Par mani

Kopš 2010. gada janvāra esmu mamma. Kopš 2011.gada  maija – pilnu slodzi strādājoša mamma. Jāsaka, ka tas nav viegli, bet tas sniedz arī ļoti daudz mīlestības un prieka. Mācos redzēt pasauli bērna acīm. Mācos pacietību un tikt galā ar savu ego (izrādās pa šiem gadiem tas bija uzaudzis pietiekami liels).

Manī mīt mākslinieciska dvēsele. Tas varētu būt iedzimts, jo mana mamma kopš jaunības dienām ir šuvēja, mans vecaistēvs spēka gados bija restaurators, jaunībā gleznoja, bet visspēcīgākā ietekme varētu būt no manas vecmāmiņas, kura ir māksliniece, cilvēks-orķestris. Uz vizītkartēm viņai rakstīts – tekstilmāksliniece, bet patiesībā viņa dara visu, kas vien var (un nevar) ienākt prātā – auž, ada, šuj, izšuj, glezno ar eļļu uz audekla, zīmē ar tekstilkrāsām un stikla krāsām, veido dažādas instalācijas. Diemžēl vai par laimi es neesmu pievērsusies kādam vienam konkrētam rokdarbu veidam. Man tāpat, kā vecmāmiņai gribas pamēģināt visu. Tāpēc dažreiz šķiet, ka esmu cilvēks, kurš dzimis ne tajā laikā (par vietu gan to nevarētu teikt), jo interneta sniegtās neizsmeļamās ideju rezerves dzen mani izmisumā. Gandrīz katru dienu interneta plašumos atrodu lietas, kuras gribētos izmēģināt, bet dienā pietrūkst vismaz 24 stundas. :c) Šķiet, bezinterneta laikmetā būtu bijis dzīvot vieglāk un mierīgāk. Dažreiz vakaros nevaru aizmigt, jo idejas jaucas pa galvu.

Šai steidzīgajai pasaulei dažreiz liekos par vecmodīgu, jo man patīk mājās gatavots ēdiens (jā, arī pašai to gatavot), man patīk mājas ballītes vai spēļu vakari ar draugiem, man patīk Ziemassvētkos gatavot un izsūtīt apsveikumus, es joprojām izgatavoju fotogrāfijas drukātā veidā un mēdzu draugiem sūtīt ar roku rakstītas pastkartes, es mazliet tomēr apvainojos, ja man dzimšanas dienā nepiezvana, bet nosūta copy/paste SMS vai vēstuli draugos.

Lai gan ne tuvu neesmu labā sportiskā formā, man patīk dažādas sportiskas aktivitātes. Esmu iemēģinājusi orientēšanās sportu (vienu sezonu skrēju “Magnētā”), divas reizes esmu noskrējusi Rīgas mini maratonu (tikai 5 km, bet – tomēr), velo sportu (dažas sezonas braucu SEB kalnu divriteņu maratonos), snovbordu (kopā ar darba kolēģiem), patīk slidot (īpaši – uz aizsaluša ezera), slēpot ar distanču slēpēm, kādu laiku kopā ar darba kolēģi apmeklēju baseinu, dejoju tango, ar vīru iemēģinājām deju soļus salsas ritmos (diemžēl vīrs padevās), sporta klubos esmu izmēģinājusi gan pilates, gan jogu (bezjēdzīga lekšana mūzikas ritmā, kuru sauc par aerobiku, nekad nav patikusi). Mani sportiskie panākumi nekad nav bijuši augsti, vairāk ir bijis interesanti vienkārši pamēģināt, piedalīties.

Man patīk ceļot. Ne jau organizētās tūristu grupās, bet pašai uz savu galvu. Paņemt karti – un iet. Atklāt pilsētu, tās smaržu, sajūtas, cilvēkus, valodu.

Man patīk lasīt grāmatas, diemžēl atrodu tam laiku arvien retāk.Taču, ja lasu, tad pat ne visai saistošu grāmatu izlasu līdz galam.

Man patīk labs kino. Labs, gan tas ir ļoti subjektīvi. Man ne visai patīk oskarotās Holivudas filmas un krievu kino. Labprāt skatos dažādu festivālu (piem., Berlīnes kinofestivāla, arī Arsenāla) filmas un franču kino. Nepatīk zinātniskā fantastika, cilvēces glābšanas filmas. Nespēju sevī rast sajūsmu par krēslām, harijiem poteriem un līdzīgām masu psihozēm.

Man patīk apmeklēt teātri, īpaši Jauno Rīgas teātri, kā arī dažādus mazos teātrus-projektus, piem., UMKA.lv.

Esmu rīdziniece no A līdz Z. Man patīk pilsētas kņada (kaimiņu dziedāšana aiz sienas gan ne visai). Man patīk pastaigāties pa Vecrīgu vai, piemēram, Tērbatas ielu no viena gala līdz otram, ielūkoties skatlogos. Man patīk, ka viss ir salīdzinoši ātri un viegli sasniedzams. Man patīk, ka varu doties uz teātri vai kādu koncertu, kad vēlos. Man gribētos dzīvot kādā Rīgas centra dzīvoklī ar augstajiem griestiem un parketu (komunikācijām gan būtu jābūt savestām kārtībā). Tai pat laikā man ir nepieciešams būt pie dabas, ideālā variantā – pie jūras.

Cenšos visu izdarīt pēc labākās sirdsapziņas. To pašu sagaidu (diemžēl bieži vien tā arī nesagaidu) no citiem.

Esmu vienkārši cilvēks, kurš dzīvo nost! Dažreiz par lēnu vai ātru, bet – dzīvo!