Vēl viena klusā daba izskanējusi…

5 komentāri

Šodien ir tik interesanti dažādos blogos palasīt atsauksmes par Prāta Vētras koncertu/-iem Rīgā! :c)

Es pati biju 5dien uz tūres noslēguma koncertu un 6dien tiešraidē i-netā (+ vēlreiz atkārtojumā 7dien) skatījos arī Swedbank koncertu un jāsaka, ka man tomēr labāk patika 5dienas koncerts. Man likās loģiskāk sakārtotas dziesmas, konceptuāli vienotāks, kā arī priecēja dažādi viesi, piem., Māris Štrombergs & Co dziesmas Bronza laikā. :c) Es uz šo koncertu pirku biļetes (šķiet bloglandē viena no retajām, kas tās iegādājusies… ;cP ) kā uz pēdējā albuma tūri un to arī sagaidīju. 6dienas koncerts man vairāk likās kā Prāta Vētras Dziesmusvētki, kas būtu forši, ja biļetes būtu ieguvusi bez maksas. :c)

Mans vīrs šo novērtēja kā Prāta Vētras labāko koncertu. Es gan tā nevaru teikt, taču patika man – ļoti.

Un vēl – esmu bezgala samīlējusies vilcēnā, ka pat fana krekliņu sev iegādājos. :c) Šādu baltu –

Foto : Prāta Vētras lapa Facebook-ā

Un visu mājupceļu dziedāju:

Viss, kas bijis starp mums vēl ir te

Siltās vasaras ēnā

Paliec klusi un neaizej

Redzi, saule jau riet lēnām

 

Paldies prātieši par lielisku vakaru !

Mamma = Sieviete / 2.nedēļa

2 komentāri

Hm, 2.nedēļas atskaite tikai 3.nedēļas beigās? Jā, un šajā laikā sapratu, ka Mamma = Sieviete tikai pie dažādiem nosacījumiem. Pirmkārt, lai vistuvākie un vismīļākie būtu veseli. Manā gadījumā tieši šis nosacījums nedarbojās, jo kopš pagājušās piektdienas vakara līdz šīs piektdienas vakaram ar dēliņu bijām slimnīcā. Tā nu man sanāca noraut Mamma = Sieviete akcijas 2.nedēļas beigas un 3.nedēļu vispār izlaižu (atlikšu uz vēlāku laiku – apsolos!).

Kas attiecas uz 2.nedēļas sākumu – tas bija ļoti sievišķīgs iesākums, jo izvilku no plaukta kuplākos svārkus un katru dienu vilku tos uz darbu (parasti svārkus velku vien pāris reizes mēnesī, aukstā laikā drošvien vēl retāk), kombinējot ar dažādām blūzēm/džemperīšiem. Augstpapēžu kurpes  arī bija neatņemama sastāvdaļa.

Grūtākajai daļai vajadzēja būt brīvdienās, kad it kā bez īpaša iemesla pucēties (ak, kā es saprotu tās blogmammas-sievietes, kuras visu dienu ir mājās ar bērniem, jo atceros, ka arī man bija svarīgāk, lai ir ērti un praktiski!). Dēliņa slimības dēļ brīvdienu daļa izpalika, bet mēģināšu to realizēt ja ne vēl šajās brīvdienās, tad nākamajās.

Tāpat nerealizētas palika 2 ieceres:

1) Sakārtot svārku/kleitu krājumus. Man tie ir tiešām lieli, taču uzvelku tos tik reti! Tāpēc biju nolēmusi ķerties pie nežēlīgas šķirošanas – atdot, kas atdodams un atstāt tikai to, ko tiešām velku, kas der (nemānīt sevi ar  – kādreiz derēs), lai ir vieta jaunām kleitām/svārkiem. :c)

2) Iegādāties kādu sarkanu vai dzeltenu (šobrīd prāts nesas tieši uz šīm krāsām) kaklarotu. Domās ir arī dažas ieceres, kādai tai būtu jāizskatās, bet negribu tam pārāk pieķerties, jo, k-ko konkrētu meklējot, parasti to neizdodas atrast. Lai par rāmi paliek krāsa.

Cerams nākamā nedēļa būs mierīgāka un varēšu pilnvērtīgi piedalīties akcijas 4.nedēļā (un paspēt vēl iekavētos darbiņus).

 

Mazā prinča ballīte 2gadniekam – PIRMS

2 komentāri

Tieši pirms nedēļas bija  TĀ diena – mana dēliņa 2. dzimšanas diena. Pirms gada jau šeit rakstīju par šīs dienas svarīgumu un dalījos ar savu dzemdību stāstu. Šogad, jāatzīst, manas sajūtas šajā dienā nebija tik īpašas, kādas tās bija viņa 1-ajā dzimšanas dienā. Toreiz man bija sajūta, ka tā ir arī mana dzimšanas diena.

Savukārt, šajā iepriekšējā gadā vairākkārt esmu pieķērusi sevi pie domas, ka tas mazais cilvēciņš nu TIK ļoti ir MANS cilvēks! Neskatoties uz to, ka audzināšanas procesā rodas dažādas nesaskaņas, tik ļoti izjūtu ka viņš ir daļa no manis, ka mums saskan. Nez vai tā ir visiem vecākiem ar visiem bērniem?…

Tāpat šajā iepriekšējā gadā esmu sapratusi, cik svarīgs bērna ikdienā ir režīms un robežu noteikšana. Par to man liels paldies jāsaka draudzenei Santai, kura neko neuzspiežot un neapgalvojot, ka tas ir vienīgais pareizais risinājums, bet ar savu piemēru parādot, ir manus uzskatus ietekmējusi. Lai gan pati nekad neesmu bijusi baigā vāciešu ordnunga piekopēja savā ikdienā, bet attiecībā uz bērnu es redzu, ka un tas reāli strādā. K-vai ar gulētiešanu konkrētos laikos. Tas nenozīmē, ka pus9os lai tur vai kas jau jāguļ, bet, ja nu kādreiz gadās tā pamatīgāk atkāpties no režīma, redzu, cik pats bērns ir apjucis un izsists no līdzsvara.

Vēl šajā gadā esmu sapratusi, ka man labāk par spēlēšanos ar dēliņu patīk skatīties, kā to dara mans vīrs. Man patīk vērot, kā veidojas viņu savstarpējās attiecības.

Bet kas attiecas uz dzimšanas dienu šogad abi ar vīru ņēmām darbā brīvu dienu, pavadījām to visi kopā un gatavojāmies/svinējām bērnu ballīti.

Tā kā mums bija lieliska iespēja tajā nedēļā savu niecīgā izmēra dzīvokli nomainīt uz lielu māju (ar tāda paša izmēra suni), izlēmām, ka organizēsim arī pienācīgu bērnu ballīti (nevis knapināsimies un dalīsim ciemiņus pa daļām savā dzīvoklī), jo, ko gan bērnam vajag? Citus bērnus ar kuriem kopā padauzīties! :c) Par laimi plānotie ciemiņi visi bija tādi, kuri tika darba dienā pa dienu.

Par ballītes tēmu tika izvēlēta Mazā prinča tēma, jo dēliņam ir čirkaini, blondi matiņi kā Mazajam princim (nu, reāli tās ir blondas pinkas, kuras glīti izskatās tikai uzreiz pēc matu mazgāšanas :c)) un pirms tos nogriezt, gribējās vēl pēdējoreiz to nosvinēt. Tika izsūtīts sekojošs ielūgums:

 

 

 

 

 

 

Tuvākajā laikā uzrakstīšu arī par apģērbu jubilāram, dekorācijām, cienastu un aktivitātēm.

Piparkūkas un idille ar mazu bērnu

4 komentāri

Vakar kā ceturtajā adventa svētdienā cepu piparkūkas no pāris nedēļas atpakaļ gatavotās mīklas. Sapratu, kas tas varētu būt diezgan riskanti testēt mīklu Ziemassvētku rītā/vakarā. Bet viss ir kārtībā! Piparkūkas sanāca kraukšķīgas un gardas. Mīklas recepti meklēju tādu, kurā ir iesala ekstrakts (jo tas ar uz beigām ejošu termiņu man bija mājās) un mana izvēle krita uz šo no Četrām Sezonām.

Sastāvdaļas:

  • 600g kviešu miltu
  • 0,3l iesala ekstrakta vai medus
  • 200g sviesta
  • 1/2 glāze cukura
  • 1 tējk. sodas
  • 1 ola
  • 2 ēd.k. piparkūku garšvielu

Pagatavošana:

  1. Cukuru, sviestu un iesala ekstraktu uzkarsē, bet nevāri.
  2. Verdošā masā iekul pusi miltu un maisi, līdz masa atlec no katla malām. Kad mīkla mazliet padzisusi, pievieno sakultu olu, atlikušos miltus, sodu un piparkūku garšvielas.
  3. Uz galda virsmas, kas apkaisīta ar miltiem, mīci mīklu, līdz tā kļūst gluda un spīdīga (tas var prasīt ilgāku laiku, jo mīklai jābūt labi izmīcītai). Tad to ietin folijā un liec ledusskapī nogatavoties.

Vēl pagatavoju karsto dzērienu no ābolu sulas + kanēļa standziņas + ingvera saknes + citrona + medus. Visu to sildīju katlā un  lēju krūzēs. Gardi, bezalkoholiski un svētku sajūtu raisoši!

Mana vīzija bija, ka mēs visi trīs tā forši pasēdēsim adventa vainadziņa sveču gaismā, pakraukšķināsim piparkūkas un uzdzersim  karsto dzērienu. Nu, tāda ģimenes idille! Manam dēliņam bija cits plāns… :c) Kamēr es nesu no virtuves krūzes un piparkūku šķīvi, viņš nopūta visas sveces. Es tās aizdedzu. Viņš nopūta. Tā vēl kādas pāris reizes, kad es savu domu metu pie malas un mēģināju viņu pierunāt iesēsties krēsliņā pie galda. Neveiksmīgi. Tā nu viņš sāka ēst stāvot kā bufetē pie letes. Skaisti nokoda piparkūku un uzdzēra silto dzērienu. Es biju laimīga! Bet tad mana mazā ķipara galvā k-kas sagriezās un viņš apgrieza krūzi otrādi, izlēja tās saturu uz grīdas un izspļāva piparkūku. Pats ar visām četrām metās iekšā pašradītajā peļķē. Man dusmas mijās ar smiekliem. Dusmas, jo man ļoti nepatīk, kad cūkojas ar ēdienu un smiekli par to, kā izgāzās mana iecerētā ģimenes idille. :cD

Raksti no pagātnes

7 komentāri

Pagājušā nedēļa mūsu ģimenē bija īpaši smaga, jo dēliņu ar elpas trūkumu svētdienas rītā aizvedām uz slimnīcu. Izrādījās, ka tas ir kāds viltīgs vīruss. Ar niecīgu klepu un vēl niecīgākām iesnām pāriet uz plaušām. Vakar beidzot tikām mājās, lai turpinātu ārstēšanos.

Bērnu slimnīcā Gaiļezerā biju jau bijusi gada sākumā. Toreiz bijām tikai uzņemšanas nodaļā, taču šoreiz mūs pārcēla arī uz NODAĻU! Nu, ziniet! Kā diena pret nakti!

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Raksti, uz kuriem labprāt paskatītos kādā muzejā, taču pavadīt gandrīz nedēļu šādā vidē bija diezgan nomācoši.

Bet vakar, atgriežoties beidzot mājās, uzrīkojām sev nelielus svētkus. Izcepu krāsnī pīrāgu, kuram pamatā kārtainā mīkla no saldētavas, pildījumā rikotas siers (vai biezpiens?) ar olām un saulē kaltētiem tomātiem un, kad tas viss krāsnī kādas 20 minūtes pacepts, virsa nosegta ar tomātu šķēlēm un baziliku (man bija tikai kaltēts). Ātri, vienkārši un sasodīti garšīgi! ;c)

Pozitīvo un talantīgo meiteņu komūna

10 komentāri

Tādas sajūtas man ir pēc šīs vasaras lielākā i-neta vides notikuma – Blogdraugu salidojuma pie Laines Zaubes mežiņā. Šajās mazliet vairāk kā 24 h notika tik daudz, ka nav brīnums – man ir sajūta it kā būtu bijusi atvaļinājumā. Tā kā manī nav tāda talanta, lai visu notikušo ietērptu skaistos, saturīgos teikumos (kā to jau ir paguvušas izdarīt gandrīz visas pasākuma dalībnieces), piefiksēju randomizētas savas sajūtas un atmiņas par šo pasākumu.

 

…lieliskas ceļabiedrenes kā pretstati – miers un enerģija (paldies, Vinita un Laura!)…

…nepareizi radušos priekšstatu sabrukšana – Laines balss nav čiepstošs pirmais soprāns, bet spēcīgs otrais alts; telpas ir mazākas un mājīgākas nekā fotogrāfijās…

…romantiskās dekorācijas (paldies, Kristīne un Valter!)…

…pašgatavoti labumi (gan sāļi, gan saldi) tik daudz, ka pagaršoju knapi pusi no visa savestā…

…brīžiem neesošā tālruņa zona, kas vēl vairāk ļāva justies kā no pārējās pasaules noslēgtā komūnā (paldies, LMT!)…

…ieraudzīt un saprast, ka kādu laiku atpakaļ uz aklo dāvināta dāvana bijusi tieši laikā (paldies, Aija!)…

…mēs esam tik dažādas tanī, ko darām un kur esam, bet tomēr tik vienotas kādā citā līmenī…

…vissmaidīgākais Cilvēka Mazulis savā vecuma grupā (paldies, Laura!)…

…siltie mukluki, kuru pagatavošana izrādījās vienkārša, tomēr laikietilpīga (paldies, Laine un es turu pie vārda, ka tiem jāsaraujas vēl pēc kādām dažām mazgāšanas reizēm! ;cP Ja nē – došu uz garantijas remontu :cD )…

…2 pelēki, spuraini kreisās kājas mukluki (paldies, Kristīne,  bet – kur ņemsi otru kreiso kāju?…)…

…smaidi un smiekli…

…veiksme loterijā, kurā man BIJA jāuzvar (paldies, Kristīne, par fantastiskajām pastkartēm, kuras gan man ir žēl kādam sūtīt… :c) )…

…viltīgās meža cūkas, kuras nerādās mums mežā, bet kā uzticīgi suņi sagaida pie pašām mājām…

…dekupāžas pamati (paldies, Irēna, ka ierādīji, ka tas nav sarežģīti, laikietilpīgi un ka nav nepieciešams pirkt speciālos dārgos materiālus)…

…finiera lokšņu iepazīšana – ziedi, plaukti, zivis, sniegavīrs (paldies, Kristīne!)…

…kripatiņa cigun gandrīz pilsdrupās (paldies, Irēna!)…

…pūra lāde ar smalkiem darbiem (paldies, Inese! Nevaru gan iedomāties, ka kāda cita varētu būt īstāka rožu Inese :c) )…

…eko-ziepju Zaubes pļaviņa vārīšana uz terases 2os naktī pie mainīgas elektrības padeves (paldies, Kitija, turpmāk vasaras svaiguma aromāts asociēsies ar piedzīvoto Zaubes mežiņā)…

…sarunas līdz rītam…

…sastapta reāla 2 bērnu māmiņa, kura nav zaudējusi savu brīvību un trakulību, un ir gatava triekties cauri pus Latvijai uz motorollera (paldies, Linda!)…

…informācijas pārpilnība par rokdarbiem, to veidiem un knifiem; labākajām iepirkšanās vietām, receptēm; par ģimeni, dzemdībām, bērnu audzināšanu, veselīgu dzīvesveidu utt.…

…gulēšana pie durvīm, kur seifs un Kitija drošībā…

…atklāsme, ka 4 stundas saraustīta miega arī var būt pietiekami…

…grābekļa izmantošana rokdarbiem – tapošana (paldies, Aija!)…

…sēņu izglābšanās pateicoties mūsu sagurumam otrajā dienā…

…raibais vaska krītiņa vīriņš, kuru mans dēliņš uzskatīja par cepumu un nokoda roku pirms sākt zīmēt (paldies, Santa!)…

…Zaubes mežiņa dārza labumi manā pusdienu galdā (paldies, Laine un Raisa!)…

…visgaršīgākais un svaigākais pesto (paldies Agnesei (?), kura pesto atkarīgu padarīja arī manu dēliņu, kurš tā atlikumus ēda ar karotēm)…

…elpot dzestro rīta gaisu un skatīties uz meža cūkām, guļot savā guļammaisā…

 

Paldies par šo terapiju manam ikdienas darbu rutīnā ieslīgušajam prātam!

Dziesma, kas gāž dzīlēs un ceļ spārnos

Komentēt

Pirmdienas vakarā, kad braucu mašīnā pa Brīvības ielu centra virzienā un radio sāka skanēt šī dziesma, vispirms sirds sažņaudzās sāpēs, bet tad, sākot pār vaigiem birt lielām, siltām asarām, kļuva TIK viegli! Ak, paldies, Tom Grēviņ no radio101!

Tā ir dziesma, kas mani aizkustina vienmēr, neatkarīgi no garastāvokļa. Tā liek man raudāt no prieka, sajūsmas, bēdām vai dusmām. Principā – vienmēr! :c) Tā ir Leonarda Koena (Leonard Cohen) radītā dziesma Hallelujah. Nenoliedzami, man patīk paša Koena dziedājums, bet vairāk tomēr kustina Džefa Bakleja (Jeff Buckley) versija.

 

Older Entries