Baltā pūce uz t-krekla

2 komentāri

Dāvana draudzenei dzimšanas dienā – ar auduma krāsām (flomasteri no Tiger) apzīmēts t-krekls (H&M).

Image

Īpašs prieks, ka viņa – putnu pazinēja-jaunā ornitoloģe :c) uzreiz atpazina, kuru pūci biju domājusi attēlot – balto pūci. :c)

Starp citu, Zanīt, gaidu atsauksmi, vai putns pēc mazgāšanas nav aizlidojis, jo ar flomasteriem darbojos pirmo reizi. ;c)

Priecīga cepure ar bumbuli

3 komentāri

Vēsākās dienās un, lai dauzītos pa sniegu, arī šogad dēliņš nēsā šo pagājušajai sezonai adīto cepuri. Siltākām dienām un reizēm, kad nav plānots vārtīties kupenās, uzadīju (Latvijas) vilnas strīpainīti ar bumbuli.

Image

Ar jaunu cepuri pat sniegs labāk garšo!

Image

3 apaļi gadi

2 komentāri

Oho! Vairāk kā divi mēneši kopš pagājušā ieraksta! Nav tā, ka apzināti būtu ņēmusi kādu blogpauzi, vienkārši rudens/ziema nav mana mīļākā sezona un tā vietā, lai komunicētu ne tikai virtuāli, bet diemžēl arī aci-pret-aci, daudz labprātāk palienu zem segas un nebāžu ārā degunu. Es katru gadu cenšos pieradināt un iemīlēt šos gadalaikus, bet – neizdodas… Šogad vispārējo noskaņojumu padara drūmāku dažādas izmaiņas un neskaidrības darbā, kā arī mans mazais eņģelītis-dēliņš, kuram kopš 2.5 gadu vecuma ir 3gadnieka krīze visā tās krāšņumā. Nepietiek, ka visam jānotiek pēc viņa prāta, kas šajā vecumposmā būtu tā kā normāli, bet viņš dažādos veidos terorizē tieši mūs – vecākus (ar citiem ir gandrīz jēriņš); arī bez dārziņa apmeklējuma ir samācījies sliktus vārdus, kuros dusmu uzplūdā mūs sauc (bet dusmu uzplūdi var būt par jebko – par to, ka jāģērbjas, lai ietu ārā; par to, ka mantas jāsavāc; par to, ka jāiet gulēt, jo pulkstens rāda vienpadsmit utt.); neguļ pusdienslaiku, bet arī vakarā neiet gulēt līdz pusnaktij un tad ar lielu kašķi un brēkšanu pa visu rajonu. Un tā katru vakaru… Es esmu fiziski nogurusi. Kā jau k-kur izteicos, ka tik neizgulējusies es nejutos pat tad, kad visu diennakti viņu baroju ar krūti. :c)

Nu, tā! Esmu izpurpinājusies, tagad jābūt uz kādu laiku vieglāk! :c)

Bet vispār šīs dienas ieraksts bija paredzēts par godu manam dēliņam, jo vēl viens gads ir paskrējis un viņš kļuvis 3 gadus vecs. Tā kā šis Z-sv/Jaungada laiks visai mūsu ģimenei bija slimošanas laiks, tik plašas un savlaicīgi plānotas svinības, kā pagājušajā gadā, netika rīkotas. Taču tēma bija tik un tā. Šoreiz – ZOO! Vispirms jau aicinājām ciemiņus naksnīgā pastaigā pa Rīgas zoodārzu, kur vēl līdz janvāra beigām turpinās akcija Ziemas naktis, kad pēc plkst. 16.00 ieejas maksa ir tikai 1 LVL. Kopumā zoodārzā pavadījām ~2 stundas un apskatījām ne tikai dzīvniekus ārā,

IMG_2939

bet arī telpās.

IMG_2952

Ēdām siltas picmaizītes un dzērām tēju no termosa.

Biju sagatavojusi arī dažus, manuprāt, maziem bērniem saprotamus faktus par dažiem dzīvniekiem.

Vai zinājāt, ka tikko piedzimis ķengurēns sver mazāk par 1 (!) gramu un mammas somā dzīvo līdz ~9 mēn. vecumam?

Vai zinājāt, ka kamieļiem kupros ir tauku rezerves (nevis ūdens!) un kupru lielums norāda uz dzīvnieka veselības stāvokli un vecumu?

Vai zinājāt, ka žirafe dienā barojas 16-20 stundas un mēnesi spēj iztikt bez ūdens? Un vai esiet aizdomājušies, ka tikko piedzimis žirafēns krīt no 2 m augstuma, jo mamma to dzemdē stāvus?

Vai zinājāt, ka ziemeļbrieži ir vienīgā briežu suga, kurai ragi ir abu dzimumu dzīvniekiem?

Vai zinājāt, ka leduslāča āda ir melna un vilna bezkrāsaina (nevis balta!)?

Vai zinājāt, ka nīlzirgi dienu pavada ūdenī (lai gaisa ietekmē neizžūtu biezā, bet jutīgā āda), bet naktī dodas krastā baroties? Un visbeidzot! Vai zinājāt, ka Rīgas zoodārza nīlzirgs Funtiks īstenībā ir meitene? :c)

Lai mājās akcentētu ZOO tēmu, istabu izdekorējām ar 80 iepriekšējā naktī piepūstiem mini baloniem un no kartona izgrieztiem dzīvnieku siluetiem. Dzīvniekus izvēlējos tādus, kuri sastopami tieši Rīgas Zoo, taču ne visi izraisīja bērnu interesi, gadījās mums pa ceļam vai bija sastopami mājās. Kur ir polārlācis???

Bērniem tika dots uzdevums atminēt siluetus, kas gandrīz 100% arī izdevās; tikai lemuru visu laiku sauca par kaķi. :c)

IMG_2911

Daži ciemiņi piekrita arī aicinājumam uz kūku mājās. To šoreiz pagatavoju kā pūcīti (sveiciens visiem pūču faniem :c) ).

IMG_2927

Kūka tā pati šajā ierakstā minētā burkānkūka, tikai ar maskarpones siera krēmu (saputota 1/2 gl. pūdercukura ar 200 ml saldo krējumu; pievienots 250 g maskarpones siers un sasmalcināti, lobīti valrieksti).

Daudz laimes mīlulīt!

IMG_2970

Bildē redzama ne tikai dēliņa bailīgā sajūsma, bet aiz uguns arī manas vecmāmiņas gleznotā bilde, kura ir gandrīz tikpat veca, kā dēliņš – viņam gleznā ir apmēram 3 mēneši.

 

Uguns nakts

Komentēt

Katru gadu oktobra pirmajā sestdienā Vienkoču parkā (Līgatnes nov.) notiek Uguns nakts. Šogad, šķiet, tā bija jau 6. (?) reize un arī mēs tajā piedalījāmies. Lai gan dažādi pasākumi un darbnīcas notiek jau pa dienu, mēs ieradāmies vakarā, kādu stundu pirms galvenā notikuma – lāpu gājiena.

Kā jau tas ir tradicionāli šim pasākumam, ieejas maksa ir uz pusi lētāka, ja ierodas ar dārza sveci. Es gan (un vēl 95% apmeklētāju) nezinu, kas tieši ir domāts rakstot – dārza svece, un mēs ieradāmies ar kapu svecēm. Un ne jau ieejas biļetes atlaide ir tā, kas iepriecina, bet tieši sajūta, ka redzi – pats veido šo pasākumu, jo atnestās sveces uzreiz tiek izvietotas parka teritorijā.

Līdz lāpu gājienam folkloras kopa sildīja tautu ar dančiem un rotaļām.

Mēs gan tikai vērotājos, toties – ļoti vērīgos.

Vēl šodien, gandrīz mēnesi pēc pasākuma, ieraugot šīs bildes dēliņš mans prasa: “mēs te esam tajā pasākumā, kur onkuļi sita dupšus kopā?” Jā, dēliņ, tādas ir tās mūsu tautas rotaļas – sist dupšus kopā ar izsaucieniem Oira, oira! :cD

Un tad jau lāpu gājiens var sākties! Sajūtas neaprakstāmas – kopā ar simtiem citu cilvēku doties cauri parkam, nesot gaismu.

Ceļā izgaismot un apskatīt dažādus koka objektus.

Kā arī kopā meklēt mazās mājiņas – vēsturisko ēku maketus.

Pēc lāpu gājiena nesteigties mājās, bet baudīt drēgno nakti, sveču un lāpu liesmiņas, ..

.. un sildīties ar siltu tēju.

Lai jums gaiši!

FILMA / Water for Elephants

3 komentāri

Drāma Water for Elephants (ASV, 2011) ir par ceļojošo cirku pagājušā gadsimta 30-ajos gados, par cirka aizkulisēm, par trupas savstarpējām attiecībām un galvenokārt – par mīlestību starp jauno veterinārās medicīnas studentu (vampīrēns Robert Pattinson) un cirkus direktora sievu (Reese Witherspoon).

Filma ar senuma piegaršu vizuālajā noformējumā.

 

FILMA / Detachment

Komentēt

Filma Detachment (ASV, 2011) ir par pasniedzēju, kurš strādā skolā ar grūti audzināmiem bērniem, kuriem ir dažādi uzvedības traucējumi. Pavirši skatoties varētu domāt, ka tie ir izlaisti bērni, kuri iedomājas, ka var atļauties visu (arī iespļaut skolotājai sejā), bet patiesībā tie ir novārtā atstāti bērni no vecāku puses ; bērni, kuru talantam vecāki netic, bet nolīdzina tos ar zemi. Filmā attēlots, ar kādām metodēm viņš strādā, kā tiek galā ar šiem bērniem, tāpat arī ar savas privātās dzīves problēmām un skeletiem skapī. Ne mazāk interesanti ir citi pasniedzēji šajā skolā. Katram ir savas audzināšanas metodes un arī savas personīgās dzīves problēmas.

Tāpat filma runā par seno patiesību, ka tev jābūt atbildīgam par tiem, kurus tu pieradini. Šajā gadījumā par galvenā varoņa pieradināto nepilngadīgo ielas meitu, kuru viņš paņem (nelegālā) aizgādībā.

Filma liek domāt.

Galvenajā lomā Adrien Brody, kurš, manuprāt, ir lielisks šāda žanra aktieris. Redzēts arī filmās The Pianist, Midnight in Paris un dzirdēts fantastiskajā Fantastic Mr. Fox.

FILMA / Kolka Cool

Komentēt

Filma Kolka Cool (Latvija, 2011), manuprāt, ir stilīga un man tā patika. Tā ir par jauniešu laisko ikdienu un attiecībām Kolkā, bet tik pat labi Apē, Viļānos, Aucē, Pļavniekos un jebkurā citā Latvijas mazpilsētā vai mikrorajonā. Jā, šī nav skaistā kostīmfilma Vella Kalpu stilā vai patriotiskā – Baiga Vasara stilā, bet tā ir stilīga un smieklīga, un skarba, un patiesa.

Artusa Kaimiņa un Andra Keiša saspēle likās izcila, bet arī pārējā aktieru ansambļa (Iveta Pole, Aigars Apinis, Guna Zariņa, Māra Ķimele, Varis Piņķis) spēle bija lieliska.

 

Older Entries

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.