mašīnu!

Kad sapņi piepildās

Nu, nav jau tā, ka tie sapņi paši tā piepildās (vismaz man tā nav gadījies). Dažreiz tikai apstākļi kļūst labvēlīgi, lai rīkotos un savus sapņus piepildītu. Dažreiz ir jāpārvērtē savas tā brīža prioritātes un jāatņem laiks k-kam citam. Bet vienmēr – ir jārīkojas!

Nu, labi, tas ievadam viss! Stāsts ir par to, ka es esmu ļoti lepna, priecīga un laimīga, ka beidzot (beidzot!) atradu kopīgu brīvu laiku ar savu citkārt aizņemto vecmāmiņu, lai dotos nelielā plenērā viņas dārzā :c) un mācītos eļļas gleznošanas pamatus.

Esmu priecīga par iegūtajām zināšanām, rezultātu, par kopā ar vecmāmiņu pavadīto laiku ārpus ikdienas un par jaunu tēmu sarunās un rokdarbos ar dēliņu (viņš vēl tuvākās pāris dienas to vien darīja, kā runāja par gleznošanu un gleznoja ar visu, kas pagadījās pa rokai :c) ).

Lūk, kas man izdevās!

Tie, kas no zīmēšanas k-ko saprot, uzreiz pamanīja, ka ar bildi k-kas nav tā, kā vajag; tā karājas gaisā. Jā, tā arī ir! Uzstādījums arī bija iekārtais pods (jā, atklāšu, tas ir ziedošs puķu pods, ja nu īsti no attēla nav nolasāms… ;cP ), tikai atvēlētā laika nepietika, lai gleznu pabeigtu. Tagad tā žūst pie vecmāmiņas šķūnītī, bet ceru pabeigt, kad dabūšu to pie sevis, lai neizskatās tik muļķīgi, bet – varbūt arī atstāšu, jo tas taču ir mans pirmais eļļas darbiņš un tam piestāvētu būt mazliet (vai ļoti) nepareizam. :cD

Dzeltenā lentīte

Arī es tur biju un savu dzelteno lentīti nopelnīju!

 

Jā, tieši nopelnīju, jo mani pievīla nevis veselība, par ko šaubījos, bet manas vecās, mīļās skriešanas kurpes!!! Tām noplīsa zole 1-ajā kilometrā! :c) Tad nu es tās vilku nost un turpināju ceļu ar zeķēm. Tā arī savu mazo distanci pabeidzu – zeķēs. Jāsaka, tas nebija viegli, bet es to izdarīju! Un zeķes tak arī bez neviena cauruma izturēja! :c) Par to, kas un kur šodien sāp paklusēšu…

Secinājumi pēc šī gada maratona ir divi:

1. pirms starta kārtīgi jāpārbauda ekipējums

2. ja gribas tiešām skriet, tad ir mazliet vairāk jāpatrennējas un nākamgad jāskrien 10 km, jo drūzmēšanās šaurākās vietās un pagriezienos bija traucējoša.