Uguns nakts

Komentēt

Katru gadu oktobra pirmajā sestdienā Vienkoču parkā (Līgatnes nov.) notiek Uguns nakts. Šogad, šķiet, tā bija jau 6. (?) reize un arī mēs tajā piedalījāmies. Lai gan dažādi pasākumi un darbnīcas notiek jau pa dienu, mēs ieradāmies vakarā, kādu stundu pirms galvenā notikuma – lāpu gājiena.

Kā jau tas ir tradicionāli šim pasākumam, ieejas maksa ir uz pusi lētāka, ja ierodas ar dārza sveci. Es gan (un vēl 95% apmeklētāju) nezinu, kas tieši ir domāts rakstot – dārza svece, un mēs ieradāmies ar kapu svecēm. Un ne jau ieejas biļetes atlaide ir tā, kas iepriecina, bet tieši sajūta, ka redzi – pats veido šo pasākumu, jo atnestās sveces uzreiz tiek izvietotas parka teritorijā.

Līdz lāpu gājienam folkloras kopa sildīja tautu ar dančiem un rotaļām.

Mēs gan tikai vērotājos, toties – ļoti vērīgos.

Vēl šodien, gandrīz mēnesi pēc pasākuma, ieraugot šīs bildes dēliņš mans prasa: “mēs te esam tajā pasākumā, kur onkuļi sita dupšus kopā?” Jā, dēliņ, tādas ir tās mūsu tautas rotaļas – sist dupšus kopā ar izsaucieniem Oira, oira! :cD

Un tad jau lāpu gājiens var sākties! Sajūtas neaprakstāmas – kopā ar simtiem citu cilvēku doties cauri parkam, nesot gaismu.

Ceļā izgaismot un apskatīt dažādus koka objektus.

Kā arī kopā meklēt mazās mājiņas – vēsturisko ēku maketus.

Pēc lāpu gājiena nesteigties mājās, bet baudīt drēgno nakti, sveču un lāpu liesmiņas, ..

.. un sildīties ar siltu tēju.

Lai jums gaiši!

Salidojam ostā

2 komentāri

Septembra pēdējā nedēļas nogalē (šķiet tas bija tikko, bet jau vairāk kā nedēļa pagājusi…) kopā ar dēliņa skolas biedrenēm un viņu ģimenēm tikāmies nu jau tradicionālajā rudens salidojumā. Pagājušajā gadā atpūtāmies skaistajā vietā Ezerkrasti Valdemārpils pusē, šogad bijām savādākā, bet ne mazāk skaistā vietā aiz Salacgrīvas – Kapteiņu osta. Šeit katrai atpūtas mājiņai dots savs nosaukums. Kopā mēs apdzīvojām divas – Kapteiņa Morgana mājiņu un konkrēti mana ģimene – Kliņģerīšu mājiņu, kurā par nosaukumu liecina ne tikai eksterjers, ..

 

.. bet arī dažādas detaļas interjerā. Šeit – gleznojums uz sienas.

 

Par mājiņām biju ļoti patīkami pārsteigta, jo par to pašu cenu, ko citur prasa par mājiņu, kur ielikts viss lētākais/zemākās kvalitātes, šeit bija kvalitatīvi materiāli apdarē, “dārgā gala” santehnika, īpaši piedomāts pie tekstīlijām (skaisti lina aizkari), kvalitatīvi trauki utt.

* Divdiennieku iesākām ar kopīgu pastaigu/izbraucienu gar jūru. Cits ar velosipēdu, ..

 

.. cits ar kājām (un horizontālo spieķi).

 

* Zīmējām smiltīs (šī zīmējuma autortiesības pieder Jetei)

 

* Gājām dziļāk jūrā pa molu un pētījām akmeņus , atvainojiet – iežus.

 

* Veidojām buduāru no matračiem, spilveniem un segām.

* Dedzinājām pirmās rudens/ziemas sezonas sveces.

* Vērojām pa logu straujas laikapstākļu maiņas jūrā – kā uznāk un pāriet spēcīgs vējš un lietus, kā skaidrojas debesis un riet saule.

* Gājām pirtī paši un bērnus mazgājām.

* Uzjautrinājāmies par 3 maziem plikučiem, kuri cīnās par vietu 1 mazā vanniņā. Ņemot vērā, ka bildēs ir ne tikai mana dēliņa plikais dupsis, bet arī 2 jaunkundzes bez drēbēm, bildi šeit nelikšu, bet, ticiet man, tas bija smieklīgi, kā viņi visi 3 mēģināja ietilpt mazajā FlexiBath vanniņā. :c)

* Es tiku pie praktiskas idejas, lai neslīdētu mazās kājeles pa flīžu grīdu pie pirts un duškabīnē – izklāt palagu, kā paklāju.

* Spēlējām galda spēli Halli-Galli, kas priekš manis bija Notikums, jo galda spēles nebiju spēlējusi pāris gadus – kopš dēliņš sāka slieties stāvus un sāka slaucīt spēļu sastāvdaļas no mazā galdiņa.

* Radījām dažus folklorizēšanas cienīgus teicienus, kā, piemēram, – pulkstens ir nakts, ar domu, ka ir ļoti vēls un bērniem jāiet gulēt.

* Sarunājāmies līdz vēlai naktij par bērniem, Montessori pedagoģiju, darba meklējumiem/intervijām, ci-gun, ezoteriku (vai ezotēriku, neatceros atšķirību) u.c. Kā vienmēr – nakts par īsu!

* Piedzīvoju sirreālu sajūtu, dodoties no tusiņa mājiņas uz nakšņošanas mājiņu, kad aizmugurē šalc jūra, virs galvas zvaigžņu pilna debess un mēness-lukturis ceļu rādīja.  Galvā sāka skanēt Dzelzs Vilka dziesma Mēness.

* Ak, jā! Un protams – ēdām, ēdām un ēdām pašu gatavotos gardumus.

* Otrajā dienā izturīgākie un mazāk kašķīgie (kāds nebija mans dēliņš) devāmies rudens klasikas pastaigā pa Siguldu.

Paldies meitenes, mammas un tēti par jauko kopā būšanu! Nākamgad, lai tur vai kas, tiekamies atkal!

Vārda diena mežā

4 komentāri

Manuprāt, labākais, ko 100% strādājoši vecāki (t.i. – abi strādā pilnu slodzi un vēl mazliet) var dāvināt savam bērnam ir laiks; laiks, ko pavadīt kopā. Tāpēc kopš atgriešanās darbā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, vienmēr ņemu brīvu dienu gan  dēliņa vārda dienā, gan dzimšanas dienā. Un turpināšu tā darīt, kamēr viņam tas būs aktuāli. Tā arī pagājušajā piektdienā biju paņēmusi darbā brīvu dienu un mēs ar ciemiņiem devāmies pārgājienā-ekspedīcijā-piknikā pa mežu / jūras krastu.

Ko mēs darījām?

…skatījāmies dabā un meklējām dažādus objektus…

…lūk, daži no tiem (es tos biju sabildējusi dažas nedēļas pirms pasākuma, sakārtojusi uz A4 formāta lapas un izdrukājusi)…

 

 

 

 

 

…atzīmējām tos savās kontrollapās…

…priecājāmies par kopā būšanu un dauzījāmies jūras krastā…

…lasījām sākumpunktā izsniegtajos maisiņos ceļā atrastos atkritumus (paldies, Laine, par ideju! – lai gan Saulkrastu pludmale ir diezgan tīra, tāpat atradās, kāda vēja atpūsta plastmasas pudele vai maisiņš) un pilnīgas nejaušības rezultātā pie pēdējā objekta – atkritumu tvertnes – tos izmetām…

…ēdām karstu gulašzupu (paldies, Ilze, par aizdoto termosu!)…

…bērni saņēma koka medaļas (ar iededzinātiem vārdiem un dažādiem mežā sastopamiem augiem un to daļām – paldies, Karīna, par Instrumentu!) par piedalīšanos…

…ēdām ugunskurkūku (šokolādes-biešu kūku ar ugunskuru no salmiņiem un khmm… želejlācīšiem. Starp citu, lācīšu sārtu tur saskatīja tikai pieaugušie… :c) )…

…bēgām no lietus, bet tas nemaz netraucēja, jo viss svarīgākais jau bija padarīts…

Daži secinājumi:

  • pārgājiens ir lielisks veids puņķainajā gadalaikā pavadīt bērniem kopā laiku ar mazāku iespēju viens otram nodot bacili (nu, vismaz ja salīdzina ar dauzīšanos visiem vienā 11 m2 istabā)
  • atrasties dabā un to vērot ir izglītojoši ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem
  • bērni ir gatavi uz garāku pārgājienu, to ņemt vērā, plānojot maršrutu nākamreiz
  • šī varētu būt lieliska dēliņa vārda dienas tradīcija arī turpmāk (dažādas nerealizētas idejas ārpus kadra palika jau šoreiz)

Svinam rudeni

8 komentāri

Šīs brīvdienas pavadīju ārpus realitātes vietā, kur apstājas laiks.

Manam dēliņam bija jau otrais skolas salidojums (nu, mazliet jocīgi jau ir, ka viņš savā nepilnu 2 gadu vecumā ir bijis jau 2 salidojumos, kamēr es savos gandrīz 30it, šķiet tikai vienā. :c) ). Šoreiz mēs 3 ģimenes ar bērniem bijām  apmetušies brīvdienu mājā Ezerkrasti pie Sasmakas ezera netālu no Valdemārpils un tikāmies ar saukli svinēt rudeni. Pirmkārt, par to rūpējās lieliskie siltie un saulainie laikapstākļi, kā arī skaistā un ar dabu saplūstošā vieta. Par pārējo rūpējāmies mēs paši. Tālāk dažas sajūtas par šīm dienām.

…uzdāvināt sev pašgatavotu rudens rožu pušķi…

…pieēsties dārzā salasītos ābolus un bumbierus, kā arī sadzerties saimnieces atnesto ābolu sulu…

…ar 2 kamerām un 2 dažādiem objektīviem abu dienu gaitā ķert kadrus (un radīt tos apzināti) ar vēl mazliet puncī esošo brālīti…

…priecāties par visu notiekošo kā bērniem un kopā ar bērniem…

…gatavot suši kalnu un to visu apēst…

…mēģināt bērniem ierādīt pirts priekus…neveiksmīgi…

…dzert aukstu Riesling-u sēžot dīvānā pie iekurta kamīna, skatīties liesmās un klausīties vīrieša stāstījumā par apmeklētajiem kursiem par dabīgo izsargāšanos caur sievietes ķermeņa iepazīšanu…

…sadegt šī rudens pirmās sveces…daudz sveču…

…mēģināt nofotografēt zvaigžņu piebērtās debesis…neveiksmīgi…acīmredzot, k-kas pa maz (zināšanu) vai k-kas pa daudz (vīna)…

…pamosties un pa logu redzēt ar miglas vāku segtu ezeru…

…brokastīs ēst graudu putru ar rozīnēm (man absolūts jaunums)…

…iegūt daudz jaunas informācijas un aktīvi padzīvoties pa Laumas dabas parka takām…

…trenkāt balto trusi, lai pacienātu ar ābolu…

…sakāpt visiem (3+3) šūpolēs un ļaut lai atlikušie 3 šūpina pretim saulei…

…pusdienot iespējams Talsu dārgākajā krodziņā, bet ne mirkli nenožēlot tur atstāto naudu…

…atvadīties ar konkrētu vienošanos tikties drīz atkal…

Šodienas draņķīgais laiks vēl vairāk pastiprināja sajūtu, ka iepriekšējās brīvdienās notikušais bijis tikai lielisks  sapnis.

Rumpumpeļi jūrmalā

2 komentāri

Vakar bija viens jauks, silts vasaras vakars (kas zina, varbūt vienīgais šajā vasarā… ;c) ) un mēs pēc garas, nogurdinošas darba dienas atkrišanas uz dīvāna vietā izlēmām aizbraukt līdz jūrai. Labi, ka nenoslinkojām, jo vakars tiešām bija lielisks! Ūdens gan bija auksts un peldēšanas sezonu neatklājām. Toties manam dēliņam bija gandrīz paradīze zemes virsū, jo TIK lielu smilšukasti viņš vēl nebija redzējis (vispār jau pagājušogad bija, bet tas bija sen un tad tas viņam nebija aktuāli). :c) Tad nu arī ņēmās pa smiltīm uz nebēdu – staigāja, skrēja, rāpoja, stāvēja uz galvas, gulēja, bēra smiltis sev uz galvas utt. Šodien mazā pagalma smilšukaste nabagam drošvien bija reāls atkritiens realitātē. :c)

Bez mazā ķipara izdarībām, mūsu sagurušos prātus patīkami atsvaidzināja un uzjautrināja darbošanās ap mana kolēģa aizdoto fisheye fotokameras objektīvu. Lūk, iepazīstieties – Rumpumpeļu ģimene! :c)

Rumpumpeļu tētis

Rumpumpeļu mamma

mazais Rumpumelis

Te mazais Rumpumpelis kā Mazais Princis – pats uz savas planētas tīra krāterus. :c)

Ceriņu svētki

3 komentāri

Vēl nekad nebiju bijusi Dobeles ceriņu dārzā. Vakar šis robs tika aizpildīts. Laiks bija pietiekami labs, cilvēku gan bija daudz par daudz (jo vakarā bija paredzēts klasiskās mūzikas koncerts un cilvēki jau ieradās savlaicīgi Ak, cik gan tas varētu būt skaisti – sēdēt ceriņu dārzā aizvērtām acīm, elpot ceriņu smaržu un klausīties mūzikā!), bet tas nemazināja prieku par redzēto.

Tā nu mēs redzējām daudz dažādas ceriņu šķirnes

Šiem bija ļoti skaista šampanieša krāsa, kuru diemžēl pilnvērtīgi neizdevās nobildēt.

Meklējām laimītes

Elpojām pilnas plaušas ar ceriņu smaržu (man pat likās, ka dažādas šķirnes arī smaržo dažādi)

Šeit var redzēt, cik lieli ir ceriņu ziedi attiecībā, piem., pret manu degunu. :c)

Izvedām pastaigā taureni

Atpakaļceļā piestājām šosejas Liepāja – Rīga malā apskatīt briedīšus

Kopumā – jautri pavadīta diena svaigā gaisā jaukā kompānijā. Šodien gan nedaudz sāp galva. Tas drošvien pārlieku lielās ceriņu smaržas koncentrācijas dēļ. :c)