Lielais mazais notikums

Piektdien nelielā radu un draugu pulkā tika kristīts mans dēliņš. Ceremonija bija īsa un tikai mums. Plašu svinību vietā klātesošos cienājām ar īpaši pasūtītu kūku un šampanieti turpat pie baznīcas

un kopīgi braucām iestādīt mana dēliņa ozoliņu.

Kāpēc to vispār šeit pieminu? Tāpēc, ka mans un dēliņa tērps bija (gandrīz) pašdarināts. :c)

Dēliņam pašuvu pavisam vienkāršas zila samta īsbikses un vestīti. Bikses patiešām vienkāršas – gumija viduklī un bikšu galos + zelta krāsas lentītes pušķīši. Arī vestīte vienkārša piegriezuma + zelta podziņas greznumam. Ar vestītes roku riņķa apstrādi gan radās nelielas problēmas (laikam šujot slīpā diega lentu biju k-ko mazliet pastiepusi un radās neglītas krunkas), kuras mana mamma palīdzēja novērst pāršujot.

Ap kaklu – a la žabo – baltam, plānam auduma atgriezumam apstrādātas malas, nošūts ar platiem dūrieniem, savilkts, pa vidu uzšūta zelta lentīte, kā arī piešūta lentīte, lai var ap kaklu apsiet.

Mana kleita tapa pēdējā brīdī. Nebiju vēl sākusi domāt, ko vilkšu mugurā, kad vecmāmiņa, uzzinājusi, ka mazmazdēliņam būs zila samta ietērps, man atsūtīja „stilīgu” zila samta kostīmu – nenosakāma garuma garo kleitu ar šķēlumu vienā sānā līdz pus dibenam un vizuļojošu žaketīti 80-to stilā. Vispirms mazliet iesmēju, kā vecmāmiņa novērtējusi manu gaumi, bet tad acu priekšā pazibēja ideja, kā nepievilcīgo kleitu pāršūt. Šoreiz šuvēja bija mana mamma. Tikai ideja ir mana, bet arī tas ir daudz! :c)

Tātad garajai kleitai tika nogriezta apakšējā mala, lai garums būtu mazliet zem ceļa (lielākoties visas manas izejamās kleitas ir pāris centimetrus virs ceļa, taču šoreiz izlēmu eksperimentēt). Tika pilnībā aizšūts šķēlums. Kārtīgās mātes meitas kakla izgriezums tika izgriezts būtiski lielāks, taču tālāko darbību rezultātā tas neizskatījās nepiedienīgi. Tātad, nogrieztā kleitas apakša tika pārlocīta uz pusēm (veidojās tāds kā tunelis) un sagriežot mazliet slīpi (tas, lai skaistāks kritums veidojas) iešūta lielajā kakla izgriezumā  kā apkakle. Apakšmala apstrādāta ar tādu speciālu līmlentu, kuru piegludina. Līdz ar to apakšmala ir glīta, gluda, bez vīles.

Vīram gan nekas jauns netika pašūts. Vilka smalkrūtotu kreklu un zilu kaklasaiti. Tāda, nu zilā komanda mēs bijām! ;c)

Pozitīvo un talantīgo meiteņu komūna

Tādas sajūtas man ir pēc šīs vasaras lielākā i-neta vides notikuma – Blogdraugu salidojuma pie Laines Zaubes mežiņā. Šajās mazliet vairāk kā 24 h notika tik daudz, ka nav brīnums – man ir sajūta it kā būtu bijusi atvaļinājumā. Tā kā manī nav tāda talanta, lai visu notikušo ietērptu skaistos, saturīgos teikumos (kā to jau ir paguvušas izdarīt gandrīz visas pasākuma dalībnieces), piefiksēju randomizētas savas sajūtas un atmiņas par šo pasākumu.

 

…lieliskas ceļabiedrenes kā pretstati – miers un enerģija (paldies, Vinita un Laura!)…

…nepareizi radušos priekšstatu sabrukšana – Laines balss nav čiepstošs pirmais soprāns, bet spēcīgs otrais alts; telpas ir mazākas un mājīgākas nekā fotogrāfijās…

…romantiskās dekorācijas (paldies, Kristīne un Valter!)…

…pašgatavoti labumi (gan sāļi, gan saldi) tik daudz, ka pagaršoju knapi pusi no visa savestā…

…brīžiem neesošā tālruņa zona, kas vēl vairāk ļāva justies kā no pārējās pasaules noslēgtā komūnā (paldies, LMT!)…

…ieraudzīt un saprast, ka kādu laiku atpakaļ uz aklo dāvināta dāvana bijusi tieši laikā (paldies, Aija!)…

…mēs esam tik dažādas tanī, ko darām un kur esam, bet tomēr tik vienotas kādā citā līmenī…

…vissmaidīgākais Cilvēka Mazulis savā vecuma grupā (paldies, Laura!)…

…siltie mukluki, kuru pagatavošana izrādījās vienkārša, tomēr laikietilpīga (paldies, Laine un es turu pie vārda, ka tiem jāsaraujas vēl pēc kādām dažām mazgāšanas reizēm! ;cP Ja nē – došu uz garantijas remontu :cD )…

…2 pelēki, spuraini kreisās kājas mukluki (paldies, Kristīne,  bet – kur ņemsi otru kreiso kāju?…)…

…smaidi un smiekli…

…veiksme loterijā, kurā man BIJA jāuzvar (paldies, Kristīne, par fantastiskajām pastkartēm, kuras gan man ir žēl kādam sūtīt… :c) )…

…viltīgās meža cūkas, kuras nerādās mums mežā, bet kā uzticīgi suņi sagaida pie pašām mājām…

…dekupāžas pamati (paldies, Irēna, ka ierādīji, ka tas nav sarežģīti, laikietilpīgi un ka nav nepieciešams pirkt speciālos dārgos materiālus)…

…finiera lokšņu iepazīšana – ziedi, plaukti, zivis, sniegavīrs (paldies, Kristīne!)…

…kripatiņa cigun gandrīz pilsdrupās (paldies, Irēna!)…

…pūra lāde ar smalkiem darbiem (paldies, Inese! Nevaru gan iedomāties, ka kāda cita varētu būt īstāka rožu Inese :c) )…

…eko-ziepju Zaubes pļaviņa vārīšana uz terases 2os naktī pie mainīgas elektrības padeves (paldies, Kitija, turpmāk vasaras svaiguma aromāts asociēsies ar piedzīvoto Zaubes mežiņā)…

…sarunas līdz rītam…

…sastapta reāla 2 bērnu māmiņa, kura nav zaudējusi savu brīvību un trakulību, un ir gatava triekties cauri pus Latvijai uz motorollera (paldies, Linda!)…

…informācijas pārpilnība par rokdarbiem, to veidiem un knifiem; labākajām iepirkšanās vietām, receptēm; par ģimeni, dzemdībām, bērnu audzināšanu, veselīgu dzīvesveidu utt.…

…gulēšana pie durvīm, kur seifs un Kitija drošībā…

…atklāsme, ka 4 stundas saraustīta miega arī var būt pietiekami…

…grābekļa izmantošana rokdarbiem – tapošana (paldies, Aija!)…

…sēņu izglābšanās pateicoties mūsu sagurumam otrajā dienā…

…raibais vaska krītiņa vīriņš, kuru mans dēliņš uzskatīja par cepumu un nokoda roku pirms sākt zīmēt (paldies, Santa!)…

…Zaubes mežiņa dārza labumi manā pusdienu galdā (paldies, Laine un Raisa!)…

…visgaršīgākais un svaigākais pesto (paldies Agnesei (?), kura pesto atkarīgu padarīja arī manu dēliņu, kurš tā atlikumus ēda ar karotēm)…

…elpot dzestro rīta gaisu un skatīties uz meža cūkām, guļot savā guļammaisā…

 

Paldies par šo terapiju manam ikdienas darbu rutīnā ieslīgušajam prātam!

KINO / De vrais mensonges

 Filma Beautiful Lies (De vrais mensonges, Francija, 2010) bez gala jau nu līdzīga Amēlijai . Gan sižets līdzīgs (kādas jaunietes vēlme slepeni ietekmēt citu cilvēku likteņus), gan galvenās varones vārdi – Emīlija un Amēlija, gan galu galā galvenās lomas tēlotāja tā pati – Odrija Tatū (Audrey Tautou). Un, protams, – abas ir franču filmas! Režisora Pjēra Salvadori (Pierre Salvadori) kontā arī vieglā izklaides žanra filma Priceless, kur tieši tāpat kā augstāk minētajā galvenajā lomā viena no manām mīļākajām aktrisēm – Odrija Tatū.

Filma man patika un tieši tāpat kā Amēliju no saviem failiem neizdzēsīšu, bet paturēšu atmiņā, kad gribēsies k-ko vieglu un romantisku.

 

Skaidrs, ka vasara priekš manis ir beigusies, ja gribas vakarā skatīties filmas…

Telts minūtes laikā

Atceros, ka man bērnībā patika celt no segām/spilveniem un krēsliem/galdiem sev migu. Un kuram gan bērnam nepatīk? :c) Zemāk pavisam vienkāršs variants, kā karstā vasaras dienā radīt patvērumu no saules (kādreiz tak tā vēl atgriezīsies?…) vai ātri uzcelt spēļu māju savam bērnam. Lai gan jāatzīst, es pati ļoti pat labprāt būtu pagulējusi pusdienlaiku šajā teltī – tik patīkami vēss un caurvējains tajā bija.

Novilku veļas striķi starp 2 ābelēm (diezgan zemu). Pāri pārmetu lielu, gaišu, savu aktīvo dzīvi nokalpojušu un vīra mātes dāsni atvēlētu kaķu segu – palagu (vai varbūt tas bija galdauts?…). Palaga stūrus piefiksēju pie zemes ar metāla mietiņiem (no īstās telts). Telts (jeb būda kā to sauca mans dēliņš) gatava!

Veselīgs našķis bērnu ballītei

Ar šādu nosaukumu man ir pierakstīta šī recepte, taču 1) ne nu tas ir 100% veselīgs, 2) ne nu es to gatavoju bērnu ballītei. :c) Gatavoju to kā našķi kolektīvai plostošanai ar draugiem pa Gauju. (starp citu, plostot ar 1 ½ gadu vecu bērnu nav viegli, taču arī ne neiespējami un es priecājos, ka nenobijos, bet to pamēģināju)

Recepti pierakstīju, izgaršojot kādu veikalā pirktu našķi.

Sastāvdaļas:

Brokastu kukurūzas pārslas, žāvēti augļi (dzērvenes, ķirši u.c. skābenie augļi), mandeļu skaidiņas, sēklas (ķirbju, saulespuķu, sezama u.c.), īrisa masa.

Pagatavošana:

Katliņā izkausē īrisa masu (manos pāris piemājas veikalos diemžēl tās nebija, nopirku Gotiņas konfektes – derēja). Tikmēr sajauc kukurūzas pārslas, mandeļu skaidiņas, sēklas un žāvētos augļus (man to nebija, bet būtu derējuši, lai mazliet atsvaidzinātu kopējo saldumu). Kad īrisa masa izkususi, pievieno sauso maisījumu. Visu kārtīgi samaisa. Lej/ber/pārvieto lēzenā, kantainā traukā (es apakšā izklāju pārtikas plēvi aiz kuras pēc tam bija viegli izņemt no trauka). Izlīdzina. Virsū uzliek kādu citu trauku un slogu (man bija atbilstoša izmēra plastmasas kastīte un kilograms gaļas ledusskapī). Atdzesē (es liku ledusskapī uz nakti). Griež ar asu nazi kubiņos. Noēd tā, ka drupačiņas nepaliek.