Mēdzu lasīt

 Ar šo ierakstu uzsāku jaunu rubriku savā burtnīcā – izlasītās grāmatas. Par grāmatām, kuras izlasu. Tieši tāpat kā par filmām , lai piefiksētu, ko esmu izlasījusi, citādi liekas, ka nelasu vispār. Un tieši tāpat, kā par filmām, nekādas vērā ņemamas recenzijas, tikai faktu konstatēšana un tā brīža sajūtas, ja tādas rodas un gribas tajās dalīties.

 

 

 

 

 

Foto avots

Mērfijonkulis un nedēļa Aijas virtuvē

Kad uzsāku sen gribētos fotokursus, zināju, ka tos pabeigšu un pirkšu jaunu fotokameru, jo zināšu tak, ko vēlos! Kad nevarēju izpildīt jau pirmo mājas darbu, jo mana it kā nemaz tik sliktā kompaktkamera nevarēja NEKO, uz ātru roku  un lietotu iegādājos spoguļkameru Canon EOS 500D (jāatzīst šo modeli biju noskatījusi jau sen) jeb manā gadījumā Rebel T1i, kas ir tas pats modelis, tikai ASV tirgum.

Foto: http://www.dpreview.com

Tā nu kopš marta bildēju uz nebēdu, mācos, eksperimentēju, bet te nu pieslēdzas tas pats ieraksta nosaukumā minētais Mērfijonkulis. Par bildēm varu priecāties tikai fotoaparāta ekrānā, jo mans dators ir ļoti saguris un nevēlas pieņemt jaunās bildes (pareizāk sakot, programmu, kura ļautu ielādēt bildes). :c) Tā nu bildes krājas fotoaparātā un datorgalds gaida jaunu datoru, jo uz esošā atdzīvināšanu es (vairs) neceru…

Patiesībā viss šis garais ievads bija par to, ka es neesmu nekur pazudusi un šādas tādas sīkas šujamlietas (un ne tikai) ir tapušas, bet bez bildēm būtu bezjēdzīgi tās šeit vienkārši aprakstīt. Viena no tādām ir Bienes blogā atrādītie putniņi, kurus viņas ģimenei darināju kā pavasarīgu sveicienu kādai ikdienišķai ciemošanās reizei.

Bet tagad par manu nedēļu Aijas virtuvē, par ko viņa pati nemaz nezina. :c)

Tā kā mūsu piemājas veikals ir slēgts, pagājušajās brīvdienās izlēmu, ka aizbraukšu uz lielveikalu un sapirkšu pārtiku visai nedēļai (speciālisti saka, ka tā esot arī lētāk). Tad nu ķēros pie visas nedēļas ēdienkartes plānošanas. Šoreiz par manu pavārgrāmatu kļuva Aijas gatavotās receptes.

Nedēļa iesākās ar elementāro un ātri pagatavojamo tomātu un pupiņu zupu. Man tā bija vēl elementārāka un ātrāka, jo lietoju konservētās pupiņas. :c) Zupa man ļoti garšoja. Prasījās nedaudz pikantāka, bet tā ka devu dēliņam tad gatavoju maigu.

Nākamais, ko gatavoju bija gaļas un dārzeņu sacepums. Arī garšīgs un vienkārši pagatavojams. Ēdām ar turpat krāsnī ceptām kartupeļu daiviņām.

Bet pagaidām mans favorīts noteikti ir cepta vista ar tomātiem un mocarellu. Vista izdevās mīksta un garšīga! Bazilika lapiņu man nebija, toties bija diezgan daudz, manuprāt, ne visai garšīgās Spilvas pesto mērces (vismaz tā nelīdzinās īstam spāņu pesto, tā tiešām ir mērce, kur pesto atšķaidīts ar ūdeni attiecībā 1:10), taču šajā ēdienā tā bija pat ļoti vietā. Tāpat man nebija svaigu tomātu, bet pa ledusskapi mētājās burciņa ar saulē kaltētiem tomātiem (nu jau gan izklausās pēc Mārtiņa Rītiņa, kura stils ir runāt “ja mājās nekā nav, paņemiet laša fileju, laimu utt.” :c) ) kura ēdienam piešķīra eksotiski saulainu garšu. Ēdām ar vārītiem basmati rīsiem. Starp citu, tos lietoju, kopš vairākas reizes pēc kārtas ir izdevies iegrābties, manuprāt, zemas kvalitātes tvaicētajos rīsos (Rimi ražotos un vēl šķiet Dobeles Dzirnavnieka), kuri smirdēja pēc kūts un visa tā labuma, kas tur uzkrājas.

Tad nu noslēdzot “nedēļu Aijas virtuvē ” rītdienu gaida un ievelkas slinkā Napoleona kūka. Pagatavošana bij’ vienkārša, redzēs kā garšos. :c)

Paldies, Aija, par jaunu ēdienu ienešanu uz manas ģimenes galda! ;c)

Nākamnedēļ jāpaviesojas kādā citā virtuvē. ;cP

Pauze un daudzi – paldies

Šodien pēc divu nedēļu pārtraukuma mana dzīve vairāk vai mazāk ir atgriezusies savās sliedēs. Pēdējās nedēļas mūsu (paplašinātajā) ģimenē tika atkal pavadītas uz sēru nots, jo mana vīra mammai atklāja galvā audzēju, tas tika steidzami operēts. Nu jau viss ir gandrīz  labi, jo ir saņemta atbilde, ka audzējs bijis labdabīgs, bet pēdējās padsmit dienas mūsu šaurajā 44 m² dzīvoklītī brīžiem dzīvojām 5, brīžiem 4 cilvēki – visi uzvilkti no stresa. Un jāsaka visas šīs dienas es jutos kā ciemiņš savās mājās, jo vīra mātei un māsai ir talants visu vadību pārņemt savās rokās un nepieņemt mūsu dzīves ritmu. Tā nu es līdz šodienai nebiju rokās paņēmusi nevienu iesākto rokdarbu un nebiju noskatījusies nevienu filmu, grimu nelielā depresijā. BET – lai dzīvo pavasaris un lai ciemiņiem labi klājas – viņu mājās!… :c) Šodien beidzot izvēdināju visu māju un elpoju podiņos saziedējušās hiacintes pilnu krūti! :c)

Visa augstāk minētā dēļ, neesmu pateikusi daudzus jo daudzus – PALDIES!

Pirmkārt, Irēnai un Aijai par jau sen saņemto “paldies” par piedalīšanos “Lai top dāvana!” konkursā. Tā kā šai sakarā sen jau viss visos iesaistītajos blogos ir pateikts (par organizēšanu, par iedvesmošanu utt.), tad es saku vienkāršu, bet ne mazāk sirsnīgu – paldies!

Otrkārt, Maijai un Daigai, kuras ir atzinušas, ka ieskatās manā burtnīcā. :c)

Paldies par novērtējumu, bet es šo tradīciju neturpināšu, jo man tas pārāk atgādina ķēdes vēstules. Un bez tam man tiešām nav 5 mīļāko blogu. Manā bookmark-u sarakstā ir kādi 40 blogi (gan vietējie, gan ārzemju), kuros regulāri ieskatos, lasu, priecājos, bēdājos līdzi, iedvesmojos, dažreiz (reti gan) arī k-ko iekomentēju.

 

Un visbeidzot gribu pateikt lielu PALDIES tiem vairākiem desmitiem anonīmo (un ne tik anonīmo) sekotāju, kuri ielūkojas šeit katru dienu, bet neko jaunu nesaskata, bet vēl joprojām turpina to darīt. :c)

Lai visiem košs pavasaris!

 

 

Nelielas korekcijas burtnīcā

Izlēmu nedaudz pakoriģēt šo burtnīcu un noskatīto filmu sarakstu no atsevišķas lapas pārnest uz šo – kopējo ierakstu lapu. K-kā nebija ērti katru reizi papildināt jau esošu ierakstu.

Tātad turpmāk šeit būs arī nelieli, īsi ieraksti par filmām, kuras esmu noskatījusies (galvenokārt, tās, kuras atrastas i-neta plašumos, nevis redzētas TV). Nekādas profesionālas, oficiālas un vērā ņemamas recenzijas! Tikai manas tā brīža sajūtas un izjūtas par konkrēto filmu!

Kāpēc vispār nepieciešama tāda uzskaite?

Pusotru gadu esot mājās (vispirms viena un tagad divatā ar dēliņu) nenoliedzami ik pa brīdim uzrodas domas, ka es neko šai dzīvē neredzu, nepiedzīvoju, manas smadzenes atrofējas, izkrītu no aprites utt. utjp. Tā nu izlēmu, ka šeit uzskaitīšu redzētās filmas (kas zina, varbūt ar laiku vēl k-ko), lai sevi atsēdinātu, jo drošvien jau tik traki nav. :c)

Ieraksti paredzēti tiešām īsi – filmas nosaukums, īss apraksts vai sajūtas un treileris jeb reklāmas klipiņš, ja tāds ir pieejams. Iekavās norādīts filmas oriģinālnosaukums (daudzos gadījumos – tikai tas, ja nosaukumu latviski nezinu) ar saiti uz filmu datubāzi IMDb.com (atrodama sīkāka informācija par filmu un aktieriem, tās reitingi), valsts un iznākšanas gads.

Janvārī un februārī jau redzētās filmas saliku ar atpakaļ ejošu datumu.