Septembra pēdējā nedēļas nogalē (šķiet tas bija tikko, bet jau vairāk kā nedēļa pagājusi…) kopā ar dēliņa skolas biedrenēm un viņu ģimenēm tikāmies nu jau tradicionālajā rudens salidojumā. Pagājušajā gadā atpūtāmies skaistajā vietā Ezerkrasti Valdemārpils pusē, šogad bijām savādākā, bet ne mazāk skaistā vietā aiz Salacgrīvas – Kapteiņu osta. Šeit katrai atpūtas mājiņai dots savs nosaukums. Kopā mēs apdzīvojām divas – Kapteiņa Morgana mājiņu un konkrēti mana ģimene – Kliņģerīšu mājiņu, kurā par nosaukumu liecina ne tikai eksterjers, ..
.. bet arī dažādas detaļas interjerā. Šeit – gleznojums uz sienas.
Par mājiņām biju ļoti patīkami pārsteigta, jo par to pašu cenu, ko citur prasa par mājiņu, kur ielikts viss lētākais/zemākās kvalitātes, šeit bija kvalitatīvi materiāli apdarē, “dārgā gala” santehnika, īpaši piedomāts pie tekstīlijām (skaisti lina aizkari), kvalitatīvi trauki utt.
* Divdiennieku iesākām ar kopīgu pastaigu/izbraucienu gar jūru. Cits ar velosipēdu, ..
.. cits ar kājām (un horizontālo spieķi).
* Zīmējām smiltīs (šī zīmējuma autortiesības pieder Jetei)
* Gājām dziļāk jūrā pa molu un pētījām akmeņus , atvainojiet – iežus.
* Veidojām buduāru no matračiem, spilveniem un segām.
* Dedzinājām pirmās rudens/ziemas sezonas sveces.
* Vērojām pa logu straujas laikapstākļu maiņas jūrā – kā uznāk un pāriet spēcīgs vējš un lietus, kā skaidrojas debesis un riet saule.
* Gājām pirtī paši un bērnus mazgājām.
* Uzjautrinājāmies par 3 maziem plikučiem, kuri cīnās par vietu 1 mazā vanniņā. Ņemot vērā, ka bildēs ir ne tikai mana dēliņa plikais dupsis, bet arī 2 jaunkundzes bez drēbēm, bildi šeit nelikšu, bet, ticiet man, tas bija smieklīgi, kā viņi visi 3 mēģināja ietilpt mazajā FlexiBath vanniņā. :c)
* Es tiku pie praktiskas idejas, lai neslīdētu mazās kājeles pa flīžu grīdu pie pirts un duškabīnē – izklāt palagu, kā paklāju.
* Spēlējām galda spēli Halli-Galli, kas priekš manis bija Notikums, jo galda spēles nebiju spēlējusi pāris gadus – kopš dēliņš sāka slieties stāvus un sāka slaucīt spēļu sastāvdaļas no mazā galdiņa.
* Radījām dažus folklorizēšanas cienīgus teicienus, kā, piemēram, – pulkstens ir nakts, ar domu, ka ir ļoti vēls un bērniem jāiet gulēt.
* Sarunājāmies līdz vēlai naktij par bērniem, Montessori pedagoģiju, darba meklējumiem/intervijām, ci-gun, ezoteriku (vai ezotēriku, neatceros atšķirību) u.c. Kā vienmēr – nakts par īsu!
* Piedzīvoju sirreālu sajūtu, dodoties no tusiņa mājiņas uz nakšņošanas mājiņu, kad aizmugurē šalc jūra, virs galvas zvaigžņu pilna debess un mēness-lukturis ceļu rādīja. Galvā sāka skanēt Dzelzs Vilka dziesma Mēness.
* Ak, jā! Un protams – ēdām, ēdām un ēdām pašu gatavotos gardumus.
* Otrajā dienā izturīgākie un mazāk kašķīgie (kāds nebija mans dēliņš) devāmies rudens klasikas pastaigā pa Siguldu.
Paldies meitenes, mammas un tēti par jauko kopā būšanu! Nākamgad, lai tur vai kas, tiekamies atkal!
Filma Detachment (ASV, 2011) ir par pasniedzēju, kurš strādā skolā ar grūti audzināmiem bērniem, kuriem ir dažādi uzvedības traucējumi. Pavirši skatoties varētu domāt, ka tie ir izlaisti bērni, kuri iedomājas, ka var atļauties visu (arī iespļaut skolotājai sejā), bet patiesībā tie ir novārtā atstāti bērni no vecāku puses ; bērni, kuru talantam vecāki netic, bet nolīdzina tos ar zemi. Filmā attēlots, ar kādām metodēm viņš strādā, kā tiek galā ar šiem bērniem, tāpat arī ar savas privātās dzīves problēmām un skeletiem skapī. Ne mazāk interesanti ir citi pasniedzēji šajā skolā. Katram ir savas audzināšanas metodes un arī savas personīgās dzīves problēmas.
Filma 
Dokumentālā filma 
Liki burtnīca 