Rudens kā rudens..

..biezie un gājputni laižas uz Nīlu.

Ne nu es biezā, ne nu man spīd Nīla, bet sārtas lapas gan kaisu! :c)

Tapa dāvana Bienei dzimšanas dienā.

Apdrukāts brūna lina galda celiņš (vai tā tiek saukts tas, kurš ir šaurs pa galda vidu, nevis apsedz visu galdu, kā galdauts?) un 6 salvetes. Šeit jau Biene lielās ar savu dāvaniņu un  prasa aprakstu, bet tāda nav! Process bija ātrs, haotisks, jo bija jāvelk ārā mazi pirkstiņi no tekstilkrāsas un jāsargā blakus esošie priekšmeti , un nav fiksēts attēlos. Bet viss ir tiešām vienkārši!

 

• Sagriež vēlamos auduma gabalus (manējie bija izejot no auduma gabala garuma – 2 m x 65 cm un salvetes 30 x 30 cm).
• Noloka mazu maliņu un nošuj ar kontrastkrāsas (manā gadījumā – oranžu) diegu.
• Sajauc tekstilkrāsu (man ir JAVANA tekstilkrāsas tumšiem audumiem) vēlamajā tonī. Es jaucu dzeltenu+sarkanu-sanāca spilgti oranžs, kas man vēl joprojām nav skaidrs, kāpēc tik ļoti spilgts. Lai gan uz iepakojuma rakstīts, ka krāsu var šķaidīt ar ūdeni, man nekļuva skaidrs, kāds no tā būtu pozitīvs efekts, jo man sanāca tikai negatīvs – oranžs ūdens, kurš pie auduma nepieķērās, bet izsūcās tam cauri. Īstās konsistences krāsa bija pa tiešo no burciņas – tāda kā biezs krējums.
• Apstrādātajam auduma gabalam izvēlas apdrukājamo (apspiežamo) vietu un zem tās paliek kartonu, lai krāsa, kura nedaudz izspiežas cauri, nenosmērē galdu.
• Izvēlas priekšmetu, kuru pārnest uz auduma. Sākotnēji šo ideju redzēju ar ābolu pusītēm, bet es izmantoju ZOO dārzā salasītas mazas kļavu un ozola lapiņas. Ar otu uzklāj krāsu uz lapas un vēlamajā vietā uz auduma uzspiež. Es vēl pa virsu uzliku papīra lapu un maigi paberzēju, lai labāk nospiežas lapu dzīslojums.
• Noņem lapu un ar otiņu piezīmē kātiņu.
• Tā turpina iezīmēt visas vēlamās vietas. Starp citu, šo atbildīgo darbu izturēja viena vienīga kļavu lapiņa, lai gan biju salasījusi ar rezervi.
• Tā kā man bija diezgan daudz lapiņu, ko nospiest, kamēr darbojos pie pēdējām, pirmās jau bija nožuvušas.
• Visbeidzot nofiksē krāsu pie auduma, piegludinot no kreisās puses, lai var mazgāt (līdz 40^oC) un tā saglabātos. Es liku gan zem, gan virs auduma cepampapīru, lai nejauši nesabeigtu gludekli.
• Dāvana gatava!

Un griezto ziedu vietā, sabakstītie ziedi! Mans pēdējā laika jājamzirdziņš – oāzē saspraustas mārtiņrožu galviņas īsos kātiņos + apsietas ar pieskaņotu (vai gluži pretēji – kontrastkrāsas) atlasa lentu.

 

 

Mazliet iemīlējies cirka zilonis

Iepriekšējā ierakstā minēto notikumu sakarā beidzot pieķēros un realizēju ieceri par snuķēnu. Gribējās iepriecināt (un arī k-kā nodarbināt) savu slimnieciņu. Pirmoreiz snuķēnus ieraudzīju šeit, bet pavisam nesen par tiem atgādināja Biene.

Mans ir tamborēts no nezināmam mērķim paredzētas rupjas dzijas, taču, neskatoties uz dzijas raupjumu, zilonītis izdevās diezgan rotaļīgs un romantisks.

Un ņemot vērā, cik veikli zilonēns žonglē ar bumbiņām, viennozīmīgi skaidrs, ka tas ir cirka zilonēns.

Raksti no pagātnes

Pagājušā nedēļa mūsu ģimenē bija īpaši smaga, jo dēliņu ar elpas trūkumu svētdienas rītā aizvedām uz slimnīcu. Izrādījās, ka tas ir kāds viltīgs vīruss. Ar niecīgu klepu un vēl niecīgākām iesnām pāriet uz plaušām. Vakar beidzot tikām mājās, lai turpinātu ārstēšanos.

Bērnu slimnīcā Gaiļezerā biju jau bijusi gada sākumā. Toreiz bijām tikai uzņemšanas nodaļā, taču šoreiz mūs pārcēla arī uz NODAĻU! Nu, ziniet! Kā diena pret nakti!

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Raksti, uz kuriem labprāt paskatītos kādā muzejā, taču pavadīt gandrīz nedēļu šādā vidē bija diezgan nomācoši.

Bet vakar, atgriežoties beidzot mājās, uzrīkojām sev nelielus svētkus. Izcepu krāsnī pīrāgu, kuram pamatā kārtainā mīkla no saldētavas, pildījumā rikotas siers (vai biezpiens?) ar olām un saulē kaltētiem tomātiem un, kad tas viss krāsnī kādas 20 minūtes pacepts, virsa nosegta ar tomātu šķēlēm un baziliku (man bija tikai kaltēts). Ātri, vienkārši un sasodīti garšīgi! ;c)

Bumbierēta nāģene

Ideja, kas iesākās kā vēlme piedalīties vēlēšanu nakts koptamborēšanā, izgāzās ar lielu blīkšķi, jo izrādījās, ka man nu pavisam ir aizmirsies kā jātamborē (jeb kā saka mans dēliņš – jābumbierē)… ;cP Kamēr citas dalībnieces tamborēja, es bakstījos un ārdījos.

Sākums daudzsološs – izdomāts modelis dēliņa cepurei, piemeklēta dzija jakai pieskaņotos toņos (starp citu, toņu sakritība – absolūta nejaušība, dziju pirku kādu ½ gadu pirms tiku pie jaciņas).

Fiksēts arī nakts darba rezultāts (lai gan nobalsoju jau pa dienu, sestdiena bija piepildīta ar notikumiem un pie adatas ķēros tikai ap 10iem vakarā, kad dēliņš bija nolikts gulēt un māja klusa) pēc kādām 4 vai 5 ārdīšanas reizēm.

Ņemot vērā necilo rezultātu, koptamborēšanas atskaitē nepieteicos, taču tamborēts un ārdīts dažādās stadijās tika vēl vairākkārt, kamēr apmēram pēc nedēļas tapa gatava ne tikai tamborēta cepurīte, bet arī adīta šallīte.

Šallītes ideju man atgādināja Ramona šajā ierakstā, bet kā jau minēju viņas komentāros, no šāda veida šalles realizēšanas pieaugušajam mani vienmēr bija atturējis milzīgais valdziņu skaits, kurš jāuzmet. Tagad, kad ir mazāks (dēliņa) kakliņš, kuru pasargāt no vējiem, šalle tapa ātri. Nepatīkamākais kā vienmēr – neskaitāmie gali, kuri jāsavelk.

Svinam rudeni

Šīs brīvdienas pavadīju ārpus realitātes vietā, kur apstājas laiks.

Manam dēliņam bija jau otrais skolas salidojums (nu, mazliet jocīgi jau ir, ka viņš savā nepilnu 2 gadu vecumā ir bijis jau 2 salidojumos, kamēr es savos gandrīz 30it, šķiet tikai vienā. :c) ). Šoreiz mēs 3 ģimenes ar bērniem bijām  apmetušies brīvdienu mājā Ezerkrasti pie Sasmakas ezera netālu no Valdemārpils un tikāmies ar saukli svinēt rudeni. Pirmkārt, par to rūpējās lieliskie siltie un saulainie laikapstākļi, kā arī skaistā un ar dabu saplūstošā vieta. Par pārējo rūpējāmies mēs paši. Tālāk dažas sajūtas par šīm dienām.

…uzdāvināt sev pašgatavotu rudens rožu pušķi…

…pieēsties dārzā salasītos ābolus un bumbierus, kā arī sadzerties saimnieces atnesto ābolu sulu…

…ar 2 kamerām un 2 dažādiem objektīviem abu dienu gaitā ķert kadrus (un radīt tos apzināti) ar vēl mazliet puncī esošo brālīti…

…priecāties par visu notiekošo kā bērniem un kopā ar bērniem…

…gatavot suši kalnu un to visu apēst…

…mēģināt bērniem ierādīt pirts priekus…neveiksmīgi…

…dzert aukstu Riesling-u sēžot dīvānā pie iekurta kamīna, skatīties liesmās un klausīties vīrieša stāstījumā par apmeklētajiem kursiem par dabīgo izsargāšanos caur sievietes ķermeņa iepazīšanu…

…sadegt šī rudens pirmās sveces…daudz sveču…

…mēģināt nofotografēt zvaigžņu piebērtās debesis…neveiksmīgi…acīmredzot, k-kas pa maz (zināšanu) vai k-kas pa daudz (vīna)…

…pamosties un pa logu redzēt ar miglas vāku segtu ezeru…

…brokastīs ēst graudu putru ar rozīnēm (man absolūts jaunums)…

…iegūt daudz jaunas informācijas un aktīvi padzīvoties pa Laumas dabas parka takām…

…trenkāt balto trusi, lai pacienātu ar ābolu…

…sakāpt visiem (3+3) šūpolēs un ļaut lai atlikušie 3 šūpina pretim saulei…

…pusdienot iespējams Talsu dārgākajā krodziņā, bet ne mirkli nenožēlot tur atstāto naudu…

…atvadīties ar konkrētu vienošanos tikties drīz atkal…

Šodienas draņķīgais laiks vēl vairāk pastiprināja sajūtu, ka iepriekšējās brīvdienās notikušais bijis tikai lielisks  sapnis.