KINO / The Boys Are Back

3 komentāri

The Boys Are Back (Austrālija, Lielbritānija, 2009) ir nopietna filma par to, kā ar dzīvi mācās tikt galā vīrietis, kurš tikko kā zaudējis sievu un palicis ar 6gadīgu dēlu un pusaudžu vecuma dēlu no iepriekšējās laulības. Kā sakārtot sadzīvi, attiecības ar dēliem un savu karjeru? Viņam neiet viegli.

Lai gan filma ir nopietna, tā nav depresīva.

Man likās interesanti, kā tika risinātas daudzas konfliktsituācijas ar dēliem, kuri savās dzīvēs piedzīvojuši pietiekami daudz un mācās tikt galā ar savām sajūtām un emocijām (piem., slēptajām dusmām) – ar ūdeni un dauzīšanos (baseins, šļakstīšanās vannā, laistīšanās ar ūdens pistoli, mētāšanās ar ūdeni piepildītiem baloniem, braukšana caur ūdeni ar mašīnu u.c.).

Galvenajā lomā Klīvs Ovens (Clive Owen), kuru atceros arī no filmas Closer.

Advertisements

KINO / Les parapluies de Cherbourg

Komentēt

Laikam jau filma Šerbūras Lietussargi (Les parapluies de Cherbourg, Francija, 1964) ir filma, kas jāredz, taču mani īpaši neuzrunāja. Bez šaubām meitenei izvēle sarežģīta, vai iziet pie (bagāta) vīra, kad zem sirds nēsā cita (mīlēta) vīrieša bērnu. Savukārt, kā šim vīrietim nokārtot savu dzīvi, kad atgriezies no tālienes un uzzinājis, ka mīļotā izgājusi pie cita.

Abu tikšanās pēc gadiem likās tāda – nekāda. Nezinu, varbūt tāpēc, ka tas ir mūzikls un it visas epizodes ir izdziedātas. Arī, kad māte savā skanīgajā balsī izdziedāja savas dusmas, nu – nenoticēju!

Bet Katrīna Denēva (Catherine Deneuve) bez šaubām jauna un skaista bez gala! Un tā laika tērpi arī bauda acīm.

 

KINO / I’m a Cyborg, But That’s OK

Komentēt

Filma I’m a Cyborg, But That’s OK (Ssaibogeujiman gwaenchanha, Dienvidkoreja, 2006) ir ļoti specifiska. Tā ir par meiteni, kura ir vai arī domā, ka ir robots. Filmas gaitā īsti nesapratu, vai tā ir zinātniskā fantastika un viņa tiešām ir robots vai tā ir vienkārši parasta filma par trako namu. Pēc tam jau izlasīju, ka tā ir romantiska komēdija par puisi un meiteni psihiatriskajā klīnikā. Viņa domā, ka ir robots, atsakās ēst un mēģina uzlādēties no baterijām. Viņš ir ieskatījies viņā un izlemj palīdzēt personālam pierunāt viņu ēst.

Jāsaka, pacientu diagnozes izdomātas gana dažādas un interesantas.

Manuprāt, šī ir īsta alternatīvo filmu festivālu filma.

Bija arī atsevišķi smieklīgi un mīļi momenti.

Mamma = Sieviete / 2.nedēļa

2 komentāri

Hm, 2.nedēļas atskaite tikai 3.nedēļas beigās? Jā, un šajā laikā sapratu, ka Mamma = Sieviete tikai pie dažādiem nosacījumiem. Pirmkārt, lai vistuvākie un vismīļākie būtu veseli. Manā gadījumā tieši šis nosacījums nedarbojās, jo kopš pagājušās piektdienas vakara līdz šīs piektdienas vakaram ar dēliņu bijām slimnīcā. Tā nu man sanāca noraut Mamma = Sieviete akcijas 2.nedēļas beigas un 3.nedēļu vispār izlaižu (atlikšu uz vēlāku laiku – apsolos!).

Kas attiecas uz 2.nedēļas sākumu – tas bija ļoti sievišķīgs iesākums, jo izvilku no plaukta kuplākos svārkus un katru dienu vilku tos uz darbu (parasti svārkus velku vien pāris reizes mēnesī, aukstā laikā drošvien vēl retāk), kombinējot ar dažādām blūzēm/džemperīšiem. Augstpapēžu kurpes  arī bija neatņemama sastāvdaļa.

Grūtākajai daļai vajadzēja būt brīvdienās, kad it kā bez īpaša iemesla pucēties (ak, kā es saprotu tās blogmammas-sievietes, kuras visu dienu ir mājās ar bērniem, jo atceros, ka arī man bija svarīgāk, lai ir ērti un praktiski!). Dēliņa slimības dēļ brīvdienu daļa izpalika, bet mēģināšu to realizēt ja ne vēl šajās brīvdienās, tad nākamajās.

Tāpat nerealizētas palika 2 ieceres:

1) Sakārtot svārku/kleitu krājumus. Man tie ir tiešām lieli, taču uzvelku tos tik reti! Tāpēc biju nolēmusi ķerties pie nežēlīgas šķirošanas – atdot, kas atdodams un atstāt tikai to, ko tiešām velku, kas der (nemānīt sevi ar  – kādreiz derēs), lai ir vieta jaunām kleitām/svārkiem. :c)

2) Iegādāties kādu sarkanu vai dzeltenu (šobrīd prāts nesas tieši uz šīm krāsām) kaklarotu. Domās ir arī dažas ieceres, kādai tai būtu jāizskatās, bet negribu tam pārāk pieķerties, jo, k-ko konkrētu meklējot, parasti to neizdodas atrast. Lai par rāmi paliek krāsa.

Cerams nākamā nedēļa būs mierīgāka un varēšu pilnvērtīgi piedalīties akcijas 4.nedēļā (un paspēt vēl iekavētos darbiņus).

 

Mamma = Sieviete / 1.nedēļa

2 komentāri

Piedalos Plūmītes ierosinātajā akcijā Mamma = Sieviete.

1-ās nedēļas tēma/uzdevums – rokas. Lai gan nebija noteikts tieši lakot nagus, bet varēja jebkādi citādi palutināt savas rociņas, arī es izvēlējos ķerties pie iekaltušajām krāsu pudelītēm (iekaltis gan brīnumainā kārtā bija tikai korķītis). Drošvien tāpēc, ka nebiju to darījusi … hmm – sen…

Izvēlējos tumši sarkanu toni un – aiziet – neilgs brauciens mašīnā līdz draugu mājām un nadziņi nolakoti (un nožuvuši)!

Nē, nē, braucot pie stūres es nelakoju nagus, taču vājība lakot nagus k-kur braucot gan man piemīt. Tas taču ir tik ērti – bērns piesprādzēts (tātad virsū nelīdīs), nekādi mājas darbi nav jāveic un arī šķietami neizmantojamais mašīnā pavadāmais laiks tiek izmantots lietderīgi un  netiek atņemts laiks kādai citai nodarbei. :c) Starp citu, iepriekšējā reize, kad lakoju nagus, arī bija mašīnā – pagājušajā vasarā braucot uz Positivus festivālu Salacgrīvā. :cP

Kādas sajūtas? Nu, forši taču! Sievišķīgi!

Bija tikai jāveic neliels skaidrošanas darbs dēliņam, ka puisīši parasti tā nedara un, ka viņš un tētis nebūs nākamie, kam tiks lakoti nadziņi. :cD Toties lūdzu nākamreiz pievērst uzmanību omas nagiem, kuri vienmēr ir lakoti. :c)

Interesanti, ka 2-ās nedēļas uzdevums – sievišķība apģērbā laikam ir lidojis k-kur blogosfērā un nolaidies pie manis pirms izlasīju to Plūmītes blogā. Šodien, kā zinādama, pēc ilgāka pārtraukuma uz darbu uzvilku svārkus… :c)

Paldies, Kristīne, par iedvesmu un ar nepacietību gaidu nākamo nedēļu uzdevumus!