Salidojam ostā

2 komentāri

Septembra pēdējā nedēļas nogalē (šķiet tas bija tikko, bet jau vairāk kā nedēļa pagājusi…) kopā ar dēliņa skolas biedrenēm un viņu ģimenēm tikāmies nu jau tradicionālajā rudens salidojumā. Pagājušajā gadā atpūtāmies skaistajā vietā Ezerkrasti Valdemārpils pusē, šogad bijām savādākā, bet ne mazāk skaistā vietā aiz Salacgrīvas – Kapteiņu osta. Šeit katrai atpūtas mājiņai dots savs nosaukums. Kopā mēs apdzīvojām divas – Kapteiņa Morgana mājiņu un konkrēti mana ģimene – Kliņģerīšu mājiņu, kurā par nosaukumu liecina ne tikai eksterjers, ..

 

.. bet arī dažādas detaļas interjerā. Šeit – gleznojums uz sienas.

 

Par mājiņām biju ļoti patīkami pārsteigta, jo par to pašu cenu, ko citur prasa par mājiņu, kur ielikts viss lētākais/zemākās kvalitātes, šeit bija kvalitatīvi materiāli apdarē, “dārgā gala” santehnika, īpaši piedomāts pie tekstīlijām (skaisti lina aizkari), kvalitatīvi trauki utt.

* Divdiennieku iesākām ar kopīgu pastaigu/izbraucienu gar jūru. Cits ar velosipēdu, ..

 

.. cits ar kājām (un horizontālo spieķi).

 

* Zīmējām smiltīs (šī zīmējuma autortiesības pieder Jetei)

 

* Gājām dziļāk jūrā pa molu un pētījām akmeņus , atvainojiet – iežus.

 

* Veidojām buduāru no matračiem, spilveniem un segām.

* Dedzinājām pirmās rudens/ziemas sezonas sveces.

* Vērojām pa logu straujas laikapstākļu maiņas jūrā – kā uznāk un pāriet spēcīgs vējš un lietus, kā skaidrojas debesis un riet saule.

* Gājām pirtī paši un bērnus mazgājām.

* Uzjautrinājāmies par 3 maziem plikučiem, kuri cīnās par vietu 1 mazā vanniņā. Ņemot vērā, ka bildēs ir ne tikai mana dēliņa plikais dupsis, bet arī 2 jaunkundzes bez drēbēm, bildi šeit nelikšu, bet, ticiet man, tas bija smieklīgi, kā viņi visi 3 mēģināja ietilpt mazajā FlexiBath vanniņā. :c)

* Es tiku pie praktiskas idejas, lai neslīdētu mazās kājeles pa flīžu grīdu pie pirts un duškabīnē – izklāt palagu, kā paklāju.

* Spēlējām galda spēli Halli-Galli, kas priekš manis bija Notikums, jo galda spēles nebiju spēlējusi pāris gadus – kopš dēliņš sāka slieties stāvus un sāka slaucīt spēļu sastāvdaļas no mazā galdiņa.

* Radījām dažus folklorizēšanas cienīgus teicienus, kā, piemēram, – pulkstens ir nakts, ar domu, ka ir ļoti vēls un bērniem jāiet gulēt.

* Sarunājāmies līdz vēlai naktij par bērniem, Montessori pedagoģiju, darba meklējumiem/intervijām, ci-gun, ezoteriku (vai ezotēriku, neatceros atšķirību) u.c. Kā vienmēr – nakts par īsu!

* Piedzīvoju sirreālu sajūtu, dodoties no tusiņa mājiņas uz nakšņošanas mājiņu, kad aizmugurē šalc jūra, virs galvas zvaigžņu pilna debess un mēness-lukturis ceļu rādīja.  Galvā sāka skanēt Dzelzs Vilka dziesma Mēness.

* Ak, jā! Un protams – ēdām, ēdām un ēdām pašu gatavotos gardumus.

* Otrajā dienā izturīgākie un mazāk kašķīgie (kāds nebija mans dēliņš) devāmies rudens klasikas pastaigā pa Siguldu.

Paldies meitenes, mammas un tēti par jauko kopā būšanu! Nākamgad, lai tur vai kas, tiekamies atkal!

Advertisements

Vārda diena mežā

4 komentāri

Manuprāt, labākais, ko 100% strādājoši vecāki (t.i. – abi strādā pilnu slodzi un vēl mazliet) var dāvināt savam bērnam ir laiks; laiks, ko pavadīt kopā. Tāpēc kopš atgriešanās darbā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, vienmēr ņemu brīvu dienu gan  dēliņa vārda dienā, gan dzimšanas dienā. Un turpināšu tā darīt, kamēr viņam tas būs aktuāli. Tā arī pagājušajā piektdienā biju paņēmusi darbā brīvu dienu un mēs ar ciemiņiem devāmies pārgājienā-ekspedīcijā-piknikā pa mežu / jūras krastu.

Ko mēs darījām?

…skatījāmies dabā un meklējām dažādus objektus…

…lūk, daži no tiem (es tos biju sabildējusi dažas nedēļas pirms pasākuma, sakārtojusi uz A4 formāta lapas un izdrukājusi)…

 

 

 

 

 

…atzīmējām tos savās kontrollapās…

…priecājāmies par kopā būšanu un dauzījāmies jūras krastā…

…lasījām sākumpunktā izsniegtajos maisiņos ceļā atrastos atkritumus (paldies, Laine, par ideju! – lai gan Saulkrastu pludmale ir diezgan tīra, tāpat atradās, kāda vēja atpūsta plastmasas pudele vai maisiņš) un pilnīgas nejaušības rezultātā pie pēdējā objekta – atkritumu tvertnes – tos izmetām…

…ēdām karstu gulašzupu (paldies, Ilze, par aizdoto termosu!)…

…bērni saņēma koka medaļas (ar iededzinātiem vārdiem un dažādiem mežā sastopamiem augiem un to daļām – paldies, Karīna, par Instrumentu!) par piedalīšanos…

…ēdām ugunskurkūku (šokolādes-biešu kūku ar ugunskuru no salmiņiem un khmm… želejlācīšiem. Starp citu, lācīšu sārtu tur saskatīja tikai pieaugušie… :c) )…

…bēgām no lietus, bet tas nemaz netraucēja, jo viss svarīgākais jau bija padarīts…

Daži secinājumi:

  • pārgājiens ir lielisks veids puņķainajā gadalaikā pavadīt bērniem kopā laiku ar mazāku iespēju viens otram nodot bacili (nu, vismaz ja salīdzina ar dauzīšanos visiem vienā 11 m2 istabā)
  • atrasties dabā un to vērot ir izglītojoši ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem
  • bērni ir gatavi uz garāku pārgājienu, to ņemt vērā, plānojot maršrutu nākamreiz
  • šī varētu būt lieliska dēliņa vārda dienas tradīcija arī turpmāk (dažādas nerealizētas idejas ārpus kadra palika jau šoreiz)

KINO / Helvetica

Komentēt

Dokumentālā filma Helvetica (Lielbritānija, 2007) ir par tipogrāfiju, grafisko dizainu un pasaules apsēstību ar fontu Helvetica. Izrādās tas tiek izmantots it visur – ielu norādēs, lielāko pasaules uzņēmumu logotipos un reklāmās u.c.! Arī mani kādu laiku pēc šīs filmas noskatīšanās vajāja Helvetica rēgs – mēģināju to atpazīt un pamanīt savās ikdienas gaitās.

FILMA / Séraphine

2 komentāri

Biogrāfiskā drāma Séraphine (Francija, Beļģija, 2008) ir par 20. gadsimta sākumu; par mājkalpotāju, kura no uzkopšanas brīvajā laikā pati vāc sastāvdaļas, jauc krāsas un glezno uz koka dēlīšiem; par to, kā viņu atklāj mākslas eksperts, kolekcionārs (un arī citu slavenu mākslinieku, piem., Pikaso atklājējs); par to, kā aug viņas gleznotprasme. Un kā jau daudziem talantīgiem cilvēkiem, arī viņai ir pilna galva ar putniem.

Filmas varone ir reāla persona Séraphine Louis (1864-1948), zināma kā Séraphine de Senlis.

Man ļoti patika galvenās aktrises Yolande Moreau, kura redzēta arī filmā Amēlija,  tēlojums.

 

Bet viņas gleznas ir tiešām fascinējošas, tās izstaro siltu, rudenīgu gaismu! Uz tām skatoties, man ir sajūta, ka lapas kustas.

Foto avots

Foto avots

Kopprojekts – mazais, zaļais, kustīgais

7 komentāri

…Kas tas ir? Tās ir riepšūpoles!

Pusriepa + dēlis + krāsa + virve = šūpoles (ideja no šejienes)

Vīrs ar ripzāģi pārzāģēja riepu (mēs ar dēliņu nepiedalījāmies, bet esot bijis diezgan grūti un ļoti smirdīgi), es to (un dēli) nopūtu ar krāsu (pirkta DEPO), vīrs visu izurba, salika un saskrūvēja kopā. Mēs abi ar vīru bezgala lepni, bet dēliņam citas prioritātes – opja tikko nopirktais batuts. :c)

3diennieks citā realitātē

Komentēt

Gribēju jau rakstīt, ka tikko kā aizvadītas 3 lieliskas dienas citā realitātē – Laines organizētajā Blogballē, taču kopš tā tikko pagājušas jau teju 2 nedēļas… :c)

Un neskatoties uz to, ka jau atkal esmu ikdienas rutīnā un darbos līdz ausīm, ka neaptveru vairs laika robežas, sirdī glabāju šajās dienās iegūtās emocijas.

Dažas piezīmes zemāk

… mana balss vietējā referendumā, lai Zosēni kļūtu par Zoseniem, jo tiešām ir So Schön … un visa Piebalga ir So Schön, un tava misija, Laine, iepazīstināt ar savu dzimto pusi ir izpildīta godam …

… Mārtiņa nesavtīgā pakalpošana meiteņu baram … iņ un jaņ puķkāposti … garda zivs … sāļa, bet garda meža gaļa … izvizināšana uz pasākumiem ārpus bāzes … mēs jau tikai tajā saskatām zemtekstus par pīļu medību sezonas atklāšanu …

… mantu mītava, kas bikli uzsākusies, uzņem pamatīgus apgriezienus un noslēgumā labu labās mantas tiek mestas gandrīz vai pakaļ … paldies, Ilze (kas Sarkanā Biete), Kristīne (kas Plūmīte) un Madara (Puķuzirnis) par jūsu dārgumiem …

Vislatvijas Dziesminieku saiets – pasākums uz kuru pati nekad neiedomātos / neiedrošinātos braukt … klausīties, runāt, smieties, iesmiet … vilšanās H. Sīmaņa performancē un Kristīnes patiesais jautājums – vai viņam nesāp, kad dzied? … Ēriks Loks – lielisks, sirsnīgs dziesminieks … Vazdikas uzkurināto emociju apslāpēšana, jo ir tak jāatgriežas iepriekšējā emocionālajā stāvoklī

… vērīgā klausītāja – Mokka …

 

… uguns skulptūras …

… dižķibele ar slidkalniņu kūrortā jeb matrača un guļammaisa nesaderība slīpā virsmā …

… mans pirmais (manos 30-it!) zvaigžņu lietus un apjausma, ka tās krīt tik ātri, ka nevar neko pagūt ievēlēties …

… piedalīties gadatirgū Jaunpiebalgā … faktiski jau mūsu stends bija tik privāta ballīte, ka brīnos, ka mums (t.i. – jums, jo man jau nekā tirgojama nebija) izdevās vispār k-ko pārdot  :c) … krūmu koris ar lielisku muzikālo pavadījumu Vivitas vīra izpildījumā … dejas kopā ar garāmejošiem bērniem … satikt īsto Ķenci un redzēt dažādus senus brīnumus …

… iegādāties tirgū visskaistāko māla bļodu un esot uz pacilājuma viļņa ļoti nedusmoties uz vīru, kurš, man ierodoties mājās, pirmajās 5 minūtēs to nomet zemē un saplēš … bet bļodu jaunu gribas …

… no Aigas iegādāties atstarojošo dziju rudens adījumu eksperimentiem …

… lasīt upesmētras – upē … brīvprātīgi-obligāti doties laivu braucienā pa aizaugušo Gauju … pārvarēt savas bailes no apgāšanās, noslīkšanas … paldies, Vinita, par vienmērīgu panikas uzturēšanu laivā Panika

… Marutīnes pozitīvisms un stāsti no senākiem laikiem, kad foršās ukraiņu meitenes ar vietējiem puišiem saprecējās …

… pilnīgi ar katru sava ķermeņa šūnu just kā no pelēkā sausiņa pārvēršos par mīkstu, visu pozitīvo uzsūcošu švammīti … Ak, kaut ilgāk varētu palikt par šo švammīti! …

… mājupceļā braucot (bez kartes) tomēr mazliet apmaldīties un 2reiz izbraukt caur Rēveļiem …

… un es jau sāku meklēt audumu Z-sv ballei ar paššūtajām kleitām, Kristīn, ja? :c) …

Vēl viena klusā daba izskanējusi…

5 komentāri

Šodien ir tik interesanti dažādos blogos palasīt atsauksmes par Prāta Vētras koncertu/-iem Rīgā! :c)

Es pati biju 5dien uz tūres noslēguma koncertu un 6dien tiešraidē i-netā (+ vēlreiz atkārtojumā 7dien) skatījos arī Swedbank koncertu un jāsaka, ka man tomēr labāk patika 5dienas koncerts. Man likās loģiskāk sakārtotas dziesmas, konceptuāli vienotāks, kā arī priecēja dažādi viesi, piem., Māris Štrombergs & Co dziesmas Bronza laikā. :c) Es uz šo koncertu pirku biļetes (šķiet bloglandē viena no retajām, kas tās iegādājusies… ;cP ) kā uz pēdējā albuma tūri un to arī sagaidīju. 6dienas koncerts man vairāk likās kā Prāta Vētras Dziesmusvētki, kas būtu forši, ja biļetes būtu ieguvusi bez maksas. :c)

Mans vīrs šo novērtēja kā Prāta Vētras labāko koncertu. Es gan tā nevaru teikt, taču patika man – ļoti.

Un vēl – esmu bezgala samīlējusies vilcēnā, ka pat fana krekliņu sev iegādājos. :c) Šādu baltu –

Foto : Prāta Vētras lapa Facebook-ā

Un visu mājupceļu dziedāju:

Viss, kas bijis starp mums vēl ir te

Siltās vasaras ēnā

Paliec klusi un neaizej

Redzi, saule jau riet lēnām

 

Paldies prātieši par lielisku vakaru !

Older Entries Newer Entries