Vēl viena klusā daba izskanējusi…

Šodien ir tik interesanti dažādos blogos palasīt atsauksmes par Prāta Vētras koncertu/-iem Rīgā! :c)

Es pati biju 5dien uz tūres noslēguma koncertu un 6dien tiešraidē i-netā (+ vēlreiz atkārtojumā 7dien) skatījos arī Swedbank koncertu un jāsaka, ka man tomēr labāk patika 5dienas koncerts. Man likās loģiskāk sakārtotas dziesmas, konceptuāli vienotāks, kā arī priecēja dažādi viesi, piem., Māris Štrombergs & Co dziesmas Bronza laikā. :c) Es uz šo koncertu pirku biļetes (šķiet bloglandē viena no retajām, kas tās iegādājusies… ;cP ) kā uz pēdējā albuma tūri un to arī sagaidīju. 6dienas koncerts man vairāk likās kā Prāta Vētras Dziesmusvētki, kas būtu forši, ja biļetes būtu ieguvusi bez maksas. :c)

Mans vīrs šo novērtēja kā Prāta Vētras labāko koncertu. Es gan tā nevaru teikt, taču patika man – ļoti.

Un vēl – esmu bezgala samīlējusies vilcēnā, ka pat fana krekliņu sev iegādājos. :c) Šādu baltu –

Foto : Prāta Vētras lapa Facebook-ā

Un visu mājupceļu dziedāju:

Viss, kas bijis starp mums vēl ir te

Siltās vasaras ēnā

Paliec klusi un neaizej

Redzi, saule jau riet lēnām

 

Paldies prātieši par lielisku vakaru !

Mamma = Sieviete / 2.nedēļa

Hm, 2.nedēļas atskaite tikai 3.nedēļas beigās? Jā, un šajā laikā sapratu, ka Mamma = Sieviete tikai pie dažādiem nosacījumiem. Pirmkārt, lai vistuvākie un vismīļākie būtu veseli. Manā gadījumā tieši šis nosacījums nedarbojās, jo kopš pagājušās piektdienas vakara līdz šīs piektdienas vakaram ar dēliņu bijām slimnīcā. Tā nu man sanāca noraut Mamma = Sieviete akcijas 2.nedēļas beigas un 3.nedēļu vispār izlaižu (atlikšu uz vēlāku laiku – apsolos!).

Kas attiecas uz 2.nedēļas sākumu – tas bija ļoti sievišķīgs iesākums, jo izvilku no plaukta kuplākos svārkus un katru dienu vilku tos uz darbu (parasti svārkus velku vien pāris reizes mēnesī, aukstā laikā drošvien vēl retāk), kombinējot ar dažādām blūzēm/džemperīšiem. Augstpapēžu kurpes  arī bija neatņemama sastāvdaļa.

Grūtākajai daļai vajadzēja būt brīvdienās, kad it kā bez īpaša iemesla pucēties (ak, kā es saprotu tās blogmammas-sievietes, kuras visu dienu ir mājās ar bērniem, jo atceros, ka arī man bija svarīgāk, lai ir ērti un praktiski!). Dēliņa slimības dēļ brīvdienu daļa izpalika, bet mēģināšu to realizēt ja ne vēl šajās brīvdienās, tad nākamajās.

Tāpat nerealizētas palika 2 ieceres:

1) Sakārtot svārku/kleitu krājumus. Man tie ir tiešām lieli, taču uzvelku tos tik reti! Tāpēc biju nolēmusi ķerties pie nežēlīgas šķirošanas – atdot, kas atdodams un atstāt tikai to, ko tiešām velku, kas der (nemānīt sevi ar  – kādreiz derēs), lai ir vieta jaunām kleitām/svārkiem. :c)

2) Iegādāties kādu sarkanu vai dzeltenu (šobrīd prāts nesas tieši uz šīm krāsām) kaklarotu. Domās ir arī dažas ieceres, kādai tai būtu jāizskatās, bet negribu tam pārāk pieķerties, jo, k-ko konkrētu meklējot, parasti to neizdodas atrast. Lai par rāmi paliek krāsa.

Cerams nākamā nedēļa būs mierīgāka un varēšu pilnvērtīgi piedalīties akcijas 4.nedēļā (un paspēt vēl iekavētos darbiņus).

 

Mazā prinča ballīte 2gadniekam – PIRMS

Tieši pirms nedēļas bija  TĀ diena – mana dēliņa 2. dzimšanas diena. Pirms gada jau šeit rakstīju par šīs dienas svarīgumu un dalījos ar savu dzemdību stāstu. Šogad, jāatzīst, manas sajūtas šajā dienā nebija tik īpašas, kādas tās bija viņa 1-ajā dzimšanas dienā. Toreiz man bija sajūta, ka tā ir arī mana dzimšanas diena.

Savukārt, šajā iepriekšējā gadā vairākkārt esmu pieķērusi sevi pie domas, ka tas mazais cilvēciņš nu TIK ļoti ir MANS cilvēks! Neskatoties uz to, ka audzināšanas procesā rodas dažādas nesaskaņas, tik ļoti izjūtu ka viņš ir daļa no manis, ka mums saskan. Nez vai tā ir visiem vecākiem ar visiem bērniem?…

Tāpat šajā iepriekšējā gadā esmu sapratusi, cik svarīgs bērna ikdienā ir režīms un robežu noteikšana. Par to man liels paldies jāsaka draudzenei Santai, kura neko neuzspiežot un neapgalvojot, ka tas ir vienīgais pareizais risinājums, bet ar savu piemēru parādot, ir manus uzskatus ietekmējusi. Lai gan pati nekad neesmu bijusi baigā vāciešu ordnunga piekopēja savā ikdienā, bet attiecībā uz bērnu es redzu, ka un kā tas reāli strādā. K-vai ar gulētiešanu konkrētos laikos. Tas nenozīmē, ka pus9os lai tur vai kas jau jāguļ, bet, ja nu kādreiz gadās tā pamatīgāk atkāpties no režīma, redzu, cik pats bērns ir apjucis un izsists no līdzsvara.

Vēl šajā gadā esmu sapratusi, ka man labāk par spēlēšanos ar dēliņu patīk skatīties, kā to dara mans vīrs. Man patīk vērot, kā veidojas viņu savstarpējās attiecības.

Bet kas attiecas uz dzimšanas dienu šogad abi ar vīru ņēmām darbā brīvu dienu, pavadījām to visi kopā un gatavojāmies/svinējām bērnu ballīti.

Tā kā mums bija lieliska iespēja tajā nedēļā savu niecīgā izmēra dzīvokli nomainīt uz lielu māju (ar tāda paša izmēra suni), izlēmām, ka organizēsim arī pienācīgu bērnu ballīti (nevis knapināsimies un dalīsim ciemiņus pa daļām savā dzīvoklī), jo, ko gan bērnam vajag? Citus bērnus ar kuriem kopā padauzīties! :c) Par laimi plānotie ciemiņi visi bija tādi, kuri tika darba dienā pa dienu.

Par ballītes tēmu tika izvēlēta Mazā prinča tēma, jo dēliņam ir čirkaini, blondi matiņi kā Mazajam princim (nu, reāli tās ir blondas pinkas, kuras glīti izskatās tikai uzreiz pēc matu mazgāšanas :c)) un pirms tos nogriezt, gribējās vēl pēdējoreiz to nosvinēt. Tika izsūtīts sekojošs ielūgums:

 

 

 

 

 

 

Tuvākajā laikā uzrakstīšu arī par apģērbu jubilāram, dekorācijām, cienastu un aktivitātēm.

Piparkūkas un idille ar mazu bērnu

Vakar kā ceturtajā adventa svētdienā cepu piparkūkas no pāris nedēļas atpakaļ gatavotās mīklas. Sapratu, kas tas varētu būt diezgan riskanti testēt mīklu Ziemassvētku rītā/vakarā. Bet viss ir kārtībā! Piparkūkas sanāca kraukšķīgas un gardas. Mīklas recepti meklēju tādu, kurā ir iesala ekstrakts (jo tas ar uz beigām ejošu termiņu man bija mājās) un mana izvēle krita uz šo no Četrām Sezonām.

Sastāvdaļas:

• 600g kviešu miltu
• 0,3l iesala ekstrakta vai medus
• 200g sviesta
• 1/2 glāze cukura
• 1 tējk. sodas
• 1 ola
• 2 ēd.k. piparkūku garšvielu

Pagatavošana:

1. Cukuru, sviestu un iesala ekstraktu uzkarsē, bet nevāri.
2. Verdošā masā iekul pusi miltu un maisi, līdz masa atlec no katla malām. Kad mīkla mazliet padzisusi, pievieno sakultu olu, atlikušos miltus, sodu un piparkūku garšvielas.
3. Uz galda virsmas, kas apkaisīta ar miltiem, mīci mīklu, līdz tā kļūst gluda un spīdīga (tas var prasīt ilgāku laiku, jo mīklai jābūt labi izmīcītai). Tad to ietin folijā un liec ledusskapī nogatavoties.

Vēl pagatavoju karsto dzērienu no ābolu sulas + kanēļa standziņas + ingvera saknes + citrona + medus. Visu to sildīju katlā un  lēju krūzēs. Gardi, bezalkoholiski un svētku sajūtu raisoši!

Mana vīzija bija, ka mēs visi trīs tā forši pasēdēsim adventa vainadziņa sveču gaismā, pakraukšķināsim piparkūkas un uzdzersim  karsto dzērienu. Nu, tāda ģimenes idille! Manam dēliņam bija cits plāns… :c) Kamēr es nesu no virtuves krūzes un piparkūku šķīvi, viņš nopūta visas sveces. Es tās aizdedzu. Viņš nopūta. Tā vēl kādas pāris reizes, kad es savu domu metu pie malas un mēģināju viņu pierunāt iesēsties krēsliņā pie galda. Neveiksmīgi. Tā nu viņš sāka ēst stāvot kā bufetē pie letes. Skaisti nokoda piparkūku un uzdzēra silto dzērienu. Es biju laimīga! Bet tad mana mazā ķipara galvā k-kas sagriezās un viņš apgrieza krūzi otrādi, izlēja tās saturu uz grīdas un izspļāva piparkūku. Pats ar visām četrām metās iekšā pašradītajā peļķē. Man dusmas mijās ar smiekliem. Dusmas, jo man ļoti nepatīk, kad cūkojas ar ēdienu un smiekli par to, kā izgāzās mana iecerētā ģimenes idille. :cD

Raksti no pagātnes

Pagājušā nedēļa mūsu ģimenē bija īpaši smaga, jo dēliņu ar elpas trūkumu svētdienas rītā aizvedām uz slimnīcu. Izrādījās, ka tas ir kāds viltīgs vīruss. Ar niecīgu klepu un vēl niecīgākām iesnām pāriet uz plaušām. Vakar beidzot tikām mājās, lai turpinātu ārstēšanos.

Bērnu slimnīcā Gaiļezerā biju jau bijusi gada sākumā. Toreiz bijām tikai uzņemšanas nodaļā, taču šoreiz mūs pārcēla arī uz NODAĻU! Nu, ziniet! Kā diena pret nakti!

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Raksti, uz kuriem labprāt paskatītos kādā muzejā, taču pavadīt gandrīz nedēļu šādā vidē bija diezgan nomācoši.

Bet vakar, atgriežoties beidzot mājās, uzrīkojām sev nelielus svētkus. Izcepu krāsnī pīrāgu, kuram pamatā kārtainā mīkla no saldētavas, pildījumā rikotas siers (vai biezpiens?) ar olām un saulē kaltētiem tomātiem un, kad tas viss krāsnī kādas 20 minūtes pacepts, virsa nosegta ar tomātu šķēlēm un baziliku (man bija tikai kaltēts). Ātri, vienkārši un sasodīti garšīgi! ;c)