3diennieks citā realitātē

Komentēt

Gribēju jau rakstīt, ka tikko kā aizvadītas 3 lieliskas dienas citā realitātē – Laines organizētajā Blogballē, taču kopš tā tikko pagājušas jau teju 2 nedēļas… :c)

Un neskatoties uz to, ka jau atkal esmu ikdienas rutīnā un darbos līdz ausīm, ka neaptveru vairs laika robežas, sirdī glabāju šajās dienās iegūtās emocijas.

Dažas piezīmes zemāk

… mana balss vietējā referendumā, lai Zosēni kļūtu par Zoseniem, jo tiešām ir So Schön … un visa Piebalga ir So Schön, un tava misija, Laine, iepazīstināt ar savu dzimto pusi ir izpildīta godam …

… Mārtiņa nesavtīgā pakalpošana meiteņu baram … iņ un jaņ puķkāposti … garda zivs … sāļa, bet garda meža gaļa … izvizināšana uz pasākumiem ārpus bāzes … mēs jau tikai tajā saskatām zemtekstus par pīļu medību sezonas atklāšanu …

… mantu mītava, kas bikli uzsākusies, uzņem pamatīgus apgriezienus un noslēgumā labu labās mantas tiek mestas gandrīz vai pakaļ … paldies, Ilze (kas Sarkanā Biete), Kristīne (kas Plūmīte) un Madara (Puķuzirnis) par jūsu dārgumiem …

Vislatvijas Dziesminieku saiets – pasākums uz kuru pati nekad neiedomātos / neiedrošinātos braukt … klausīties, runāt, smieties, iesmiet … vilšanās H. Sīmaņa performancē un Kristīnes patiesais jautājums – vai viņam nesāp, kad dzied? … Ēriks Loks – lielisks, sirsnīgs dziesminieks … Vazdikas uzkurināto emociju apslāpēšana, jo ir tak jāatgriežas iepriekšējā emocionālajā stāvoklī

… vērīgā klausītāja – Mokka …

 

… uguns skulptūras …

… dižķibele ar slidkalniņu kūrortā jeb matrača un guļammaisa nesaderība slīpā virsmā …

… mans pirmais (manos 30-it!) zvaigžņu lietus un apjausma, ka tās krīt tik ātri, ka nevar neko pagūt ievēlēties …

… piedalīties gadatirgū Jaunpiebalgā … faktiski jau mūsu stends bija tik privāta ballīte, ka brīnos, ka mums (t.i. – jums, jo man jau nekā tirgojama nebija) izdevās vispār k-ko pārdot  :c) … krūmu koris ar lielisku muzikālo pavadījumu Vivitas vīra izpildījumā … dejas kopā ar garāmejošiem bērniem … satikt īsto Ķenci un redzēt dažādus senus brīnumus …

… iegādāties tirgū visskaistāko māla bļodu un esot uz pacilājuma viļņa ļoti nedusmoties uz vīru, kurš, man ierodoties mājās, pirmajās 5 minūtēs to nomet zemē un saplēš … bet bļodu jaunu gribas …

… no Aigas iegādāties atstarojošo dziju rudens adījumu eksperimentiem …

… lasīt upesmētras – upē … brīvprātīgi-obligāti doties laivu braucienā pa aizaugušo Gauju … pārvarēt savas bailes no apgāšanās, noslīkšanas … paldies, Vinita, par vienmērīgu panikas uzturēšanu laivā Panika

… Marutīnes pozitīvisms un stāsti no senākiem laikiem, kad foršās ukraiņu meitenes ar vietējiem puišiem saprecējās …

… pilnīgi ar katru sava ķermeņa šūnu just kā no pelēkā sausiņa pārvēršos par mīkstu, visu pozitīvo uzsūcošu švammīti … Ak, kaut ilgāk varētu palikt par šo švammīti! …

… mājupceļā braucot (bez kartes) tomēr mazliet apmaldīties un 2reiz izbraukt caur Rēveļiem …

… un es jau sāku meklēt audumu Z-sv ballei ar paššūtajām kleitām, Kristīn, ja? :c) …

Vēl viena klusā daba izskanējusi…

5 komentāri

Šodien ir tik interesanti dažādos blogos palasīt atsauksmes par Prāta Vētras koncertu/-iem Rīgā! :c)

Es pati biju 5dien uz tūres noslēguma koncertu un 6dien tiešraidē i-netā (+ vēlreiz atkārtojumā 7dien) skatījos arī Swedbank koncertu un jāsaka, ka man tomēr labāk patika 5dienas koncerts. Man likās loģiskāk sakārtotas dziesmas, konceptuāli vienotāks, kā arī priecēja dažādi viesi, piem., Māris Štrombergs & Co dziesmas Bronza laikā. :c) Es uz šo koncertu pirku biļetes (šķiet bloglandē viena no retajām, kas tās iegādājusies… ;cP ) kā uz pēdējā albuma tūri un to arī sagaidīju. 6dienas koncerts man vairāk likās kā Prāta Vētras Dziesmusvētki, kas būtu forši, ja biļetes būtu ieguvusi bez maksas. :c)

Mans vīrs šo novērtēja kā Prāta Vētras labāko koncertu. Es gan tā nevaru teikt, taču patika man – ļoti.

Un vēl – esmu bezgala samīlējusies vilcēnā, ka pat fana krekliņu sev iegādājos. :c) Šādu baltu –

Foto : Prāta Vētras lapa Facebook-ā

Un visu mājupceļu dziedāju:

Viss, kas bijis starp mums vēl ir te

Siltās vasaras ēnā

Paliec klusi un neaizej

Redzi, saule jau riet lēnām

 

Paldies prātieši par lielisku vakaru !

Positivus 2012

6 komentāri

Lai gan kopš vasaras lieliskākā muzikālā pasākuma pagājušas jau 2 nedēļas, pateicoties radio 101 ierakstiem, vēl arvien turpinu baudīt festivāla gaisotni. Tāpēc arī dažas piezīmes.

… 2 stundas sastrēgumos un šis tas no sazīmētās programmas nokavēts –> secinājums – nākamgad jābrauc jau 5dien no rīta …

… saule + lietus + dubļi = Festivāls (apstiprinās jau tāpat labi zināmais – lietus jakas un gumijnieki ir festivāla dalībnieku labākie draugi) …

… neprātīgas dejas kā jaunībā (khe, khe, pensionāre ierunājās) pie King Charles (un trāpīga piezīme no satiktas draudzenes par viņa vizuālo izskatu – frizūra kā Amy Whinehouse un ūsas kā Boratam :c) ) …

… saldākās šīs vasaras zemenes no Fazendas

… daudz, dažādas un labas mūzikas – Friendly Fires, Instrumenti (!), The Vaccines, Atro’n’out, Manic Street Preachers, Sus Dungo …

… aiziešana no Keane koncerta – katra dziesma kā hīts ir pārlieku daudz …

… The Sound Poets un kulminācija ar Kalniem pāri

… jau kuro gadu nakšņot ārpus Salacgrīvas ir nemainīgi laba izvēle, lai daudzmaz izgulētos …

… veiksme krokšu akcijā bērniem – piemēri, ja der, ej mājās – tieši tik vienkārši …

… gandrīz savējie Ewert and the Two Dragons …

… no dziesminieka Damien Rice pašlaik interesantāka un aktuālāka par viņa balsi ir ģitārspēle, taču dziesma The Blower’s Daughter mani aizkustina jebkuros apstākļos …

 

Starp citu, Salacrīvā priekšnesums bija tieši tāds, kā šajā Norvēģijas festivāla ierakstā, kopā ar dziesmu Creep.

Un visbeidzot, dienu pirms festivāla tiku pie jauniem svārkiem. Iebraucu Abakhanā pēc neona tekstilkrāsām, lai speciāli festivālam uzlabotu jau mājās esošu t-krekliņu; ieraudzīju krāsu cenu (par niecīga izmēra trauciņu ~4 LVL) un pārdomāju. Iegādājos neona zaļu biezu likru un tirkīzzilu plato dekoratīvo gumiju. 1 aizmugures vīle, nošūta un savilkta augšdaļa, ar zigzagu piešūta platā gumija un festivāla svārki gatavi! Mīksti, smagi krītoši un gaaaaaaaaaaaari!

Manuprāt, garie svārki ir lieliska izvēle pilnas dienas pasākumiem, lai pa dienu varētu tos vilkt ar bezpiedurkņu krekliņu, bet vakarā, kad paliek vēsāks, no rokas somiņas izvilkt plāno lietus/vēja jaku un biezās zeķbikses. Nekādas liekas staigāšanas uz/no mašīnu!

Kad sapņi piepildās

4 komentāri

Nu, nav jau tā, ka tie sapņi paši tā piepildās (vismaz man tā nav gadījies). Dažreiz tikai apstākļi kļūst labvēlīgi, lai rīkotos un savus sapņus piepildītu. Dažreiz ir jāpārvērtē savas tā brīža prioritātes un jāatņem laiks k-kam citam. Bet vienmēr – ir jārīkojas!

Nu, labi, tas ievadam viss! Stāsts ir par to, ka es esmu ļoti lepna, priecīga un laimīga, ka beidzot (beidzot!) atradu kopīgu brīvu laiku ar savu citkārt aizņemto vecmāmiņu, lai dotos nelielā plenērā viņas dārzā :c) un mācītos eļļas gleznošanas pamatus.

Esmu priecīga par iegūtajām zināšanām, rezultātu, par kopā ar vecmāmiņu pavadīto laiku ārpus ikdienas un par jaunu tēmu sarunās un rokdarbos ar dēliņu (viņš vēl tuvākās pāris dienas to vien darīja, kā runāja par gleznošanu un gleznoja ar visu, kas pagadījās pa rokai :c) ).

Lūk, kas man izdevās!

Tie, kas no zīmēšanas k-ko saprot, uzreiz pamanīja, ka ar bildi k-kas nav tā, kā vajag; tā karājas gaisā. Jā, tā arī ir! Uzstādījums arī bija iekārtais pods (jā, atklāšu, tas ir ziedošs puķu pods, ja nu īsti no attēla nav nolasāms… ;cP ), tikai atvēlētā laika nepietika, lai gleznu pabeigtu. Tagad tā žūst pie vecmāmiņas šķūnītī, bet ceru pabeigt, kad dabūšu to pie sevis, lai neizskatās tik muļķīgi, bet – varbūt arī atstāšu, jo tas taču ir mans pirmais eļļas darbiņš un tam piestāvētu būt mazliet (vai ļoti) nepareizam. :cD

Dzeltenā lentīte

2 komentāri

Arī es tur biju un savu dzelteno lentīti nopelnīju!

 

Jā, tieši nopelnīju, jo mani pievīla nevis veselība, par ko šaubījos, bet manas vecās, mīļās skriešanas kurpes!!! Tām noplīsa zole 1-ajā kilometrā! :c) Tad nu es tās vilku nost un turpināju ceļu ar zeķēm. Tā arī savu mazo distanci pabeidzu – zeķēs. Jāsaka, tas nebija viegli, bet es to izdarīju! Un zeķes tak arī bez neviena cauruma izturēja! :c) Par to, kas un kur šodien sāp paklusēšu…

Secinājumi pēc šī gada maratona ir divi:

1. pirms starta kārtīgi jāpārbauda ekipējums

2. ja gribas tiešām skriet, tad ir mazliet vairāk jāpatrennējas un nākamgad jāskrien 10 km, jo drūzmēšanās šaurākās vietās un pagriezienos bija traucējoša.

Mamma = Sieviete / 2.nedēļa

2 komentāri

Hm, 2.nedēļas atskaite tikai 3.nedēļas beigās? Jā, un šajā laikā sapratu, ka Mamma = Sieviete tikai pie dažādiem nosacījumiem. Pirmkārt, lai vistuvākie un vismīļākie būtu veseli. Manā gadījumā tieši šis nosacījums nedarbojās, jo kopš pagājušās piektdienas vakara līdz šīs piektdienas vakaram ar dēliņu bijām slimnīcā. Tā nu man sanāca noraut Mamma = Sieviete akcijas 2.nedēļas beigas un 3.nedēļu vispār izlaižu (atlikšu uz vēlāku laiku – apsolos!).

Kas attiecas uz 2.nedēļas sākumu – tas bija ļoti sievišķīgs iesākums, jo izvilku no plaukta kuplākos svārkus un katru dienu vilku tos uz darbu (parasti svārkus velku vien pāris reizes mēnesī, aukstā laikā drošvien vēl retāk), kombinējot ar dažādām blūzēm/džemperīšiem. Augstpapēžu kurpes  arī bija neatņemama sastāvdaļa.

Grūtākajai daļai vajadzēja būt brīvdienās, kad it kā bez īpaša iemesla pucēties (ak, kā es saprotu tās blogmammas-sievietes, kuras visu dienu ir mājās ar bērniem, jo atceros, ka arī man bija svarīgāk, lai ir ērti un praktiski!). Dēliņa slimības dēļ brīvdienu daļa izpalika, bet mēģināšu to realizēt ja ne vēl šajās brīvdienās, tad nākamajās.

Tāpat nerealizētas palika 2 ieceres:

1) Sakārtot svārku/kleitu krājumus. Man tie ir tiešām lieli, taču uzvelku tos tik reti! Tāpēc biju nolēmusi ķerties pie nežēlīgas šķirošanas – atdot, kas atdodams un atstāt tikai to, ko tiešām velku, kas der (nemānīt sevi ar  – kādreiz derēs), lai ir vieta jaunām kleitām/svārkiem. :c)

2) Iegādāties kādu sarkanu vai dzeltenu (šobrīd prāts nesas tieši uz šīm krāsām) kaklarotu. Domās ir arī dažas ieceres, kādai tai būtu jāizskatās, bet negribu tam pārāk pieķerties, jo, k-ko konkrētu meklējot, parasti to neizdodas atrast. Lai par rāmi paliek krāsa.

Cerams nākamā nedēļa būs mierīgāka un varēšu pilnvērtīgi piedalīties akcijas 4.nedēļā (un paspēt vēl iekavētos darbiņus).

 

Mamma = Sieviete / 1.nedēļa

2 komentāri

Piedalos Plūmītes ierosinātajā akcijā Mamma = Sieviete.

1-ās nedēļas tēma/uzdevums – rokas. Lai gan nebija noteikts tieši lakot nagus, bet varēja jebkādi citādi palutināt savas rociņas, arī es izvēlējos ķerties pie iekaltušajām krāsu pudelītēm (iekaltis gan brīnumainā kārtā bija tikai korķītis). Drošvien tāpēc, ka nebiju to darījusi … hmm – sen…

Izvēlējos tumši sarkanu toni un – aiziet – neilgs brauciens mašīnā līdz draugu mājām un nadziņi nolakoti (un nožuvuši)!

Nē, nē, braucot pie stūres es nelakoju nagus, taču vājība lakot nagus k-kur braucot gan man piemīt. Tas taču ir tik ērti – bērns piesprādzēts (tātad virsū nelīdīs), nekādi mājas darbi nav jāveic un arī šķietami neizmantojamais mašīnā pavadāmais laiks tiek izmantots lietderīgi un  netiek atņemts laiks kādai citai nodarbei. :c) Starp citu, iepriekšējā reize, kad lakoju nagus, arī bija mašīnā – pagājušajā vasarā braucot uz Positivus festivālu Salacgrīvā. :cP

Kādas sajūtas? Nu, forši taču! Sievišķīgi!

Bija tikai jāveic neliels skaidrošanas darbs dēliņam, ka puisīši parasti tā nedara un, ka viņš un tētis nebūs nākamie, kam tiks lakoti nadziņi. :cD Toties lūdzu nākamreiz pievērst uzmanību omas nagiem, kuri vienmēr ir lakoti. :c)

Interesanti, ka 2-ās nedēļas uzdevums – sievišķība apģērbā laikam ir lidojis k-kur blogosfērā un nolaidies pie manis pirms izlasīju to Plūmītes blogā. Šodien, kā zinādama, pēc ilgāka pārtraukuma uz darbu uzvilku svārkus… :c)

Paldies, Kristīne, par iedvesmu un ar nepacietību gaidu nākamo nedēļu uzdevumus!