KINO / The King’s Speech

Komentēt

Filma Karaļa Runa (The King’s Speech, Lielbritānija, Austrālija, ASV, 2010) noteikti ir pelnījusi ja ne visus 12 nominētos Oskarus, tad lielu daļu no tiem noteikti! Kolina Fērta (Colin Firth) tēlotais karalis Džordžs VI, kurš raustījis valodu, man šķita tik cilvēcīgs un tik tuvs tautai! Un, protams, nepārspējamais Džefrijs Rašs (Geoffrey Rush) un viņa jociņi! Vēl jo vairāk šī filma mani uzrunāja, jo arī mana vecmāmiņa kopš bērnības (kad viņai iespēra zirgs) rausta valodu. Viņa gan nav karaliene un viņas runas spējas nav valstiski svarīgas, bet tomēr… :c)

Advertisements

Dāvanas iesaiņojums, kad nav iekš kā iesaiņot

1 komentārs

Šodien, kad taisījāmies ciemos un atklājās, ka man nav iekš kā iesaiņot dāvanu, jo visi dāvanu papīru krājumi ir izbeigušies, bet neviens no mājās esošajiem dāvanu maisiņiem neder pēc izmēra vai tematikas (Ziemassvētku maisiņš tā kā būtu drusciņ pa vēlu), ķēros pie šķērēm, līmes un… pastāvējuša papīra iepirkuma maisiņa no veikala ZARA.

Man ļoti patīk šī veikala maisiņi, jo tiem ir patīkams materiāls un dabīga krāsa.

Saiņota tika grāmata. Piegriezu maisiņu grāmatai nepieciešamajā izmērā tā, lai rokturīši saglabātos. Nolocīju un salīmēju malas. Atvērta palika augšējā mala ar rokturīšiem – veidojās maisiņš. Tā kā grāmata bija pietiekami liela un veikala nosaukumu neizdevās nogriezt nost, nācās to paslēpt. Ar dekoratīvajām šķērēm  nogriezu garu strēmeli, apliku to visapkārt maisiņam un pielīmēju ar papīra līmi ar kreiso pusi uz augšu, lai veidotos kontrasts. Nogriezu vēl dažas strēmeles un pielīmēju arī tās, lai maisiņš būtu interesantāks. Tāds lūk, sanāca dāvanas iesaiņojums no bezmaksas iepirkumu maisiņa!

Šī gan nav dāvana un nepretendē uz Irēnas blogā notiekošo ātro-lēto-paštaisīto dāvanu akciju, taču man pašai tas bija patīkams atklājums, cik ātri un vienkārši ir pagatavot ko jaunu no jau esoša un lietota.

Šūts spēļu autoceļš – bitu un baitu izmeklējumi

5 komentāri

Lai gan mūsu mājās slimošana nebeidzas (un šoreiz diemžēl ir mana kārta), manas pelēkās šūnas (lai gan gausi), bet darbojas. :c) Šoreiz tās piestrādā pie dāvanas brāļa puikam 3ajā dzimšanas dienā, kura būs februārī. Tā kā drusciņ laiks vēl ir!

Esmu paredzējusi viņam uzšūt rotaļu autoceļu. Pirmoreiz, tādu ieraudzīju blogā homemade by jill, tad tepat Latvijas blogā mammas rokas. Tā kā slimības dēļ nekam nav spēka, tikai gulēšanai, tad veicu arheoloģiskos bitu un baitu izmeklējumus i-netā, lai sasmeltos idejas un iedvesmu. Zemāk piefiksēju dažas idejas attēlos.

Uz katru attēlu darbojas saite uz tā oriģinālo lapu, kur ir plašāks apraksts un vairāk attēlu.

 

Tādi, lūk, dažādi rotaļu laukumi! Jāsaka, ka man patīk visi un es būtu gatava parotaļāties ar ikvienu! :c)

Atliek vien izveseļoties un ķerties pie audumiem (tos jau esmu piemeklējusi un izmazgājusi -tā kā nav nemaz ar mani tik slikti :c) ), šķērēm un šujmašīnas!

KINO / L’aile ou la cuisse

Komentēt

Franču komēdija ar lielisko Luis de Fines (Louis de Funès) galvenajā lomā – The Wing and the Thigh (L’aile ou la cuisse, Francija, 1976), kur viņš tēlo slavenu gardēdi un  restorānu kritiķi, kurš cīnās ar savu pretinieku – pārtikas ražošanas gigantu. Tā teikt – slow food pret fast food! :c)

Man patīk franču komēdijas. Man patīk Luis de Fines. Man patīk skatīties franču kino (un kino vispār) oriģinālajā valodā (ar titriem angļu valodā gan). Lieliska izklaide un brīvdienas prātam!

KINO / UP

Komentēt

Animācijas filma Augšup (UP, ASV, 2009). Nesaprotu, kāpēc vispār to izdomāju skatīties?… Neuzrunāja nu nemaz!

Sargeņģelis

Komentēt

Lai gan sargeņģeļi, manuprāt, vairāk ir nepieciešami šeit cilvēkiem uz zemes, man gribējās iepriekšējā ierakstā minētajai vīra tantei pagatavot eņģelīti. Viņa bija ļoti jauks cilvēks, kurš parasti, kad ciemojāmies vīra laukos, aprunājās arī ar manu dēliņu. Tāpēc šis eņģelītis tapa kā atvadu dāvana viņai no mana dēliņa, kurš, protams, ir pārāk mazs, lai tanti atcerētos, bet es noteikti viņam rādīšu bildītes un stāstīšu par viņu.

Šis bija mans pirmais eņģelītis un es to gatavoju pēc šīs shēmas, kuru kādreiz atradu Picasas albumu plašumos.

Tamborēju no kokvilnas tambordiega un, lai gan tamboradatu tā pa īstam (neskaitot adījumu aptamborēšanu) rokā biju ņēmusi tikai skolas laikā, tas izrādījās daudz vienkāršāk, nekā sākumā likās. Tā kā man mājās nav īstas tamborēšanas grāmatas ar elementāriem tamborēšanas pamatu aprakstiem, tad izmantoju mustura tamborēšanas ABC. Vispirms pēc shēmas uztamborēju svārciņus, tad spārniņus un visbeidzot galvu. Galvu piepildīju ar sintaponu un pietamborēju spārniņiem. Tad spārnus pārlocīju uz pusēm un pietamborēju svārkiem. Izveidoju cilpiņu, aiz kā eņģelīti pakarināt. Nu tas ir gatavs!

Un tagad, kad ir tapis šis pirmais, man ir skaidrs, ka noteikti būs vēl, bet, cerams, jau kādiem priecīgākiem brīžiem .

Smaga nedēļas nogale

2 komentāri

Šī nu gan bija pēdējo gadu viena no grūtākajām nedēļas nogalēm – gan emocionāli, gan fiziski! Vispirms jau mēs braucām uz laukiem uz mana vīra tantes bērēm. Lai gan viņa nebija mana, bet gan vīra radiniece, man tas emocionāli bija ļoti smags brīdis. Gan tāpēc, ka viņa neuzvarēja savā pēdējā cīņā ar vēzi un mira nepelnīti agri, gan tāpēc, ka palikušie tuvinieki (vīrs, meitas un mazmeita) ļoti pārdzīvoja un man bija viņu žēl, gan tāpēc, ka tas raisīja daudz pārdomas par maniem tuviniekiem un viņu aiziešanu (manējie vēl pagaidām visi ir šeit pat līdzās), kā es to spēšu pārdzīvot. Taču neskatoties uz smagumu sirdī, tur ir arī neliels prieka grauds par to, ka tantei vairs nav jāmokās neciešamās vēža sāpēs, bet viņa var noskatīties uz saviem mīļajiem no augšas.

Bez neplānotajām bērēm, nedēļas nogalē mans dēliņš piedzīvoja neplānotu saslimšanu. Un man tā bija vēl grūtāk izciešama, jo bijām laukos pie vīra vecākiem, kur visu laiku tika sniegti draudzīgi un nesavtīgi padomi, kā man mans dēls jāārstē un, netika pataupīti aizrādījumi, ka es gandrīz visu daru nepareizi. Kāpēc? Kāpēc? Kāpēc? Kāpēc vecākiem (manā gadījumā – pretējās puses) jābūt tik nenormāli pārgudriem un nekaunīgiem un visu laiku mūs ir jāaudzina ar savu vienīgo pareizo viedokli?…

Tā nu man šajā nedēļas nogalē bija trīs cīņas: ar dēliņa slimību, kura jebkurai mammai ir grūta un izmainās ikdienas prioritātes; cīņa ar savām emocijām bēru sakarā un cīņa ar vējdzirnavām jeb vīra vecākiem. Pfu! Mājās atgriezos pārgurusi!

Bet nekas, gan jau arī manā smilškastē saulīte iespīdēs! :c)

 

Older Entries